Pat ja ir aizspriedumi pret visamerikāniskāko kino žanru vesternu, ir vērts no tiem atbrīvoties, lai novērtētu Skota Kūpera “Naidniekus”. Kā scenārists un režisors viņš liek jaunus akcentus žanra tradīcijās, un tas nebūtu iespējams bez Kristiāna Beila atveidotā kapteiņa Džozefa Blokera personības.

Vesterni ir tik dažādi, un jau kopš kino pirmsākumiem – atbilstoši valdošajai politikai un valstij, kas tos producējusi, – tik dažāda ir attieksme pret indiāņiem uz lielā ekrāna. Protams, jāņem arī vērā laiks, kad risinās filmu darbība, taču lielākoties attieksme nav necik pozitīva, “sarkanģīmjiem” piedēvējot saskaņā ar dabu dzīvojošu un baltādainos ienīstošu, nežēlīgu slepkavnieku lomu.

Šādi aizspriedumi valda arī Džozefa Blokera galvā un sirdī, taču kapteinim ir visas tiesības tā domāt un justies, jo tas, ko viņš iepriekšējos gados pieredzējis, ir apzīmējams ar vienu vienīgu vārdu – šausmas. Taču nu – filmas “Naidnieki” darbība norisinās 1892. gadā –, pulkveža īpaši izraudzīts un bez tiesībām atteikties no izpildāmā uzdevuma, viņš vairāku vīru pavadībā konvojē cietumnieku no Ņūmeksikas uz Montanu, un cietumnieks ir īpašs.

Pasaule bez pamata

Tas ir Blokera bijušais pretinieks, nu – slimības saēsts un mirstošs šaienu indiāņu virsaitis, vārdā Dzeltenais Vanags, kuru garajā un arī pēdējā ceļā pavada viņa ģimene. Ceļā viņi sastop Rozāliju Kveidu, kuras traģiskais stāsts atklājas filmas pašā sākumā. Idillisku rītu pārtrauc bailes, un, meitām mācīdama gramatiku, viņa redz iztālēm tuvojamies indiāņus. No negaidīto viesu rokas krīt viņas vīrs un visi trīs bērni, no kuriem jaunākais vēl ir zīdainis, un Rozālijas pasaules pamats ir izsists uz visiem laikiem.

Izmisusī sieviete un garus dialogus neatzīstošais Blokers kļūst par galvenajiem varoņiem šajā odisejā, ko Skots Kūpers apbalvojis arī ar fantastiskām dabas ainavām, tā noliecot galvu arī žanra leģendu priekšā un neaizmirstot arī pa kādam citātam – skats caur durvīm uz prēriju ir tikai viena no nodevām vesternu klasiķim Džonam Fordam. Kūpera velšu vidū ir arī rūpīgi veidoti varoņu portreti, grods stāsts un ilga pēcgarša.

Plosītais varonis

Skots Kūpers (1970) kino drēbi pazīst no visiem stūriem – viņš ir režisors, scenārists, producents un arī aktieris. Kā režisors 2009. gadā debitēdams ar filmu “Neprātīgā sirds”, viņš ļāva Amerikas Kinoakadēmijas balvu nopelnīt savas paaudzes talantīgajam aktierim Džefam Bridžesam, bet nomināciju šai tik kārotajai balvai saņēma Megija Džilenhola, un kantri dziedātāja savērptais liktenis uz jaunizcepto autoru lika raudzīties ar apbrīnu un cieņu. “Naidnieki” ir viņa ceturtā pilnmetrāžas filma – Latvijā izrādīta arī “Melnā mese” (2015), kas gan neizpelnījās sajūsminātu atsaucību –, un otrā, kurā viņš sadarbojas ar Kristiānu Beilu, un arī šajā režisors turpina pētīt dažādu jūtu plosītus varoņus, kas iemesti pārbaudījumos.

Pārstrādājot Donalda Stjuarta jau iesākto scenāriju, kas bez uzmanības ilgu laiku krāja putekļus, Kūpers kā scenārists, režisors un arī producents ķērās klāt vesternam “Naidnieki”, iedvesmu gan pašam stāstam, gan tā vizuālajam izpildījumam aizņemoties arī no spilgtiem žanra klasikas piemēriem un milzu smagumu uzveļot Kristiāna Beila pleciem. Šis aktieris, kā zināms, izaicinājumu nebīstas un ar lielu aizrautību kož pušu kārtējo cieto riekstu. Džozefs Blokers tāds ir, un vairāk nekā divās stundās ekrāna laika tieši viņa varonim lemta vislielākā transformācija, Beilam bez liekiem vārdiem un fiziskām izpausmēm spēlējot vīru, kāds žanra pirmsākumos nebūtu iespējams.

Nosacījumi

Skots Kūpers atkāpies no vesternu klasiskajām tradīcijām – viņam pēdējos gados ir daudz līdzinieku, un viņu vidū ir arī Kventins Tarantīno un Alehandro Injaritu. Taču tas izdarīts žanra robežu paplašināšanai un atbilstoši mūsdienu pasaules nosacītībai, ne zelta laikmeta Holivudas dekorācijās, kur vientuļš jātnieks ieradās bandītu apdraudētā miestā, pakoķetēja ar kritušu sievieti, aizstāvēja vārgos un nespēcīgos un beigu beigās devās prom tālēs zilajās, skatītājam liekot domāt, ka viņa nākamā pietura būs tāds pats miests ar tādām pašām problēmām, un katrā no tām mazliet salūzīs nepieradināmā vientuļnieka sirds…

Tik vienkāršs uzstādījums mūsdienu kinopasaulē nav aizraujošs, un to apzinās visi, tāpēc, meklējot jaunus veidus, kā iepūst dzīvību žanrā, kas tik ilgus gadus palicis dibenplānā, autori meklē nestandarta risinājumus, par kuriem savulaik aizdomājušies un savās filmās iedzīvinājuši arī vesternu klasiķi. Protams, laikmeta nosacījumos.

Tikpat nerunīgs un neatkožams, kādi bija Klinta Īstvuda varoņi viņa karjeras sākumos Serdžo Leones spageti vesternos, Kristiāns Beils kopā ar Skotu Kūperu arī meklē īstena amerikāņa dvēseli, un tas nav no vieglajiem darbiem. Bagātīgais vizuālais materiāls apzināti konfrontēts ar brutālu cīņu par eksistenci un bagātināts ar spilgtiem otrā plāna personāžiem, no kuriem īpaši izcelts Bena Fostera atveidotais seržants Čārlzs Vilzs, kurš pievienojas Blokera konvojam, lai dotos uz pilsētu, kurā paredzēts viņam izpildīt nāvessodu. Vardarbība bez kičīgiem kečupa šļakstiem ieguvusi pavisam citādas aprises, un tās ēnā Kūpera varoņi cenšas izdzīvot katrs saskaņā ar savu sirdsapziņu un skatījumu uz pasaules kārtību, kurā cerībai nav iedalīta dominējoša loma.

“Naidnieki”/ “Hostiles”

ASV, 2017
Režisors: Skots Kūpers
Lomās: Kristiāns Beils, Rozamunde Paika, Vess Studi, Bens Fosters, Stīvens Langs, Timotee Šalamē, Džese Plemons
“Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”

Filmas video rullītis: