Kokteilis
Baudi

VIDEO: divas neatvairāmas francūzietes Letīcija Kāsta un Lilī Rouza vienā filmā0

Publicitātes foto

Jau šūpulī ielikto talantu franču aktieris Luī Garels liek lietā mērķtiecīgi – nupat uz ekrāniem nonākusi viņa otrā režisētā filma “Uzticīgais”. Galvenās sieviešu lomas viņš uzticējis paša sievai Letīcijai Kāstai un Džonija Depa un Vanesas Paradī meitai Lilī Rouzai.

Vairākos kinofestivālos jau izrādīto un Sansebastjanā godalgoto (par labāko scenāriju) filmu “Uzticīgais” tās autors Luī Garels (1983) var uzskatīt par vienu no savas nu jau gana iespaidīgās karjeras veiksmīgākajiem veikumiem. Aktīvi filmējies kopš 2001. gada – loma, ar kuru viņu iepazina vai visa pasaule, gan ir no Bernardo Bertoluči kaisles piesātinātās drāmas “Sapņotāji” (2003), kurā spēlē arī Eva Grīna un Maikls Pits –, 25 gadu vecumā viņš nolēma pirmoreiz roku izmēģināt režisora amatā un, uzņēmis trīs filmas, saprata, ka ir gatavs pilnmetrāžai. “Divus draugus” (2015) izrādīja arī Kannās, un dažādu attiecību peripetijas režisors, scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs Luī Garels pēta arī savā jaunākajā filmā “Uzticīgais”.

Ābels ir žurnālists, kura dzīves pamatus izsit draudzenes atzīšanās. Viņa ne vien ir stāvoklī no abu kopīgā drauga Pola, bet jau ir norunāts datums, kad abi precēsies, jo topošā tēva vecāki tā uzstāj. Sakravājis savu iedzīvi vairākās milzu somās, viņš dodas projām, taču Mariannu sastop pēc gadiem desmit – viņas vīra bērēs, kas pamatu izsitis zem sievietes kājām. Blakus Mariannai stāv viņas puika, uz Ābelu pa gabalu sapņaini noraugās mirušā māsa, kura no skuķēna izaugusi par pievilcīgu jaunu sievieti, un šo četru cilvēku dzīves vīsies un pīsies starp kaisli, meliem, nodevību, izaicinājumiem un intrigām.

Ja atmetam nepilngadīgo dēlu, tas ir stāsts par vīrieti un divām sievietēm, un visus trīs vada dažādi nodomi un vēlmes, spēlējoties gan ar pārējo jūtām, gan saknes rodot franču kino vēsturē. Parīzes gleznainās ielas, pieaugšana, intimitāte, sekss, draudzība un zaudējumi – šāda komplekta milzīgo spēku apzinājās jau “jaunā viļņa” režisori, jo īpaši Fransuā Trifo, neizplūstot garās verbālās etīdēs, bet dodot priekšroku trāpīgiem novērojumiem un skatītāja emocionālajai inteliģencei. Arī režisors Garels savu skatītāju uzskata par pieaugušu un kultūru baudījušu personību, viņš neuzmācas ar paskaidrojumiem, neiedziļinās izskaidrojumos un atsakās no moralizēšanas. Viņš improvizē, ļaujas jociņiem un mazliet arī no­stalģijai un neiedomājami īsā laikā – vien 75 minūtēs lielā ekrāna laika – parāda stāstu iz (franču) dzīves, kam tik daudzi citi režisori būtu tērējuši daudz vairāk laika.

Garela lakonisms ir attaisnojies gan žanriski, gan pēc jēgas. Viņa “Uzticīgais” ne pārkāpj labas gaumes robežas, ne pat tuvojas farsam, kaut, īsos vārdos pārstāstīts, scenārijs varētu uz šādām domām uzvilināt, – pateicība pienākas arī leģendārajam, oskarotajam Žanam Klodam Karjēram (“Buržuāzijas diskrētais šarms”, 1972, “Šis slepenais iekāres objekts”, 1977, “Esības nepanesamais vieglums”, 1988), kurš savulaik sastrādājās ar Luisu Bunjuelu un ir “Uzticīgā” scenārija līdzautors. Luī Garels, tā arī neparādījis Polu, uz triju galveno varoņu dzīvēm uzspiež lielu noslēpumainību, taču, minis ne pseidopsiholoģijas, bet apzināti ne līdz galam atklātā takas, viņš ir atradis savu režisora valodu un to izkops, cerams, vēl arī nākamajās filmās.

“Uzticīgais”/”L’homme fīdele”/”A Faithful Man”

  • Francija, 2018
  • Režisors: Luī Garels
  • Lomās: Luī Garels, Letīcija Kāsta, Lilī Rouza Depa
  • “Splendid Palace”

Treileris filmai “Uzticīgais”:

LA.lv