Stāsts par vīrieti, kurš vienatnē vēlējās apceļot pasauli, jau vairākkārt ekranizēts, un šoreiz ar nosaukumu “Dziļie ūdeņi”. To izdarījis godalgotās filmas “Teorija par visu” režisors Džeimss Māršs, galvenās lomas uzticēdams diviem oskarotiem aktieriem – Kolinam Fērtam un Reičelai Vaisai.

Donalda Krohērsta stāsts iedvesmojis daudzus: gan kinematogrāfistus, gan mūziķus un, protams, rakstniekus. Jau 1970. gadā tapa pirmā filma par viņa piedzīvojumiem, un gadu gaitā tai pievienojušās gan dokumentālas lentes, gan inscenējumi. Tāpat tapušas vairākas teātra izrādes un pat opera, nemaz nerunājot par mazākas formas darbiem – dziesmām, piemēram, kā arī vairākas grāmatas – rakstītas gan pēc patiesiem notikumiem, gan autoru fantāzijas bagātinātas. Visu darbu autori mēģinājuši ielūkoties šī vīra sarežģītajā personībā, un, lai noskaidrotu, kā katram tas izdevies, būs jāpavada ilgs laiks.

Džeimss Māršs bez liekas filozofēšanas piedāvā savu versiju, kas, atceroties viņa iepriekšējo lenti – biogrāfisko filmu par Stīvenu Hokingu “Teorija par visu”, kas Amerikas Kinoakadēmijas laurus nodrošināja tās galvenās lomas atveidotājam Edijam Redmeinam, – sola interesantu pieredzi. Un to arī nodrošina, pilnībā apgāžot pieņēmumu, ka lielajam ekrānam interesē labie vai sliktie varoņi. “Dziļo ūdeņu” Donalds ir pa vidu un maldās pelēcības zonā, bet viņa apņēmība 1968. gadā kļūt par pirmo cilvēku, kas ne tikai vienatnē, bet arī bez apstāšanās apceļojis apkārt pasaulei, kļūst par iemeslu drāmai, kurā ierauta visa Krohērstu ģimene.

Uzzinājis, ka “Sunday Times” rīko burāšanas sacensības, kuru uzvarētājs ne vien saņems pamatīgas ovācijas, bet arī iespaidīgu balvu, tām piesakās Donalds Krohērsts. Viņš ir burātājs amatieris, un viņa dzīvē burāšanai ir milzu nozīme – arī bizness saistīts ar šo jomu, kaut arī milzu bagātību nav atnesis, drīzāk kreņķus un caurumu bankas kontā –, un, apņēmības pilns beidzot ko sasniegt, viņš nolemj doties jūrā. Taču steigā veiktie sagatavošanās darbi drīz norāda uz Krohērsta plānotā ceļojuma kļūdām, un – jo tālāk no krasta, jo lielākas aug viņa šaubas, ko Kolina Fērta balss ar britisku ironiju lasa aizkadrā.

Šis britu sekssimbols, kuru no romantisko varoņu lomām un Bridžetas Džonsas mīļotā Marka Dārsija zīmoga burtiski izrāva titulloma modes mākslinieka Toma Forda debijas filmā “Vientuļais vīrs” (2009, nominācija “Oskaram”) un “Oskaru” sagādāja Džordža VI loma Toma Hopera biogrāfiskajā lentē “Karaļa runa” (2010), pēdējos gados ļāvies arī pārdrošiem eksperimentiem, no kuriem ne visi bijuši veiksmīgi, un ar Donalda Krohērsta lomu Fērts notrauc pēdējos putekļus no ekrāna romantiskā ampluā, pārliecinoši nospēlēdams vīru, kuru neprātā iegrūda paša ambīcijas. Un tā nav patīkama pieredze, kas gūta, veroties lielajā ekrānā – tiesa, krietni vien patīkamāka nekā pašam Donaldam, kura stāsts itin bieži tiek pieminēts starp burātājiem, gan uzsverot viņa brauciena neprasmīgo sagatavošanos, gan neatbilstību jūras iekarotāja raksturam.

Laikrakstu pirmās lapas virsrakstu pārcelšana uz lielā ekrāna prasa meistarību, un Džeimsam Māršam izdevās pieradināt Krohērsta garu, tāpat kā izdevās radīt klātesamības un ticamības sajūtu, ar “Dzilajiem ūdeņiem” aizvedot arvien dziļākā neprātā, kas, iespējams, Dona sievas Klēras klātbūtnē nemaz neattīstītos. Viņa Reičelas Vaisas izpildījumā ir šī stāsta stiprais mugurkauls, jo, neskatoties uz notiekošo, kādam ir jāsaglabā skaidrais prāts, un viņa, pat par spīti visai traģikai, to nosargā.

“Dziļie ūdeņi”/”The Mercy”

  • Režisors: Džeimss Māršs
  • Lomās: Kolins Fērts, Reičela Vaisa, Deivids Tjulis
  • No 9. marta “Kino Citadele”

Filmas reklāmas rullītis: