Kokteilis
Veselam

Solo dzemdības jeb Ģimenes, kas izvēlas dzemdēt bez vecmātes un ārsta0

Foto – Shutterstock.com

Autore dūla Linda Rozenbaha
Pirmoreiz jēdzienu “solo dzemdības” dzirdēju Maskavā, vecmāšu konferencē, un krieviski tas skan “soļnie rodi” (“Сольные роды”). Pabrīnījos, ko gan tas varētu nozīmēt. Krieviski “Соль” ir sāls, varbūt tās ir ūdensdzemdības, kur ūdenim pievieno sāli? – zinu, ka ir vecmātes, kuras tajā redz ieguvumu. Nē, “solo dzemdībās” ģimenes mazuli izvēlas sagaidīt bez vecmātes un citu mediķu klātbūtnes. Cik tās populāras vai nepopulāras Latvijā?

Jēdziena “solo dzemdības” būtība nāk no vārda saknes “solo”, tātad sieviete dzemdē vienatnē vai – kopā ar bērna tēvu (vai draudzeni), bez medicīniska atbalsta. Angliski šādas dzemdības mēdz dēvēt par “unassisted birth” (“patstāvīgas dzemdības, bez asistēšanas”) vai “freebirth” (“brīvās dzemdības”).

Krievijā šāda veida dzemdības notiek arvien biežāk, lai gan, protams, uz kopējā dzemdību skaita tas nevarētu būt daudz. Ir zināms, ka arī Latvijā notiek šādas plānotas “solo dzemdības” , bet nav zināms, cik šāda prakse ir (ne)populāra.

Jāuzsver, ka “solo dzemdībām” ir būtiska atšķirība starp plānotām ārpusstacionāra dzemdībām jeb plānotām mājdzemdībām. Latvijā plānotas mājdzemdības notiek, izvērtējot konkrēto grūtniecību un mātes veselību, dzemdībās piedalās profesionāla vecmāte vai ārsts, līdzi ņemot Ministru kabineta noteikto aprīkojumu un medikamentus. Kamēr “solo dzemdībās” dzemdē gan sievietes ar zema riska grūtniecību, gan augsta riska grūtnieces, tās, kas “vienkārši” to izvēlas, bez mediķa klātbūtnes, dažkārt pat pilnīgi vienatnē.

Mana subjektīvā sajūta par attieksmi pret “solo dzemdībām” Latvijā – tā varētu būt vairāk nepieņemoša, pat nosodoša. Krievijas dabisko dzemdību atbalstītāju vidē man reizēm radās iespaids – ja pat tev ir vairāk negatīva vai bažīga attieksme pret šādām dzemdībām, tajā vidē ar šādu ieskatu ne īpaši dalās, pat tā kā kautrējas, ne katrs runā skaidri par riskiem.

Profesionāla Krievijas mājdzemdību vecmāte Svetlana Akimova par “solo dzemdībām” saka, ka radības jau vispār nav iespējams būt “solo”, jo tajās jau ir vismaz divi cilvēki. Arī portāls “Cālis.lv” pēc semināra ar Akimovu Latvijā, atspoguļoja vecmātes viedokli: “Lai gan Krievijā patlaban uznācis “solo dzemdību bums”, vecmāte norāda, ka dzemdības nemaz nevar būt vienas personas darbs. Pat, ja sieviete dzemdē liftā, tur ir viņa un viņas bērniņš. Tādēļ Akimova uzskata, ka dzemdības patiesībā ir grupas process. Dzemdību laikā atveras ne tikai sievietes dzemdes kakls, bet arī sirds un dvēsele, un, ja šajā procesā vēl klāt ir bērniņa tēvs, dūla, vecmāte vai vēl kāda tuva persona, tad tā jau ir kolektīva enerģija”.

Krievijas mājdzemdību vidē populārais žurnāls “Домашний Ребёнок” (“Mājas bērns”) daudz raksta par dabiskām dzemdībām, arī “solo dzemdībām”, tā kā to kļūst vairāk. Lai gan tiek aprakstīti arī “solo dzemdību” stāsti, min to pozitīvās puses, tomēr žurnālā tiek uzsvērti arī visi riski un tie tomēr ir daudz. Pat situācijā, kas var būt neliels sarežģījums dzemdībās un kur vecmāte, nedaudz piepalīdzot, varētu dot iespēju bērniņam veiksmīgi piedzimt, bez šī padoma, dzemdību iznākums var stipri mainīties.

