Peipusa līča krastmalā nokļūsti starp divām kultūrām – vienā pusē setu apdzīvotā Podmotsa, otrā – Krievija ar skaisto Kuljes pareizticīgo baznīcu un robežtorni.

Braucot atpūsties uz Verskas sanatoriju, kur piedāvā arī neliela akvaparka apmeklējumu, brīvajā laikā vērts aizbraukt uz aptuveni septiņus kilometrus attālo Igaunijas–Krievijas pierobežā esošo Podmotsas ciemu pie Peipusa ezera. Protams, pasei jābūt kabatā, taču no robežsargiem nav jābaidās, jo, lai gan te ir arī Eiropas Savienības ārējā austrumu robeža, to droši sargā ezera līča ūdeņi.

Apstājoties krastmalā, pārņem sajūta, ka atrodies starp divām pasaulēm, kultūrām, kas reiz bijušas vienotas, – vienā pusē Peipusa līcim setu apdzīvotā Podmotsa, otrā – Krievija ar skaisto Kuljes pareizticīgo baznīcu un robežtorni, no kura modri tiek sekots līdzi kustībai Igaunijas pusē. Senos laikos, kad vēl robeža nebija slēgta, pareizticīgo garīdznieki no Kuljes baznīcas, līdzi ņemot krustus un svētbildes, laivās cēlās pāri Peipusam uz Podmotsu, lai te nosvinētu Vasarsvētkus. Pēc senām tradīcijām vietējā kapela tika rotāta ar svaigi cirstiem bērziņiem, un cilvēki uz dievkalpojumu līdzi ņēma jaunajās bērzu lapās krāsotas vārītās olas, kuras apēda kapsētā, klājot mielasta galdu vai nu uz soliņa, vai tieši pāri kapu kopiņām uz balta galdauta. Vēl mielojās ar pīrāgiem, sviestmaizēm, sieru, ceptām zivīm, konfektēm, cepumiem un dažādiem dzērieniem. Uzskatīja, ka šāds mielasts kapsētā stiprina ģimeni un dzimtu neatkarīgi no tā, kurā pusē tuvinieki atrodas – šajā vai viņā saulē.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Podmotsā cilvēki dzīvojuši jau mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē. Viduslaiku kapsēta atrodas ciemata vidū, bet kapela (setu valodā – tsässon) tur uzcelta 1760. gadā un vēlāk vairākkārt atjaunota. Padomju laikos tā bija slēgta tāpat kā daudzi citi dievnami setu apdzīvotajās teritorijās, bet darboties atsāka 1995. gadā. Rosība ciematā šobrīd apsīkusi, taču pagājušā gadsimta 20., 30. gados Podmotsā bija 40 zemnieku saimniecības un apmēram divsimt pastāvīgo iedzīvotāju. Lai uzlabotu satiksmi starp piekrastes ciemiem, 1970. gadā uzbūvēja tiltu pāri Peipusa līcim uz Kulji, ko pēc divdesmit gadiem slēdza, atjaunojot Igaunijas neatkarību. Tagad Podmotsa ir Igaunijas austrumu nostūris, vieta, kur nesteidzīgi pastaigāties, zudušo laiku meklējot, – viena no 21 atklāšanas vērtajām Dienvid­igaunijas vietām, uz kuru skatīties caur žurnāla “National Geographic” spilgti dzeltenajiem logiem.

Svētki Podmotsā

  • 1. jūnijā Ģimenes diena setu muzeja sētā Verskā.
  • 16. jūnijā Siera diena setu muzejā Sātsē.
  • 29., 30. jūnijā setu folkmūzikas festivāls Verskā.
  • No 30. jūnija līdz 7. jūlijam risināsies Peipusa ezera festivāls.