Aizvien lielāku popularitāti ikdienas saziņā iemanto emodži jeb emociju zīmes. Tās tiek lietotas visā pasaulē, lai ilustrētu domas un aizstātu rakstīto vārdu. Emodži fenomens jau sen ir izgājis ārpus viedierīču robežām – tiem tiek veltītas filmas un pat mākslas darbi. Emociju ikonas ir arī aktuāls biznesa segments.

2666 veidu, kā izteikt emocijas digitālajā pasaulē
Lai stāstītu par digitālajām emocijām, šodien Rīgā, konferencē “LMT Smart Future 2017” uzstāsies pasaules galvenās emodži vietnes “Emojipedia”, Pasaules emodži dienas tradīcijas dibinātājs un tehnoloģiju entuziasts Džeremijs Bērdžs no Lielbritānijas.
Pēc “Emojipedia” datiem, šobrīd pasaulē ir 2666 emodži simbolu. No tiem pērn topa pirmajā vietā ir cilvēciņš, kurš nezina atbildi, smaidiņš ar prieka asarām un sirds emodži. Paša Džeremija Bērdža šobrīd biežāk lietoto emodžī vidū ir otrādi apgriezts smaidiņš, tiesneša jeb tiesāšanas un spoka simboli. Bērdža iecienītie emodži bieži mainās, lai neapniktu un nekļūtu garlaicīgi.

Sagaidot “Emojipedia” dibinātāju Latvijā, arī “LMT Smart Future 2017” eksperti, tehnoloģiju entuziasti un komunikācijas eksperti Ilze Jaunalksne, Agnese Kleina, Artūrs Mednis un Kaspars Breidaks dalījās savos emodži lietošanas paradumos – kurus simbolus lieto visbiežāk, kādas emocijas joprojām trūkst plašajā emodži klāstā un kā, viņuprāt, varētu izskatīties emodži latvietis.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Ilzei Jaunalksnei trūkst drosmes emodži
Ilze Jaunalksne, pētnieciskā žurnāliste un konferences “LMT Smart Future 2017” vēstnese visbiežāk izmanto smaidiņu ar aukstiem sviedriem, smaidiņu ar nimbu un no bailēm kliedzošo sejiņu. Ilzei trūkst emodži, kas raksturotu drosmi. Latvieša simbolu Ilze Jaunalksne iztēlojas kā smaidiņu ar karoga krāsu svītrām uz abiem vaigiem vai arī ar baltu cepuri, kas rotāta ar karodziņa lenti.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Artūrs Mednis izvēlas tradicionālos smaidiņus
Latvijas tehnoloģiju eksperts Artūrs Mednis atzīst, ka ikdienā emodži izmanto reti un, ja lieto, tad tradicionālos smaidiņus, “:)” un “:(” zīmju salikumu. Dažādas platformas tos mēdz pārveidot kā klasiskās smaidīgās vai bēdīgās sejiņas ikonas. Facebook Messenger tiek lietota arī īkšķa ikona kā “OK”, “labi”, “piekrītu” un “paldies” apzīmējums. Vēl Artūrs ir kādas desmit reizes izmantojis avokado ikonu – bez noteikta mērķa vai pamatojuma, vienkārši tāpat vien, jo viņam garšo avokado. Viņš uzskata, ka viss nepieciešamais emodži klāstā ir pieejams, jo to ir neticami daudz. Tāpat ir iespējas piemeklēt emodži ar līdzīgu nozīmi un tos dažādi kombinēt. Medņa latvieša emodži būtu vīrietis ar pelēku platmali, garā tautastērpa mētelī, kas, rūpīgi ieskatoties, ir Sprīdītis ar lāpstu. Bet nacionālpatriotisks simbols ir Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes vai Milda no piecu latu naudaszīmes.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Agnese Kleina latvieša emodži prototipu atrod mākslā
Agnese Kleina, grāmatžurnāla “Benji Knewman” izdevēja un redaktore, ikdienā visbiežāk lieto domājošu emodži, rokas muskuļa emodži un smailiņu, kas apzīmē šaubas vai nezināšanu. Emodži klāsta papildinājumam Agnesei noderētu, latvietis, kurš ar saviem darbiem un panākumiem iet pasaulē un Latvijas vārdu nes globālā mērogā. Agneses Kleinas latvieša emodži prototips jau ir tapis – tas ir Mūkusalas Mākslas salonā radītais Latvijas mākslinieku emodži, kura prototips ir Ausekļa Baušķenieka glezna “Vienpatis”.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Kaspars Breidaks saskata līdzību ar smejošo emodži
Tāpat kā Agnese Kleina, arī Radio SWH ētera personība Kaspars Breidaks visbiežāk lieto emodžī, kad nav skaidrs, ko darīt ar saņemto informāciju un kad nezināšanas emodžī ir kā dvēseles radinieks. Tāpat arī Kaspars bieži lieto ar acīm ciet smejošu cilvēciņu un bruņurupuci, ar ko atbild uz piemirstām ziņām, lai saņemtu smaidu un sapratni. Un, viņaprāt, būtu nepieciešams emodži, ko lietot kā atbildi cilvēkiem, kuri katru teikumu raksta atsevišķā ziņā it kā baidītos pārdomāt uzrakstīto vai pazaudēt zonu – telefons karsts, uzmanība uzvilkta. Kaspars gribētu, lai ir emodžī, kas liktu aizdomāties par šo mazo, it kā nebūtisko nejēdzību. Viņa versija latviešu emodžī būtu labsirdīga dāma vai vīriņš, kas pārliecies pār žogu skatās, kā kaimiņam uz vakaru aizveras kliņģerītes.