Kokteilis
Mīli

Tabu tēma – spontānais aborts. Kāpēc klusējam un kā iekšēji dziedināties3

Foto – Shutterstock.com

Viņu ir vairāk, nekā mēs domājam

Foto-Stock.xchng

Daudzas tēmas vairs nav tabu – depresija, sekss, mīlestība, nāve un piedzimšana. Bet par nāvi pirms piedzimšanas mēs joprojām bieži vien klusējam, atstājot tā arī par māti nekļuvušo sievieti vientulībā pārciest sāpes. Kāpēc spontānā aborta tēma joprojām ir tabu temats? Vai vispār vajadzētu atbrīvoties no šī tabu?

Vairāk nekā 20% no grūtniecībām beidzas ar spontāno abortu.

Dažas sievietes piedzīvo šo pieredzi vairāk nekā vienu reizi. Bet padomājiet – cik tādus reālus gadījumus no draudzeņu vai tuvinieku dzīves jūs zināt? Tikai pēkšņi labākā draudzene kā garāmejot izmet, ka pirms dažiem gadiem zaudējusi bērnu pirmajā grūtniecības trimestrī – it kā stāstītu, cik sliktu matu griezumu pagājušajā nedēļā ieguvusi. Un tev atliek tikai apjukumā noplātīt rokas un jautāt: “Bet kāpēc tu par to neteici ne vārda?” Un atbilde visticamāk ir plecu paraustīšana un pāriešana uz citu sarunas tēmu.

Neapvainojies – problēma neslēpjas jūsu attiecībās. Spontānais aborts ir viens no vecākajiem un “nesatricināmākajiem” tabu jebkurā sabiedrībā. Šī ģimenes drāma parasti kļūst par “skeletu skapī.” Bet problēma ar skeletiem ir tajā, ka reiz skapja durvis pavērsies un visnepiemērotākajā brīdī no tā izstiepsies kaulaina roka… Pilnībā izdzīvot savas sāpes, rast atbalstu ārpusē, atklāti runāt par savām jūtām – vienīgais psihologiem zināmais veids, kā pārdzīvot zaudējumu. Tā mēs parasti darām, kad zaudējam tuviniekus – apbedīšanas rituāli liecina tieši par to. Bet kāpēc spontānā aborta gadījumā viss notiek savādāk?

Bailes un vainas izjūta

Foto – Shutterstock

Pirmkārt, vainas izjūtas dēļ. Sievietes, kas piedzīvojušas spontāno abortu, apraksta savu stāvokli kā kritienu bezdibenī: zaudēta interese par pasauli, atsvešināšanās no citiem, notikušā noliegšana. Un, pats galvenais, bezgalīgie prātojumi, jautājumi: “Kāpēc tas notika ar mani? Ko es daru nepareizi? Kāda ir mana vaina? Kāpēc es nepasargāju savu bērnu?” Tā kā bieži vien aborta iemeslu ir grūti noteikt, šie jautājumi savā ziņā ir retoriski. Tāda morāla sevis šaustīšana mudina sievieti klusēt.

Otrs svarīgs iemesls – paralizējošas bailes.

Sevišķi, ja pirmā grūtniecība beidzās ar neveiksmi – doma par to, ka tas varētu atkārtoties, padara vai traku. Var rasties nepatika pret seksu (un, tātad, partneri), pret citām grūtniecēm un maziem bērniem. Citas, gluži pretēji, pārņem slimīga vēlme ātrāk atkal palikt stāvoklī, vienlaikus no tā baidoties. Tomēr eksperti iesaka nogaidīt vismaz 6-12 mēnešus, lai atjaunotu organismu un psiholoģisko stāvokli.

No lasītājas vēstules žurnālā “Psychologies”: “Pagājis pusgads, fizioloģiski es esmu gatava grūtniecībai. Bet patīkamā satraukuma un eiforijas vietā, kādus piedzīvoju pirmajā reizē, es jūtu tikai bailes. Bailes, it kā gatavotos izpildīt kādu dzīvībai bīstamu triku, staigāt pa virvi starp diviem debesskrāpjiem bez nodrošinājuma. Es teicu vīram, ka, ja viss atkārtosies, es to nepārdzīvošu, pēc šiem vārdiem viņš teica, ka mums būtu jāpagaida nedaudz ilgāk. Es jūtu, ka laika gaitā manas bailes nav pārgājušas, tikai nostiprinājušās un pieaugušas. Es nezinu, kā noskaņoties pozitīvi, kā tikt galā ar domu, ka man netaisnīgi nodarīts kaitējums. Es ļoti gribu kļūt par māti, es nevēlos aizmigt katru vakaru ar domu – vai mūsu bērniņa sirds vēl sitas un vai viss nebeigsies tāpat kā pirmajā reizē “.

Spontānais aborts vīrieša acīm

Foto – Shutterstock

Bet kāpēc “mazgāt netīro veļu”, jūs jautāsiet. Kāpēc nevarētu lūgt psiholoģisko atbalstu vīram vai draugam, jo viņš pārdzīvo līdzīgas sajūtas? Diemžēl, lielākā daļa sieviešu, kas ir piedzīvojušas spontāno abortu, atzina, ka pat visgādīgākie vīri nebija viņu atbalsts šajā brīdī. Daļēji tas saistīts ar faktu, ka vīrietis nav spējīgs hormonu līmenī sajusties kā tēvs no pirmajām grūtniecības dienām – daudzas sievietes zina, ka tas notiek tikai dažus mēnešus pēc dzimšanas (un dažreiz pat gadus). No otras puses, ja vīrietis emocionāli iesaistīts situācijā, arī viņam pašam nepieciešams atbalsts.

Slavenajā amerikāņu autoru Rona Šulca un Sema Šulca grāmatā “Tēvs stāvoklī vai mana sieva gaida bērnu,” aprakstīts spontānais aborts vīrieša acīm. Viens no nodaļām saucas “Tabu tēmu – spontānais aborts: “Ziņa, ka jums būs bērns, parasti iedvesmo un dod spēku – nelaime izsit pamatu zem kājām. Aborts – tas ir patiešām smags zaudējums. Šajā periodā pārim vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams savstarpējs atbalsts, mīlestība un uzmanība (….) Lora un es zaudējām savu pirmo bērnu divpadsmitajā nedēļā. Šis zaudējums – viens no visskumjākajiem notikumiem manā dzīvē. Bet mēs dalījām bēdu uz diviem, neizgāzām savas sāpes, vilšanos un neapmierinātību uz otru, un laiks palīdzēja mums dziedēt šo brūci (…)

Ja noticis spontānais aborts, iespējams, kādu laiku sieva nebūs atsaucīga uz taviem glāstiem un diez vai tev pašam tie šķitīs piemēroti situācijai. Bet tev jāatrod pietiekami daudz spēks un drosme, ne tikai, lai tiktu galā ar pieredzēto šoku, bet arī, lai atbalstītu savu mīļoto. Iespējams, jūs gribēsiet kaut kur aizbraukt divatā kaut uz dažām dienām. Centies nodrošināt sev un sievai komfortu šajā īsajā atvaļinājuma laikā, nesteidzies sākt visu no jauna: jums abiem ir nepieciešams laiks, lai izdzīvotu zaudējumu. Atsākt mēģinājumus kļūt par vecākiem ir jēga dažus mēnešus vēlāk. Galvenais, lai sieva būtu tam gatava. (…) Bēdīgā pieredze padarīja mūs māņticīgus: mēs daudz nestāstījām par jauno grūtniecību līdz otrā trimestra sākumam”.

Maldi par spontānā aborta iemesliem – pamats klusēt

Foto – Shutterstock.com

Bailes, vainas apziņa, māņticība, pilnīgas vientulības izjūta pēc notikušās nelaimes… Un par to visu jāklusē? Tas nozīmē ne tikai negatīvas sekas pārim, kuri ir zaudējuši bērnu, psihi, bet arī rada virkni stereotipu. Tas redzams no amerikāņu aptaujas, kas publicēta žurnālā «Obstetrics & Gynecology». To veica doktors Zevs Viljams Alberta Einšteina Universitātē Ņujorkā. Aptauja tika veikta pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem, no kuriem 45% bija vīrieši un 55% sievietes (15% no viņām piedzīvojušas spontāno abortu).

Viens no galvenajiem secinājumiem: neskatoties uz to, ka spontānais aborts ir visbiežāk sastopamā grūtniecības komplikācija, 55% respondentu uzskatīja, ka tas ir retums.

Lielākā daļa no viņiem uzskata, ka augļa zaudēšana notiek 6% gadījumu. Vēl viena svarīga kļūda (kas tikai varētu provocēt vainas sajūtu), ir fakts, ka 22% respondentu atzina – galvenais aborta iemesls ir nepareizs dzīvesveids grūtniecības laikā (smēķēšana vai psihotropo vielu lietošana), lai gan faktiski 60% tas ir saistīts ar hromosomu anomālijām.

