Jaunā gada solījumu un plānu sarakstā, tradicionāli pirmo vietu ieņem solījums – sākt nodarboties ar sportu, pareizi un veselīgi ēst. Saskaņā ar sporta zīmola 4F veikto pētījumu, 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tieši pareizs uzturs ir veselīga dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa, savukārt 80% uzskata, ka tie ir regulāri treniņi.

“Tradicionāli janvārī sporta zāles piepildās ar tiem, kuri apsolījuši sev no jaunā gada uzsākt aktīvi trenēties – stāsta fitnesa treneris Kristaps Ence, – tomēr tuvojoties marta mēnesim, visus kā vējš aizpūš. Ja cilvēks pieder pie tiem, kurš tomēr neizturēja un pameta sporta zāles nodarbības, tomēr joprojām vēlās iegūt ideālo svaru, kā minimums, ir jāēd pareizi un veselīgi. Ne velti tiek uzskatīts, ka svara zaudēšanā 90% no panākumiem ir atkarīgi tieši no uztura, un tajā, tāpat kā sportā, ir būtiski nepieļaut kļūdas, kas varētu izraisīt veselības stāvokļa pasliktināšanos”.

Kļūda Nr.1: Pareizs uzturs – tā ir diēta

“Tas ir nepareizs uzskats”, – stāsta treneris. “Tie, kas tā domā, bieži izvēlas diētas ar ārkārtīgi zemu kaloriju līmeni (mazāk par 1000 kcal dienā) vai mono-diētām, piemēram, ābolu vai kefīra, jeb kad nedēļas laikā tiek lietoti vieni un tie paši produkti. Protams, cilvēki ātri iesākot pārtrauc, jo nejūtas labi”. Tomēr pareiza uztura mērķis nav tikai svara samazināšana, un vēl jo vairāk, nekādā gadījumā nedrīkstētu uzsākt radikālas diētas! Tāpat, kategoriski nav ieteicams pieturēties pie diētām, kuras iesaka cilvēki, kas nav speciālisti – draudzenes, nepazīstami cilvēki sociālo tīklu grupās un tā tālāk – tādā veidā var nopietni kaitēt savai veselībai. “Labākajā gadījumā visas šīs diētas izrādīsies bezjēdzīgas un svars atgriezīsies jau pēc īsa brīža”.

Kļūda Nr.2: Pareizs uzturs – lai samazinātu svaru

“Nē, veselīgs uzturs ir nepieciešams, lai saglabātu savu veselību”, – skaidro treneris. “Veselīga uztura galvenais mērķis – pasargāt sevi no sirds asinsvadu un endokrīno slimību, locītavu un mugurkaula slimībām, ko izraisa liekais svars. Tāpat kā sports, pareizs uzturs ir veselības garantija un svara normalizēšana ir tikai patīkama blakusparādība”.

Kļūda Nr.3: Pievēršanās “super ēdieniem” un nesaprātīgiem maltīšu plāniem

“Par super – ēdieniem sauc eksotiskus produktus – chia sēklas, agavu un visu pārējo, kas ir pat grūti izrunājams, nesaprotams pēc garšas, ģeogrāfiski grūti pieejams un arī dārgs. Šādu pārtiku bieži iesaka Instagram blogeri – viņi piedāvā ļoti sarežģītas receptes, piemēram, pudiņu no chia sēklām, plātsmaizi ar godži ogām un tamlīdzīgi, turpretim vienkāršu recepti ir grūti atrast».
Rezultātā šķiet, ka pareizs un veselīgs uzturs ir kaut ļoti sarežģīts, kas nav pieejams vienkāršam cilvēkam. Nereti kļūdaini arī tiek uzskatīts, ka pareizs uzturs ir pārtika bez laktozes, glutēna un tajā nav gaļas, kas, protams, ir stereotipi, kam nav nekāda sakara ar veselīgu uzturu.

Kļūda Nr.4: Pašu gatavoto ēdienu salīdzinājums ar Instagram kulinārijas šedevriem

Salīdzināt pašu gatavoto ēdienu ar to, kas redzams Instagram, kad viss mājās gatavotais šķiet neglīts, ne tāds kā bildēs, ir ārkārtīgi demotivējoši. “Rodas sajūta, ka tu pats ēdienu gatavo nepareizi, tomēr derētu atcerēties, ja tevis gatavotajam ēdienam, piemēram, nav simetriska forma, tas nekļūst mazāk veselīgs. Ne velti psihologi uzsver, ka vienīgais vērtīgais salīdzinājums ir tikai pašiem ar sevi. Uz “noslīpētām”
ēdienu fotogrāfijām ikdienā skatīties nevajadzētu – tādā veidā ātri var pazaudēt entuziasmu».

Kļūda Nr.5: Atteikties no iecienītiem ēdieniem

Pēc Kristapa domām, ši ir visizplatītākā kļūda un bieži vien visu neveiksmju galvenais iemesls. Ja cilvēks, piemēram, pirms tam bieži mielojies ar kūpinājumiem vai kūciņām un pievēršoties veselīgam uzturam, no tā visa krasi atsakās, ļoti ticams, ka agri vai vēlu viņam gribēsies atmest visam ar roku. Kristaps uzskata, ka ikvienam vajadzētu būt vienai diena nedēļā, kad var atļauties ēst visu to, kas garšo. Turklāt mūsu gēnos ir ieprogrammēta mīlestība uz taukainiem produktiem un saldumiem, tāpēc, ja cilvēks visu laiku atsaka sev to ēšanā, neveiksme ir tikai laika jautājums. «Saskaņā ar antropoloģijas teoriju cilvēki vienmēr ir bijuši noskaņoti uz izdzīvošanu, jo nav bijuši droši, kad nākošo reizi varēs paēst, tāpēc priekšroku dod taukainai un saldai pārtikai, jo tā ātri dod enerģiju un uzkrājas taukos. Un, neskatoties uz to, ka mūsdienu cilvēkam ēdiens ir pieejams teju uz katra soļa, organisms vienalga mīl uzglabāt rezerves, to turpmākai lietošanai».