Ko saka pētījumi

Pasaulē ir veikti pētījumi gan par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām ar, gan – bez vecmātes vai ārsta atbalsta. Pirmās šoreiz nav mūsu sarunu temats, tomēr īsumā – plānotās ārpusstacionāra dzemdībās ar speciālistu atbalstu, dzemdību rezultāti ir vienlīdz labi vai pat atsevišķās pozīcijās labāki nekā dzemdībās stacionārā.

Savukārt pētījumos par ārpusstacionāra dzemdībām bez mediķu atbalsta, pierādās, ka tajās riski sievietei un bērnam ir augstāki. Lai arī tajos netiek sīkāk pētīti, piemēram, tādi aspekti kā ģimenes sagatavotība dzemdībām, veselības stāvoklis, iemesli, kādēļ vecāki bijuši bez dzemdību speciālista atbalsta, – tomēr kopumā aina uz neaprūpētām dzemdībām norāda: riski tajās ir lielāki.

Pētījumā Norvēģijā analizēta situācija no 1999. līdz 2013.gadam, kurā no 892 137 dzemdībām 6062 notika neplānoti bez mediķu palīdzības. Neplānoto dzemdību grupā bija augstāks perinatālās mirstības rādītājs (11,4 uz 1000 salīdzinājumā ar 4,9 uz references grupā). Neplānotās dzemdībās bija mazāk dzemdību ar dzīvu bērnu visās svara kategorijās.

Senāks pētījums: Indianas štatā 1983.gadā pētīja perinatālo un mātes mirstību dzemdībās bez akušieriskās palīdzības reliģiskā kopienā, periodā no 1975. līdz 1982.gadam. Jāteic, ka sievietes nesaņēma pat aprūpi gaidību laikā – mūsdienās, iespējams, daļa no “solo mammām” tomēr apmeklē aprūpes speciālistu gaidību laikā. Lūk, šajā pētījumā kopienā perinatālā mirstība bija trīs reizes lielāka, bet māšu mirstība aptuveni 100 reizes pārsniedza analogu rādītāju Indianā.

Trauma vai asfiksija dzemdību laikā un problēma ar elpceļiem bija biežākais nāves iemesls jaundzimušajiem. Četras no sešām mātēm mira pēcdzemdību asiņošanas dēļ un divas – pēcdzemdību sepses dēļ.

“Solo dzemdības” notiek arī Latvijā

Mēs šo tēmu neaizskaram tikai tādēļ, ka tas notiek kaimiņos, Krievijā, iespējams, mūsu apziņā – pietiekami tālu. Tomēr dzemdību speciālistu vidē zināms, ka arī Latvijā notiek plānotas dzemdības mājās, plānoti bez mediķu atbalsta. Nereti šādas dzemdības tiek aplūkotas, raugoties no sociālekonomiskajiem faktoriem.

Tomēr “solo dzemdības”, iespējams, izvēlas vairāk pasaules skatījuma dēļ vai arī materiālu apsvērumu dēļ (ne nabadzības dēļ, bet nespējas vai nevēlēšanās tērēt naudu dzemdību līgumam slimnīcā vai mājdzemdībās). No neoficiāliem avotiem dzirdēts, ka biežāk tas notiek krievvalodīgo vidē, kaut gan – ne tikai.

Mājdzemdību vecmāte Astrīda Millere atceras satraucošu gadījumu, kad viņai zvanīts no nepazīstama numura – zvanītājs bijis kāds viņai nezināms, izmisis tēvs. Viņš atradās blakus savai sievai, kura pirms divām stundām un 15 minūtēm bija piedzemdējusi mazuli. Tēvam bija jaundzimušais uz vienas rokas, klausule otrā, jo placenta joprojām nebija piedzimusi un sievai sākās spēcīga asiņošana, likās, ka viņa zaudēs samaņu. Tēvs bija dzirdējis, ka placentu varot gaidīt divas stundas (parasti gan placenta izdalās piecu līdz 20 minūšu laikā), taču nebija ņēmis vērā svarīgu faktoru – ka tā tas var notikt tikai speciālista uzraudzībā un pie noteiktiem nosacījumiem, ir pazīmes, kad placentu nevar gaidīt un jāsniedz medicīniskā palīdzība. Drīz jau klausulē bija dzirdams, ka ierodas ātrā neatliekamā palīdzība.

