Kā svētkus padarīt īpašus? To pavisam noteikti zina un prot svētku karaliene Gundega Skudriņa, kuras oriģinālie, brīnišķīgie, izdomas bagātie projekti ir jau iekarojuši daudzu sirdis ne vien tepat Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Tuvojoties Ziemassvētkiem satikām vienmēr smaidīgo, starojošo, iedvesmojošo Gundegu, lai parunātu par svētkiem, iedvesmu, ģimeni un brīnumu laiku!

Daudziem cilvēkiem Latvijā, tu asociējies ar svētkiem un to radīšanu. Oriģinālas, bieži vien līdz šim nerealizētas idejas ir tava vizītkarte. Kā tās dzimst?

Tā ir vēlme paraudzīties tālāk par ierasto horizontu. Daļa kaut kādā ziņā, iespējams, nāk no augstākiem spēkiem, no kosmosa… Tā ir vēlme un prasme skatīt dažādus notikumus un lietas citās kopsakarībās. Un redzēt tālāk par ierasto. Tas nozīmē arī vienmēr turēt acis vaļā, vairāk dzirdēt, vairāk piedalīties. Mazāk domāt par stereotipiem un to, ko citi teiks. Ir nepieciešama arī kāda daļa drosmes, bet to visu sasummējot, dzimst šīs idejas un tad arī īstenojas veiksmīgos projektos.

Kāda ir tava darba diena? 
Par piemēru minēšu vienu no nedēļas dienām. No rīta bija brauciens uz bērnudārzu. Vakarā – devos pie tuvinieka uz slimnīcu. Pusdienlaikā bija raidījuma ieraksts par svētkiem. Pēc tam tikos savu komandu sapulcē, kur pārrunājām tuvākajā laikā gaidāmos projektus. Vēlā pēcpusdienā man bija meistarklase Ziemassvētku štābiņā, kur mēs runājam par svētkiem, rādījām dekorēšanas paņēmienus un visu pārējo, ko parasti dara meistarklasēs. Pēc tam atgriezos mājās, gatavojām vakariņas un paldies Dievam, kaut kur tam visam pa vidu bija arī naktsmiers (smejas).

Tieši tāpat kā vairumam tu saisties ar svētkiem, tāpat tu vienmēr esi smaidīgā, pozitīvā, enerģiskā Skudriņa. Kāds ir tavs noslēpums, kur glabājas tava enerģija un iedvesma?
Man šķiet, īstenībā tas ir vienkārši – jo vairāk tu sniedz, jo vairāk saņem pretī. Jāsaprot, ka neviens neklauvēs pie tavām durvīm un neprasīs, lai tu viņu izklaidē un radi svētkus. Darba lietas un tāpat arī enerģija kaut kur virzīsies tikai tad, kad tu pats nesēdēsi uz dīvāna. Es to saucu par pozitīvās enerģijas apmaiņu, kas palīdz “pieaudzēt” spārnus! Protams, ka tāpat mani iedvesmo lietas, cilvēki, vietas, kas ir man apkārt – ģimene, draugi, daba. Tas, kas cilvēkam ikdienā ir apkārt un līdzās – sniedz ļoti lielu enerģijas devu.

Vai esi no tiem, kam visa “dzīve telefonā”?
O, jā! Patiešām visa dzīve šobrīd atrodas telefonā. Tur ir internets, informācija, fotoaparāts, orientieris, saziņas līdzeklis, modinātājs, plānotājs. Jā, tas nozīmē, ka esi pieejams 24/7, ja pavīd doma, ka gribētos būt sasniedzamam tikai, piemēram, 12 stundas dienā, tas nozīmē, ka kaut kur ir “jāaizmirst” telefons (smejas).

Gundega iepērkas, lai palutinātu sevi – kāds ir šis process?
Esmu absolūts garastāvokļa cilvēks. Ja mani kāda lieta “uzrunā”, es to pērku, pat ja man tā nav vajadzīga. Ļoti labprāt kaut ko iegādājos arī ārzemēs, esot komandējumos, ja izdodas ieraudzīt kaut ko oriģinālu un citādāku. Bieži apģērbu arī pasūtu, lai uzšuj. Iegādājos arī latviešu modes mākslinieku apģērbu, kas mani uzrunā gan pēc stila, gan domām. Bieži pieskaņoju apģērbu kādam konkrētam notikumam. Tā sacīt, saskaņoju saturu ar formu. Apģērbs man ir kas vairāk nekā tikai drēbes, jo tas spēj mani gan uzmundrināt, gan iedrošināt, gan noskaņoties uz pareizo noti. Piemēram, ja dodos uz sapulci, varu uzvilkt sarkanu žaketi, bet, ja došos uz randiņu, uzvilkšu kaut ko romantisku. Ja došos brīvā dabā, izvēlēšos bikses.

