Tuvojas maija brīvdienas, un cilvēki aktīvi pievērsīsies atpūtai un svinībām. Labas svinības nav iespējamas bez kvalitatīva vīna, bet bieži vien, domājot kādu vīnu celt galdā, pircēji apjūk. Kādu vīnu labāk izvēlēties? Ko nozīmē uzraksti uz etiķetes? Kādu garšas buķeti man sagaidīt? Vīnzinis Jānis Kaļķis dalās padomos, kas ļauj neapjukt un izvēlēties vispiemērotāko.

Foto: Unsplash
Foto: Unsplash

Eksperts iesaka savu ceļojumu vīnu pasaulē sākt ar Jaunās pasaules vīniem. “Jaunās pasaules — Čīles un Argentīnas — vīnu etiķetes visnotaļ iepriecinās tos, kas tikko sāk iedziļināties vīna baudīšanā. Tās ir krietni vienkāršākas un saprotamākas par vecās pasaules vīniem raksturīgajām. Uz etiķetes, visticamāk, ir norādīts viss: ražas gads, vīnogu šķirne un to audzēšanas vieta. Uzrakstītais neprasa atšifrējumu — uzreiz ir saprotams, ko turat savās rokās,” stāsta Jānis Kaļķis.

Foto: Unsplash
Foto: Unsplash

Čīle vīna pasaulē tiek uzskatīta par vīnogu audzēšanas paradīzi, jo tās vīnogulāji no visām debespusēm ir aizsargāti no ārpasaules ietekmes. Čīle ir Klusā okeāna pasargāta no rietumiem, Andu kalnu — no austrumu puses, no ziemeļu puses to norobežo tuksneši, no dienvidu — dienvidpols. No kalniem nāk ūdens, kas nepieciešams vīnogulāju apūdeņošanai, savukārt okeāna vēji regulē klimatu. Šo faktoru kombinācija veido unikālus apstākļus, un vīnogulāji, augot maksimālā komfortā, parāda savas klasiskās garšas šķautnes. “Dzerot Čīles vīnu, var lasīt vīnogu šķirnes kā no grāmatas: ja tas ir “Cabernet Sauvignon“, tas garšos pēc upenēm, upeņu lapām un melnajām ogām, ja tas ir “Shiraz“, tad pēc svaigi maltiem melnajiem pipariem un citām garšvielām. Izpaužas katras vīnogu šķirnes raksturīgākās īpašības, jo vīnogulājiem šajā komforta zonā nav jācīnās par izdzīvošanu un jānorūdās,” atklāj vīnzinis. Tīras un saprotamas garšas veicinās izpratni par garšas buķetēm tiem, kas tikko sāk savu ceļojumu vīna pasaulē.

Foto: Unsplash
Foto: Unsplash

Argentīnā pārsvarā tiek audzētas no Eiropas ievestās vīnogu šķirnes, taču tā var lepoties arī ar vietējo balto “Torrontés“. Šī valsts ir slavena ar vīnogulāju apūdeņošanas sistēmu, kas savulaik bija sarežģītākā pasaulē. Argentīnai raksturīgi arī vīna dārzi, kas atrodas augstu virs jūras līmeņa. Kā zināms, šī nianse atstāj ietekmi uz garšu — jo augstāk virs jūras līmeņa, jo vēsāks klimats. Līdz 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem 90 % saražotā vīna tika patērēts Argentīnas iekšējā tirgū, bet pēc tam proporcijas sāka ievērojami mainīties. Jaunā pasaule sāka ražot vairāk sauso vīnu, izturēt tos ozolkoka mucās, kā arī pārgāja uz Eiropas vīnogu šķirnēm. “Jaunās pasaules vīni izveidoja un nostiprināja tādu stilu, kāds tagad ir saprotams katram eiropietim un visnotaļ patiks tiem, kas vēl nespēj saprast savu vīna gaumi,” stāsta vīnu eksperts Kaļķis.