“Par laimi sievietei sniedza medicīnisko palīdzību, aizveda uz slimnīcu. Vai ir vajadzīgs piedzīvot tik milzīgu stresu? Nav jau runa par to, ka var nonākt līdz letālam iznākumam, kaut arī tā var notikt, taču arī asiņošana ir nopietna – bērnam tomēr vajag veselu, ņipru mammu! Tēvs bija pateicīgs ārstiem, ka sieviete ir glābta. Atstāstīja, ka paņēmis maksas palātu – tātad apzinātā izvēle dzemdēt mājās bez mediķa, nav bijusi materiālu apstākļu dēļ, bet filozofiska skatījuma vadīta,” spriež vecmāte.

“Domāju, ka “solo dzemdības” vienkārši nav gudra rīcība. Ir situācijas, kurās vecāki nezinās vai nepratīs rīkoties, piemēram, ja ir nabassaites apvijums vai bērna galviņa piedzimst, bet pleci iesprūst. Bez profesionālas palīdzības tas ir liels risks, taču, rīkojoties profesionāli, tā var būt pat vienkārši atrisināma situācija,” saka vecmāte Millere.

Kā atšķirtos minētā situācija, ja blakus mājdzemdībās būtu bijusi vecmāte? “Plānotās mājdzemdībās vecmāte vai ārsts sekotu līdzi placentārajam periodam, vajadzības gadījumā palīdzot ar medikamentiem vai, ja nepieciešams, retākos gadījumos pēc pirmās palīdzības sniegšanas mājās, dotos uz stacionāru. Vecmāte uz plānotām mājdzemdībām ierodas ar vairākām somām, kur ir viss nepieciešamais pirmās palīdzības sniegšanai. Ir situācijas, kad jau dzemdību gaitā ir rādītāji, kas liecina – labāk doties uz stacionāru, – tad to dara jau laikus, negaidot situācijas sakāpināšanos. Vecmātei jābūt vērīgai!

Protams cita lieta, ja bērns dzimst ļoti ātri, kad māte vai vecāki ir mājās – tā var notikt, gan, kad plānots dzemdēt slimnīcā, gan, ja plānotas mājdzemdības ar vecmāti. Tomēr arī tad nevajag palikt vieniem – sauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību vai gan “ātros”, gan sazvanieties ar savu vecmāti (ja ir plānotas mājdzemdības). Ja ieradīsies neatliekamā medicīniskā palīdzība, viņi spēs vai nu pieņemt dzemdības vai, teiksim, apturēt asiņošanu, ja tāda ir. Protams, emocionālā gaisotne šādā situācijā, iespējams, nebūs tā mierīgākā.

Es arī, gatavojoties mājdzemdībām, izstāstu, ko darīt tādā situācijā, ja viss notiek ļoti strauji,” piemetina Millere.

Vai vecmātei ir bijušas aizdomas par kādiem saviem klientiem, kas ir grūtniecības aprūpē vai apmeklē kursus, ka viņiem varbūt padomā ir “solo dzemdības”? “Šad tad ir bijis gan, taču es neielaižos šādās attiecībās, lai to atbalstītu,” vecmātei ir skaidra nostāja.

Biežāk no šādiem vecākiem jūtama liela iztaujāšana par cenu, neizprotot, kāpēc tā ir tāda “tikai par būšanu klāt”, nav izpratnes, kā veidojas summa par vecmātes pakalpojumu. “Mājdzemdību aprūpes cenu veido ne tikai izglītības izdevumi (mājdzemdību vecmātes regulāri papildina zināšanas – Aut.), atbildība un pats darbs, bet arī regulārie prakses uzturēšanas izdevumi: instrumenti, medikamenti (kuri regulāri jāatjauno, arī tad, ja nav lietoti, un tās nav mazas summas), prakses telpu uzturēšana, ceļa izdevumi, mašīnas amortizācija, nodokļi,” skaidro vecmāte. Turklāt jāņem vērā, ka mājdzemdību vecmātēm jābūt “vienmēr gatavām” – jebkurā brīdī pārkārtot savus ģimenes un citus darba pienākumus, lai dotos pie dzemdētājas – tas arī prasa noteiktus materiālos resursus (piemēram, aukle bērnam jebkurā laikā – Aut.).