Aptauja arī parādīja, ka 74% respondentu uzskata – ilgstošs stress vai stresu izraisošas situācijas var izraisīt spontāno abortu, un 64% – ka tas varētu notikt, ja ceļ smagus priekšmetus. Visbeidzot, 88% teica, ka viņi vēlētos zināt patiesos cēloņus, ja tas palīdzētu novērst nākamos abortus, un 78% teica, ka jebkurā gadījumā gribētu zināt patiesos iemeslus.

Holivudas slavenības par dvēseles sāpēm 

Foto – Leta/AFP

Bet kā jūs varat uzzināt par patiesajiem iemesliem, ja aborta tēma netiek cilāta? Par laimi, ir sperti daži soļi, lai noņemtu tabu. Piemēru rāda Holivudas zvaigznes. Tagad mēs jau zinām daudzus gadījumus, kad slavenu sieviešu grūtniecība beigusies ar bērna zaudējumu. Piemēram, par savu bēdīgo pieredzi stāstīja dziedātāja Beijonse autobiogrāfiskā filmā: «Es dzirdēju sirdspukstus, kas bija skaistākā mūzika manā dzīvē. Es izvēlējos vārdus. Es iztēlojos, kā izskatīsies mans bērns. Bet bērnam nebija lemts piedzimt”. Grūtniecības sākumposmā dziedātāja ieradās uz izmeklēšanu Ņujorkā – un USG sirdsdarbība vairs nebija saklausāma. Beijonse atzina, ka pārdzīvot traģēdiju viņai palīdzēja mūzika. Uzzinājusi par zaudējumu, viņa ieslēdzās studijā un ierakstīja savu visskumjāko dziesmu.

Par bērna zaudējumu intervijās atklāti pastāstījušas tādas zvaigznes kā Nikola Kidmena, Opra Vinfrija, Pink. Par to, ka viņa sieva piedzīvojusi trīs spontānos abortus, pastāstījis Marks Cukerbergs.

Bet, pat ja jūs neesat saņēmuši “Oskaru” un iekarojuši pasauli ar saviem hitiem, jums ir iespēja saņemt atbalstu šādā grūtā periodā. Vienu no veidiem izdomājusi klīniskā psiholoģe Džesika Cukere, kura pati pārdzīvoja līdzīgu pieredzi. Viņa izveidoja tiešsaistes veikalu, kas pārdod atklātnes tiem, kuri ir piedzīvojuši abortu. Uz tām uzrakstīti to sieviešu novēlējumi, kuras pārdzīvoja savu traģēdiju un atrada spēku dzīvot tālāk.

Zaudējusi bērnu, ziedo savu pienu

Foto – Stock.xchng
Saistītie raksti

Vēl cits stāsts, kas varētu kalpot par pozitīvu piemēru: zaudējusi bērnu otrā trimestra laikā, Emija Andersone ziedoja 400 litrus mātes pienu! Parasti ārsti palīdz izdarīt tā, ka laktācija nesākas, bet Emija nolēma, ka tas nav viņas ceļš, jo ir tik daudz bērnu, kam nepieciešams mātes piens. To nevar aizstāt pat visperfektākais maisījums. Turklāt sieviete pārliecināta, ka viņas rīcība palīdzēs uzsākt publiskas diskusijas par abortiem un palīdzēs sievietēm šajā grūtajā situācijā.

Bet galvenais jautājums paliek atklāts: cik daudz sieviešu ir gatavas runāt par savu pieredzi, ja būtu tāda iespēja? Vai viņām palīdzēs komunikācija ar citām sievietēm, kuras arī piedzīvojušas šo zaudējumu? Vai tikai “atvērs” brūci?
Vai jūs esat gatavas publiski pastāstīt par to, ka jums bija spontānais aborts?

Kas jums palīdzēja izsāpēt? – variet ierakstīt komentāros.

Avots: zagranmama.com

LA.lv
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Dace un Enriko Pecolli piedāvā: izrādē atdzīvosies “Alises Brīnumzemē” varoņi
14 stundas
SS
Solvita Seikste
Kokteilis
Jaunie un pieredzes bagātie festivālā “Bildes”
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: unikāls tests – cik laba ir tava atmiņa?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Veselam
Cenrādī par veselības aprūpes pakalpojumiem viens, rēķinā – kaut kas cits
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Turcija un ASV vienojas par ugunspārtraukšanu Sīrijā
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Izskan jauni vārdi Latvijas Bankas prezidenta amatam
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Mājās nav pārnācis zēns: meklē 11 gadus veco Rinaldu 1
3 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
6 stundas