Protams, pirmās vietas šādā ieskaitē ir nemainīgas gadu gadiem, jo ar Rundāles pili, Siguldu, Turaidas muzejrezervātu, Tērvetes dabas parku un Aglonas baziliku citiem grūti sacensties, tādēļ šoreiz tos atstāsim ārpus konkurences.

Laimīgā Latgale

“Vērtēt un aplūkot atsevišķi tikai vienu konkrētu tūrisma apskates objektu nevajadzētu, jo pašreizējā tūrisma tendence ir uzņēmējiem apvienoties vienotā piedāvājumā, lai cilvēki varētu atbraukt uz puduri, proti, vairākiem idejiski savstarpēji saistītiem objektiem,” spriež Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Līga Kondrāte. “Piemēram, tie, kas brauc uz koncertu “Gorā”, plāno apmeklēt arī citas Rēzeknes vietas un varbūt pat netālo Ludzu vai, apmeklējot M. Rotko centru, apskatīt interesantākos objektus Daugavpilī.”

Noteikt labākos itin nemaz nav viegli, jo lielākajā daļā tūrisma vietu, kur apmeklētāju uzskaite notiek pēc ieejas biļetēm, tiek rīkoti arī bezmaksas pasākumi, kuros dalībnieku skaits nosakāms tikai aptuveni, un daudzos dabas objektos vispār nav iespējams ļaudis saskaitīt. Pēc Līgas novērojumiem, šogad bijis liels aktīvā tūrisma pieaugums. “Tas notika, pateicoties jaunu veloceļu marķēšanai un atklāšanai novadā, ko ceļotāji prata novērtēt, piemēram, plašu publicitāti guvušo Daugavas loku un Pierobežas velomaršrutu, kuru izbrauca ļoti daudz ārzemju velotūristu. Līdz ar to šogad velotūristu skaits novadā ir trīskāršojies un netrūka arī kājāmgājēju, jo Latvijas simtgades gadā populārs pasākums bija gājiens gar mūsu valsts robežu. Krāslava piedzīvojusi pat savdabīgu rekordu, ienākumiem no tūrisma pārsniedzot vienu miljonu eiro. Tūristu pieaugums Latgalē saistāms arī ar Laimes muzeja iekārtošanu Indrā, kas tika atklāts šā gada vasaras sākumā un jau pirmajos mēnešos sagaidīja divus tūkstošus ceļotāju, palielinot apmeklētību arī citos apkaimes tūrisma objektos.”

Foto no Laimes muzeja arhīva

Laimes muzejs ierīkots atjaunotajā luterāņu baznīcā, kur pirms tam notikušas diskotēkas un sporta spēles. Ekspozīciju veidojusi profesionālu mākslinieku komanda, radot vairākus “laimes ceļus” – sieviešu, vīriešu, gaismas, mūzikas, patriotisko un citus, kur katram objektam ir kāda simboliska, tieši ar laimi saistīta nozīme, un katra pieturvieta palīdz radīt endorfīnus jeb laimes hormonus. “Mēs lietojam Laimes trenažierus, kas ir mazliet arhaiski, piemēram, sazāģēt baļķi, iesist ar āmuru naglu vai gludināt veļu, kā to sievietes darīja agrāk. Mums ir viena sieviete, kura māk adīt džemperus ar grābekļiem – arī to iespējams pamēģināt. Uz laimi īpašā stendā varēs sist arī traukus,” stāsta Laimes muzeja vadītāja Ilona Kangizere.

Daudzveidīgā Zemgale


Tā kā pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā Zemgalei pieskaitāmas teritorijas no Dobeles novada līdz pat Ilūkstei Daugavas kreisajā krastā, objektīvi izvērtēt tūrisma objektu popularitāti nav iespējams, jo Rīgai tuvākās apskates vietas vienmēr būs vairāk apmeklētas, tādēļ Zemgales saraksts ir plašāks. “Šajā gadā Jelgavā visvairāk apmeklēts bijis Svētās Trīsvienības baznīcas tornis (~ 35 000 apmekl.), Jelgavas novadā – Ziemassvētku kauju muzejs “Mangaļi” (~ 15 000) un Ložmetējkalns, bet Ozolnieku novadā – mini zoo “Lauku sēta” (~ 12 000). Bauskas pusē – Bauskas pils un Rātsnams, Dobeles pusē – Pētera Upīša piemiņas muzejs, Ceriņu dārzs un Pokaiņu mežs, Aizkraukles pusē – Likteņdārzs un Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Savukārt Jēkabpils pusē – Krustpils pils un Viesītes muzejs “Sēlija”,” noskaidrojusi Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure.

Zemgalē starp jaunumiem minama pirms pusotra mēneša Mazmežotnes muižā atklātā pirmā apjomīgākā vēsturisko liecību ekspozīcija par cukurbiešu audzēšanu un cukurrūpniecību Latvijā.

Atraktīvā Vidzeme

Foto: LETA

“Tā kā neveidojam statistiku, ļoti grūti precīzi noteikt tūristu visvairāk apmeklētās vietas. Tomēr zinām, ka ļoti lielu uzmanību šogad izpelnījies AB atrakciju parks Lēdmanes pagastā pie autoceļa Tīnūži–Koknese, kas darbojas jau otro gadu un turpinās attīstīties. Pašlaik viņi plāno darboties ne tikai vasaras sezonā, bet arī ziemā,” uzzināju Vidzemes tūrisma asociācijā.

Diezgan liels apmeklētāju pieplūdums bijis arī Gaujas Nacionālajā parkā, Cēsu pilsētā un Līgatnē, kur šovasar atklāta jauna aktīvās atpūtas vieta Tīklu parks, kas būs atvērts visu gadu, bet Papīrfabrikas strādnieku dzīvokļos izveidotas naktsmītnes. Pie apmeklētāju piesaistīšanas šosezon strādājusi arī Alūksne, kur pirmajā septembrī sāka darboties multimediāla ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”, kas iekārtota stacijas bagāžas šķūnī kā virtuāls ceļojums laikā un telpā, popularizējot dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Vidzemnieki arvien izcēlušies ar jaunradi tūrisma jomā. Tam apliecinājums – pašā gada nogalē Vidzemes apskates objektiem piepulcējies sakoptais Ērgļu pilskalns ar skatu lapeni un barona Tīzenhauzena suņu skulptūrām.