Iespējams, kāds, apsverot finanšu izdevumus, kas jāiegulda plānotās mājdzemdībās vai dzemdībās ar līgumu stacionārā, izvēlas dzemdības mājās bez mediķu atbalsta jeb “solo dzemdības”. Otrs iemesls varētu būt – dzīves skatījumā bāzēta izvēle – vai nu liela ticība, ka dzemdībās, visam notiekot dabiski, nevar būt nekādas aizķeršanās vai paļaušanās uz to, ka visam jānotiek, kā jānotiek. “Es saprotu, ka ir arī cilvēki ar tādu pasaules skatījumu, ka tie bērni, kas izdzīvo – izdzīvo, kas ne – ne. Ja no 10 bērniem astoņi izdzīvo, labi. Nevar lauzt otra pasaules uzskatu, tomēr – varbūt ar atbalstu būtu sveiki un veseli visi 10?” – retoriski vaicā vecmāte Millere.

Nedaudz no pieredzes Krievijā

Šeit jāatzīmē, ka skarts ir ne tikai brīvās izvēles aspekts, bet arī atbildība likuma priekšā. Pieredzē Krievijā ar ļoti skumjiem dzemdību (letāliem bērnam) iznākumiem, dzemdējot vienatnē, vecākiem pašiem pēc tam bijis jāatbild ne tikai sirdsapziņas, bet arī likuma priekšā, pierādot, ka viņi “nav plānojuši nogalināt savu bērnu”, tā raksta žurnālā “Домашний ребенок”. Šī žurnāla redaktore un organizācijas “MAMA” prezidente Katerina Perhova rakstā, kas skāra arī “solo dzemdības”, min: “Šoreiz neaizskarsim tēmu par personīgo brīvību, sievietes spēku un dabas gudrību. Kad māte un tēvs piedalās dzemdībās divatā – tas ir īpaši.. Tajā pašā laikā, ja mūsu mērķis ir vesela māte un bērns, nevis mājdzemdības par katru cenu, ir vērts runāt par drošību, atbildību un iemesliem, kāpēc arvien vairāk vecāku izvēlas “solo dzemdības” bez vecmātes palīdzības.”

Rakstā pieredzē dalās arī kāda Krievijas vecmāte, kura ne reizi vien izsaukta uz “solo dzemdībām”, jo vecāki netiek ar situāciju galā: “Viņi paši sāk dzemdēt un nonāk bezizejā zināšanu trūkuma un nesagatavotības dēļ… Es jau pat nerunāju par to, ka, saskaros ar pilnīgi reālām pēcdzemdību problēmām kā plīsumi, iegurņa orgānu noslīdējums, problēmas ar bērna veselību, taču tā kā viņi ir “krutie” – lepnums liedz vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem. Vecāki padomu meklē internetā un reizēm iznākums ir traģisks.”

Geila Harta, profesionāla, pieredzējusi sertificēta vecmātes, kas pieņem plānotas mājdzemdības Oregonas štatā, ASV, šajā rakstā komentē: “Kustība par dzemdībām bez palīdzības (unassisted birth), vajadzētu sapurināt mūs visus! Mēs, vecmātes un ārsti, esam radījuši tik daudz protokolu un standartu, lai iebiedētu sievietes, ka viņas ir pārstājušas uzticēties savam ķermenim… Mums jāsadzird, ko sievietes vēlas pateikt ar savu kategorisko atteikumu no palīdzības dzemdībās un izdarīt visu, lai atgrieztu mātēm zaudēto uzticēšanos.”