It kā nepietiktu ar to, ka tava radošā darbība ir teju 24 stundas diennaktī, tev ir arī māja, dārzs, vīrs un trīs meitas. Kā tu sabalansē attiecību starp darbu, pienākumiem un privāto dzīvi?
Patiesībā es esmu absolūts cilvēks – haoss. Bet par laimi, man apkārt ir atbalsts – man ir ģimene, māsas, tāpat mums ļoti palīdz bērnu krustmātes, tā teikt visi iesaistās tādā kā kolektīvā audzināšanā (smejas). Mums ir arī palīgs ikdienas darbiem – auklīte. Bet, ja godīgi, es par savu darba grafiku nemaz nepārdzīvoju, jo uzskatu, ka tādā veidā bērniem parādās plašs redzējums uz dzīvi. Pirmkārt, meitas iemācās būt patstāvīgākas, nav tā, ka mamma vai tētis visu laiku skrien pakaļ un kaut ko pasniedz “uz paplātes”. Taču es meitenes diezgan bieži ņemu līdzi un viņām ir iespēja būt klāt, piedalīties, redzēt. Jo arī darbā un dzīvē viss ir vienmērīgi – ir kritumi, ir kāpumi, veiksmes un neveiksmes. Tas dāvina meitenēm citu uztveres iespēju – gan vecākajai Gerdai Jasmīnai, gan sešgadīgajām dvīnēm Grētai Emīlijai un Garbielai Matildei. Šī pieredze, manuprāt, viņām iemāca arī pienākuma un atbildības sajūtu. Dzīve ir kā šūpoles – kamēr tajās neviens nešūpojas, tās stāv uz vietas. Bet, kad tu tajās iekāp – vienu brīdi esi augšā, bet pēc brīža – lejā. Visam ir jābūt kustībā un to arī saviem bērniem mācu.

Gundega darba procesā kopā ar meitu Grētu Emīliju
Gundega darba procesā kopā ar meitu Grētu Emīliju

Vēl tu esi īpaša ar to, ka kopā ar savu komandu, esi saņēmusi Starptautiskas balvas. Lūdzu, pastāsti par šo konkursu un ko šis sasniegums nozīmē tev pašai?

Esmu dažkārt sastapusies ar uzskatu, ka balva jau “taustāmā” veidā neko nedod. Naudas balvas nav, tātad, nav gandrīz nekā (smejas). Mans uzskats ir tāds, ka šāda veida atzinība ir kvalitātes rādītājs. Bea World Festival 2017 kategorijā kultūras pasākumi mēs saņēmām sudraba godalgu par Latvian senses, kas tapa sadarbībā ar Live Riga, kā arī atzinības rakstu kategorijā “publiskie pasākumi”, tikām nominēti 10 labāko pasākumu sarakstā ar projektu pop up kafejnīcas. Šajā konkursā darbi tiek iesniegti no visas pasaules, piedalījās 27 valstis. Iesniegtos darbus vērtē žūrija no dažādām pasaules valsīm, 40 cilvēku sastāvā. Tur ir ļoti stingri atlases kritēriji, tiek vērtēts radošums, inovācijas, risinājums, PR, mārketings, stratēģija, tehniskie risinājumi.

Salīdzinoši mēs esam mazi, mēs nekad ar kādu postu nevarētu savākt miljons “like” sociālajos tīklos. Tomēr mēs spējam konkurēt ar visu to, ka mūsu tehniskos risinājumus, piemēram, nevar salīdzināt ar lielo valstu komandām. Šādi apbalvojumi paver lielākas iespējas, dāvā mums pašiem pārliecību, ka mēs varam, sniedz lielu, lielu prieku par komandu un to, ka esam uz pareizā ceļa. Man pašai personīgi šī balva bija milzīgs lepnums, jo pārstāvējām godam Latvijas vārdu arī šāda mēroga konkursā. Ir ļoti aizkustinoši redzēt jēgu savam darbam. Redzēt, ka tam, ko dari, ir rezultāts, kas nepaliek nepamanīts. Protams, tāpat ir sākuši ienākt projektu piedāvājumi no citām valstīm. Arī tas paver plašāku ceļu. Un vēl mums šogad arī Latvijas producentu “Lappa gada balvā” ir nopelnītas piecas pirmās vietas: labākā gada ideja, režija, koncepcija; labākais mazais publiskais pasākums; labākā scenogrāfija un noformējums; labākais nestandarta pasākums un labākais korporatīvais pasākums.

Gundega kopā ar komandu, Starptautiskajā festivlaā "Bea World Festival 2017", saņemot sudraba godalgu
Gundega kopā ar komandu, Starptautiskajā festivlaā "Bea World Festival 2017", saņemot sudraba godalgu

Kuri ir tavi mīļākie svētki gadā? Un kā tu tiem gatavojies?
Tā nu ir sanācis, ka mani mīļākie svētki patiešām ir Ziemassvētki. Un pat tajos laikos, kad es strādāju kultūras namā un man bija desmit eglītes pēc kārtas, ieskaitot pensionārus un bērnus, vienalga Ziemassvētki bija mani mīļākie svētki. Man šķiet, ka mīļums un viss, kas tam nāk līdzi šajos svētkos, ir vienreizēji. Protams, tu vari ieciklēties un dusmoties par lielo pārdošanas “bumu”, par reklāmām, par nebeidzamajiem tingeltangeļiem, bet es tā nedaru. Ir bezgala daudz mīlestības šajos svētkos, ir tik jauki, kad paša bērni tev gatavo pārsteigumus, kad jūs kopā cepat piparkūkas un ir laiks no sirds parunāties ar saviem tuviniekiem un draugiem. Un māja ir skaisti izpušķota. Šajās dienās pat es ļaujos nosacītai bezrūpībai un milzīgam priekam. Joprojām šajos svētkos smeļos mīlestību, enerģiju, sirsnību un mani neuztrauc, ka kādam citam tas ir labākais tirdzniecības laiks. Mūsmājās tiem gatavojamies gandrīz kā ikviena ģimene – cepam piparkūkas, rotājam egli, gatavojam garšīgu ēdienu, saiņojam dāvanas un ļaujamies dāvināšanas priekam. Varētu teikt, ka daram visu to pašu ko citi cilvēki šajos bezgala mīļajos svētkos.

Tavs darbs ir “radīt svētkus”, vai tajās reizēs, kad svētki ir tev pašai nav tā, ka neko, neko negribas darīt?
Ir tā, ka jo man vairāk gadu paliek dzimšanas dienās, jo mazāk tās gribas svinēt. Ļoti mīļas man ir vārda dienas, jo nosacīti tās neprasa speciālu gatavošanos, bet ir tik patīkami saņem ziedus, apsveikumus un mīļus vārdus. Un tomēr esmu no tiem, kas uzskata – lai kā arī negribētos, svētki ir jāsvin. Un, protams, es esmu normāls cilvēks, kurš patiešām atļaujas arī nogurt no tā, ko dara ikdienā. Un, protams, ka savus svētkus nesvinu tā, kā mēs to daram profesionāli – ar pārdomātām, milzīgām dekorācijām, interesantiem, oriģināliem tehniskiem risinājumiem. Patiesībā viss ir atkarīgs no notikuma un sajūtām – kas tajā dzīves ciklā ir vajadzīgs.

Tavs padoms lasītājiem – kā uzburt burvīgus Ziemassvētkus! 
Īpaši un burvīgi Ziemassvētki ir katram. Jo katram ir pašam sava recepte. Vieniem tie būs klusi – šaurā ģimenes lokā, kādam citam – baznīcā, vēl kādam – kuplā draugu pulkā, vēl kādam – ar bērnu smiekliem. Viena padoma nebūs. Ieteiktu vienīgi atcerēties, jo vairāk tu dosi, jo vairāk saņemsi atpakaļ. Un es nerunāju par dāvanu apmēru… Varu ieteikt ļauties būt radošiem, mazāk ievērot stereotipus, vairāk ieklausīties savās sajūtās. Svarīgs ir laiks, vieta, vide, cilvēki un tradīcijas un katram tās ir savas. Ieklausieties viens otrā! Nolieciet malā mobilos telefonus, arī es to darīšu (smejas)! Jo Ziemassvētki ir tas mirklis, emocijas, cilvēki, nevis lietas. Šis kopā pavadītais laiks atmiņā paliks ilgi, ilgi. Novēlu ik katram atvērt sirdi, pastiept palīdzīgu roku, būt šeit un tagad. Baudīt, dzirdēt, sajust, sasmaržot! Lai izdevušies sirsnīgi svētki!

Foto no Gundegas Skudriņas privātā arhīva