Ar Vincenta van Goga lomu Vilems Defo svītro jebkādas aizdomas par viņa prāta skaidrību, kas ne viena vien prātā ienāca pēc lomas kasi grābjošajā kinokomiksā “Akvamens”. “Zelta globusu” ceremonijā gan palicis bešā, viņš Džuliana Šnābela izteiksmīgajā vīzijā “Van Gogs. Pie mūžības vārtiem” izdzīvo mākslinieka likteni, kas atsvabināts no žanra obligātajām klišejām.

Multimākslinieka Džuliana Šnābela vārds ir labi zināms ne tikai feinšmekeriem – viņa veidotās kinolentes sagādājušas emocionālus pārdzīvojumus gan tajās iesaistītajiem, gan tiem, kas tajos noskatās. Glezniecība un kino ir divas viņa kaislības, un tās apvienojušās biogrāfiskajā lentē “Van Gogs. Pie mūžības vārtiem”, kuras pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā, kur Vilems Defo saņēma Volpi kausu kā labākais aktieris, un nupat nonākusi kino repertuārā. Mazais riksītis “Zelta globusu” ceremonijā galvenās lomas atveidotājam Vilemam Defo nupat beidzās tukšā – par labāko aktieri drāmā tika atzīts Rami Maleks, kurš iejutās Fredija Merkūrija tēlā tik daudz aprunātajā “Bohēmijas rapsodijā”. Taču ir filmas, kuru kvalitāti nemazina nedz iegūtas, nedz neiegūtas balvas, turklāt arī sezonas galvenās balvas – “Oskaru” – nomināciju nosaukšana vēl ir priekšā, un Šnābela jaunākais darbs stāv pāri tik vienkāršotiem kino kvalitātes mērījumiem kā apbalvojumi un kases ieņēmumi.

Vincenta Van Goga (1853–1890) dzīve ir bijusi gan literātu, gan kinematogrāfistu iemīļots materiāls, un viena no pirmajām biogrāfijām par viņu uzņemta, protams, Holivudā. Divi tradīcijas labi zinoši režisori Džordžs Kjūkors un Vinsente Minelli, par pamatu ņemot Ērvina Stouna romānu, izveidoja portretu “Dzīves alkas” (1956, galvenajā lomā – “Oskaram” par lomu nominētais Kērks Duglass, Polu Gogēnu atveido Entonijs Kvinns, un viņš saņēma “Oskaru”). Dažādi režisori – arī Alens Renē, Akira Kurosava, Roberts Oltmens – centušies gan pieskarties ģēnija dzirkstij, gan preparēt neprāta iemeslus, gan censties izprast viņa attiecības ar brāli Teo un pašam sevi, un no jaunākajiem mēģinājumiem jāmin pirmā gleznotā animācijas filma “Mīlošais Vincents” (2017, režisori Dorota Kobjela, Hjū Velčmans), kas pērn bija izvirzīta “Oskaram” kategorijā “Labākā animācijas filma”.

Džulians Šnābels no visa ņēmis pa drusciņai – neiztrūkst arī nogrieztās auss, jo filmas notikumi fokusējas uz van Goga dzīves pēdējām dienām –, taču ne jau labi zināmais mākslinieka liktenis ir viņa uzmanības centrā, bet māksla un mākslinieka uzdevums vispār, izvairoties no patosa un secinājumiem. Traģiskais liktenis, kuram Vilems Defo pieskaras ar visdziļāko cieņu pret pašu van Gogu, ir tikai ota gleznotāja Šnābela rokās, lai uzzīmētu nesaprasta mākslinieka autsaidera portretu, kas ir gan saules, gan kaislību pieliets.

“Van Gogs. Pie mūžības vārtiem”/”At Eternity`s Gate”

  • ASV, Lielbritānija, Francija
  • Režisors: Džulians Šnābels
  • Lomās: Vilems Defo, Rūperts Friends, Emanuelle Seņjē, Oskars Īzaks, Matjē Amalriks, Mads Mikelsens, Niels Arestrups, Vensāns Perezs
  • No 11. janvāra kinoteātros

Video: