Kokteilis
Veselam

Vienpadsmitgadnieki – nervozi un aizkaitināti0

Foto – Shutterstock

Daļai 11 gadus veco meiteņu un zēnu ir izteiktas sūdzības par nervozitāti, aizkaitināmību vai sliktu garastāvokli, atklāj viņu sirds veselības pētījums.

“Kā, vai tad jau vienpadsmit gadu vecumā jādomā par sirds veselību?” šādu jautājumu sirds asinsvadu slimību skrīninga pilotprojekta organizētājiem uzdevis ne viens vien cilvēks, stāsta Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, profesors Andrejs Ērglis.

Pērnvasar Liepājas ģimenes ārstu praksēs pārbaudīja ne tikai 45 gadus vecu vīriešu (kāda ir viņu sirds veselība, stāstījām pagājušajā “Ģimenē. Veselībā”), bet arī vienpadsmitgadīgu bērnu sirds veselību. A. Ērglis skaidro, ka iecere iekļaut šāda vecuma bērnus sirds asinsvadu veselības pētījumā tomēr ir zinātniska pamatota – bērnam augot, var parādīties dažādas sirds problēmas, kam jāpievērš uzmanība, var būt neatklātas iedzimtas sirds patoloģijas, kas var radīt problēmas pieaugušā vecumā, tāpat jau var būt tādi riska faktori kā liekais svars, mazkustīgums.

Liekais svars 
un arī aptaukošanās


Pavisam pilotprojektā piedalījās 362 vienpadsmitgadīgo liepājnieku – 178 zēni un 184 meitenes. Tāpat kā 45 gadus vecajiem vīriešiem arī 336 bērniem noteica kopējā holesterīna, zemā blīvuma holesterīna, triglicerīdu, glikozes līmeni asinīs, dzīvesveida kustīgumu vai mazkustīgumu un citus rādītājus. Vairāk nekā 80% bērnu šie rādītāji lielākoties atbilda normai, tomēr 17% bērnu bija paaugstināts cukura un holesterīna līmenis. “Ja nekas netiks darīts, lai situāciju uzlabotu, ar laiku var nākties ārstēt jau nopietnas saslimšanas,” norāda kardiologs. “Tā ir vecāku atbildība, ko viņu bērns ēd un vai tas nepasliktina viņa veselību.”

Gandrīz 160 bērniem veiktais ķermeņa masas mērījums liecināja, ka normāls svars ir tikai pusei šo bērnu, liekais svars ir vairāk nekā 15% un aptaukošanās – gandrīz 10%. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule stāsta, ka Latvijas skolās pirmklasniekiem veiktie antropoloģiskie mērījumi uzrāda to pašu tendenci – ceturtajai daļai septiņgadīgo bērnu ir liekais svars, kā arī aptaukošanās. “Ja bērnam šādā vecumā jau ir liekais svars un, jo īpaši, ja ir aptaukošanās, tad diemžēl tā nekur nepazūd un viņš arī turpmāk paliek šajā aptaukojušos bērnu grupā, kā tas redzams pēc mūsu mērījumiem, kas tiek izdarīti atkal pēc diviem gadiem. Un tas nozīmē, ka viņš jau ir potenciālais sirds asinsvadu, cukura diabēta, balsta kustību aparāta slimnieks,” brīdina I. Pudule.

Datorspēles 
kustību vietā 


Vienpadsmit gadu vecumā pie TV ekrāna vai datora rekomendē pavadīt stundu dienā, un, kā liecina projekta rezultāti, puse mazo respondentu darbdienās arī iekļaujas šajā laika posmā. Brīvdienās jau paveras cita aina – gandrīz puse pilotprojektā iesaistīto bērnu pie datora vai TV ekrāna pavada divas stundas, bet daļa bērnu, īpaši zēni, pat trīs un vairāk stundas. Tas rada bažas, ka šo zēnu dzīvesveids ir mazkustīgs, bet mazkustība ir nopietns sirds veselības riska faktors, atgādina I. Pudule.

Pētījums arī atklāja, ka ceturtajai daļai 11 gadus veco meiteņu un piektajai daļai zēnu vismaz reizi nedēļā ir sūdzības par nervozitāti, aizkaitināmību vai sliktu garastāvokli. Būtu labi, ja par šo bērnu nervozitātes iemesliem un to, kā atrisināt šo problēmu, domātu skolu psihologi, uzskata A. Ērglis.

Saistītie raksti

Kopumā, kā secina pētījuma veicēji, 11 gadus veco bērnu grupā sirds asinsvadu slimību riska faktoru izplatība ir zema, tomēr jāatzīmē liekās ķermeņa masas un mazkustīga dzīvesveida samērā augstā izplatība.

Viedoklis 


Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule: “Sabiedriskās vietās, kafejnīcās cilvēki vairs nav pakļauti pasīvās smēķēšanas riskam, situācija šajā jomā uzlabojas arī mājās. Diemžēl cilvēku fiziskā aktivitāte kļūst arvien zemāka, neuzlabojas arī uztura paradumi, kaut arī mūsdienās it kā vairāk aizdomājamies par veselīgāku uzturu. Pieaugušajam dienā būtu jāapēd puskilograms augļu un dārzeņu, taču inereti tos lieto tikai pāris reizes nedēļā. Ir arī augsts ar uzturu uzņemtais cukuru un tauku īpatsvars, našķošanās starp ēdienreizēm, īpaši bērniem, kas iecienījuši saldos našķus un čipsus. Pozitīvi, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir diezgan zems kolas un saldināto gāzēto dzērienu patēriņš. Mūsu bērni tos nepatērē katru dienu un neuzņem lielo cukura daudzumu, kas tiem pievienots.”

LA.lv
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: unikāls tests – cik laba ir tava atmiņa?
1 diena
BM
Barba Meija
Kokteilis
TOP 3 zodiaka zīmju pārstāvji, kas nelaimē tev uzgriezīs muguru
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO: Magones vīriešu vidū izceļas pamatīgs strīds – Žanis nelaiž Venti iekšā pa vārtiem
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
“Visa celtniecība notiek ap Rīgu, laukos nav pirktspējas.” INTERVIJA ar “Arco Real Estate” vadītāju Aigaru Šmitu
Intervija 52 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Junkers un Džonsons paziņo par breksita vienošanās noslēgšanu
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Kļūs siltāks, daudzviet gaidāmi nokrišņi. Prognoze piektdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Izmantoja dažādas viltības, lai dzēstu pēdas. Ķuzis pastāsta sīkāk par “spridzinātāju”
17 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Par kukuļošanu aizturēts augsta ranga Latgales policists 2
1 stunda