Kāpēc ģimenes to izvēlas

Rakstā “Домашний ребенок” atklāti arī iemesli, kāpēc ģimenes izvēlas “solo dzemdības” (atbildes no “solo dzemdētāju” aptaujas un no raksta autores Perhovas personiski dzirdētā):

  • “Vēlme pēc intīmas atmosfēras dzemdībās”.
  • “Nav pazīstamas vecmātes/nav vecmātes mūsu apvidū”. (Te jāatzīmē, ka Krievijā ir sarežģīta mājdzemdību situācija: arī plānoti, ar vecmātes atbalstu, šādas dzemdības nav oficiālas, kaut gan notiek un ne mazums!, taču šo arodu veic gan profesionāļi, gan tie, kas tādi sevi iedomājas – Aut.)
  • “Man nav komfortabli ar vecmāti – garīgo guru, es vēlos, lai mani vienkārši palīdzētu dzemdībās, nevis manipulētu ar manu apziņu, liekot iet pie dievgalda, citādi “dzemdības nevirzīsies” vai dziedāt mantras no rīta līdz vakaram, citādi “apziņa neattīrīsies dzemdībām un viss beigsies bēdīgi”.
  • “Man nav naudas maksas dzemdībām dzemdību centrā ar vecmāti vai dzemdībām citā valstī”.
  • Šī raksta autore no Krievijas vecmātēm dzirdēja, ka “solo dzemdētāju” vidū ir diezgan daudz Anastasijas ideju piekritēju.
  • Viedoklis: būtiska atšķirība starp plānotām mājdzemdībām ar un bez mediķu atbalsta

Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības pārstāve Sindija Hīstere: “Solo dzemdības ļoti atšķiras no plānotām mājdzemdībām. Plānotās mājdzemdībās piedalās ļoti pieredzējusi vecmāte, līdzi ņemot medicīniskos līdzekļus dažādām situācijām. “Solo dzemdībās” tā nav. Nereti pētījumos kopā tiek salikta statistika no “solo dzemdībām” ar plānotām mājdzemdībām, kas neobjektīvi parāda plānotas mājdzemdības ar vecmāti vai ārstu kā bīstamas. Ja pētījumos pierādīts, ka plānotas mājdzemdības ir tikpat drošas kā dzemdības slimnīcā, taču “solo dzemdībās” riski, jo īpaši bērnam, ir daudz lielāki. Es lepojos, ka Latvijā mums ir brīnišķīgas vecmātes, kuras dara visu, ko var, lai palīdzētu stiprināt sievietes un palīdzēt viņām dzemdēt bērnus drošās mājdzemdībās.”

Avoti: pieminētie pētījumi un raksts no Krievijā izdotā žurnāla

Saistītie raksti
  • Characteristics and outcome of unplanned out-of-institution births in Norway from 1999 to 2013: a cross-sectional study. – Gunnarsson B1, Smárason AK, Skogvoll E, Fasting S. – Acta Obstet Gynecol Scand. 2014 Oct;93(10):1003-10. doi: 10.1111/aogs.12450. Epub 2014 Sep 3.
  • Perinatal and maternal mortality in a religious group avoiding obstetric care. Kaunitz AM, Spence C, Danielson TS, Rochat RW, Grimes DA.- Am J Obstet Gynecol. 1984 Dec 1;150(7):826-31
  • “Домашний ребенок”. – Катерина Перхова. “Где моя акушерка?” Nr 17. – 14.

LA.lv
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TOP 8 modernākās lietas, kam šoruden jābūt tavā skapī
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magone raud, bet viņas mamma atklāj šausmīgus faktus par attiecībām ar meitu un mājokļa jautājumu
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aminata: “Mani iedvesmoja mamma, vecmāmiņa, tantes – šie stāsti ir iedvesmojoši!”
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Turīgas pašvaldības, bet netiek galā ar rindām uz bērnudārziem 2
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO, VIDEO: “Dinamo” cīnās, taču nespēj no sliedēm nolaist “Lokomotiv”
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
FKTK piemērojusi “PrivatBank” viena miljona eiro sodu
6 stundas
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien naktī līdz pat -1 grādam
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Lūdzu, tur ir bērni!”Sniedz sīkākas ziņas par traģēdiju Pārdaugavā
3 stundas