Jau ceturto sezonu jaunā formātā konkursā SUPERNOVA tiek izraudzīti tie mūziķi, kas pārstāvēs Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā. Šogad atlase notiek atšķirīgi, un divi no trim pusfināliem jau aiz muguras. Būtiski mainījies arī žūrijas sastāvs, kurā pirmo reizi piedalās dziedātāja Jolanta Gulbe – Paškeviča, atzīstot, ka viņai izteikta favorīta dalībnieku vidū nav. Tomēr uzvarētāja noteikšanā žūrijas vērtējumam būs tikpat liela nozīme, cik skatītāju balsojumam, tādēļ klāt pēdējais laiks salikt svaru kausos savas simpātijas.

Tu esi izraudzīta starp trim nemainīgajiem šā gada konkursa SUPERNOVA žūrijas locekļiem, un droši vien pirms pusfinālu tiešraidēm biji jau noklausījusies visu dalībnieku ierakstus. Vai starp viņiem ir kāds izteikts favorīts?
Diemžēl man joprojām nav nekāda priekšstata, kurš varētu pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas norisināsies maijā Portugālē. Atbildība, ko prasa no mums, žūrijas locekļiem, mani mazliet uztrauc. Domāju, cik svarīgi ir pareizi, objektīvi novērtēt katra mākslinieka sniegumu. Pat ja kaut kas nav izdevies, publiski viņus neķengāt, jo tas atstāj zīmogu uz viņu tālākajām gaitām.

Žūrijas izteiksmes veids var ietekmēt arī skatītāju domas, salauzt dalībnieku pašapziņu.

Tāda ir mana pārliecība, pie kuras turos, vērtējot priekšnesumus.

Esi vienīgā sieviete žūrijas krēslā, kā jūties starp DJ Rudd un Jāni Lūsēnu?
Atlases kārtā bijām vairāk vērtētāju, tostarp SUPERNOVAS producente Ilze Jansone un radio “Pieci.lv” programmu vadītājs Toms Grēviņš, tādēļ esmu iejutusies. Neticami, bet manas domas jo īpaši sakrīt ar DJ Rudd – esam uz viena viļņa. Mēs vērtējam līdzīgas kvalitātes. Taču liels prieks būt kopā arī ar Jāni Lūsēnu, kurš ir lielisks komponists. Viņa lielā pieredze, ļoti augstu paceltā mūzikas vērtējuma latiņa ir nozīmīgs faktors veiksmīgā žūrijas kopdarbā.

Šogad ir mainīts SUPERNOVAS atlases formāts, proti, trīs pusfinālos tiks izraudzīti pa diviem finālistiem, kam pievienosies vēl septītais – potenciāli labākais no neveiksminiekiem. Ar skatītāju domām vienlīdz svarīgs būs žūrijas vērtējums. Cik karstas gaidāmas diskusijas starp jums?
Katrs no mums vērtē atšķirīgas muzikālās kvalitātes. Es vairāk uzmanības pievēršu dziedātāju vokālajam sniegumam, cik tas atbilstošs Eirovīzijas līmenim, lai Latvijai nevajadzētu sarkt par SUPERNOVAS uzvarētāja priekšnesumu. Tas būs mans galvenais uzdevums. Protams, jāvērtē arī citi dziesmu konkurētspējas faktori, tādēļ mūsu trijotnei katrā pusfinālā pievienojas viens mainīgais žūrijas loceklis. Pirmajā pusfinālā tā bija Agnese Rakovska, otrajā – Ralfs Eilands.

Taču cilvēki vienmēr balsos par dziesmu – vai tā viņiem patīk, vai melodija šķiet interesanta un “pielīp”.

Par labu vokālu vien viņi nebalsos. Ideālais apvienojums – gan skaista dziesma, gan augstvērtīgs izpildījums – gadās reti.

Iepriekšējā Eirovīzijas pieredze rāda, ka citu dalībvalstu skatītāju un žūrijas muzikālā gaume visai bieži atšķiras no mūsējās. Kā tu izjūti pašreizējo Eirovīzijas gaisotni?
Ja atskatāmies uz agrākajiem Eirovīzijas uzvarētājiem, par laureātiem pārsvarā viņi kļuvuši, pateicoties dziesmai. Ņemsim kaut vai pagājušā gada uzvarētāju portugāli Salvadoru Sobralu, kurš izpildīja tik skaistu, sirsnīgu, tīru dziesmu bez īpašiem specefektiem. Arī vāciete Lēna Meiere – Landruta 2010. gadā uzvarēja ar dziesmu, nevis šovu. Tādēļ, manuprāt, nacionālajā atlasē mums vairāk vērības jāpievērš tieši dziesmām.

Vai šajā ziņā spēcīgāki ir solisti vai grupas? Varbūt cīņā par uzvaru var iesaistīties arī kāds netradicionālais mākslinieks?
Kad, izvērtējot iesūtītos ierakstus, aicinājām mūziķus uz atlases kārtu, priekšstats, dalībniekus ieraugot, mainījās kā nakts pret dienu. Nevarēju iedomāties, ka klātienē daudzi cilvēki mūs uzrunās pavisam citādi, nekā bija licies ierakstā. Arī 24.februārī gaidāmajā finālā var nostrādāt kaut kas negaidīts, piemēram, dažādi šova elementi, skatuves gaismas, scenogrāfija, interesants priekšnesuma pasniegšanas veids. Godīgi sakot, man šobrīd nav nekādu prognožu, jo zinu, ka visi konkursa dalībnieki cītīgi strādā pie savu numuru pilnveidošanas, lai tie labi izklausītos un izskatītos uz lielās “Supernovas” skatuves Rīgas kinostudijā. Līdzīgi bijis arī citus gadus, kad likām cerības uz skatuves rūdījumu guvušajiem māksliniekiem, taču priekšplānā izvirzījās jaunie, nevienam nezināmie mūziķi.

Vai tev pašai starp konkursa dalībniekiem ir kāds, par kuru dreb sirsniņa, lai viņš tiktu tālāk?
Jā, protams! Ceru, ka startēs labā līmenī. Gribētos redzēt viņus vismaz iekšēji uzvaram.

SUPERNOVA ir tikai viens no taviem daudzajiem radošās izpausmes veidiem. Ar ko aizņemtas domas ārpus šī konkursa?
Kopā ar vīru Denisu Paškeviču (saksofonists – red.) ļoti daudz laika un enerģijas esam ieguldījuši džeza klubā Palasta ielā 10, kas nosaukts mūsu vārdā. Aprīlī apritēs jau gads, kopš te mitināmies un bieži arī uzstājamies. Es dziedu portugāļu fado, un prieks, ka cilvēki to ir novērtējuši. Vietas ir aptuveni 80 klausītājiem, un Ziemassvētkos vajadzēja rīkot vairākus papildkoncertus. Uz kluba atvēršanu sanāca pat 150 viesu – tad nu gan nācās saspiesties cieši jo cieši. Bet mums ir arī koncertprogrammas, ar kurām dodamies ārpus Latvijas. Visu laiku radoši pilnveidojamies.

Vari atklāt savu muzikālo sapni – ko tu vēl gribētu nodziedāt?
Jau tas, ka dziedu fado, ir brīnišķīgs pavērsiens manā mūziķes karjerā, kas sākās pirms pieciem gadiem, kad mani uzaicināja nodziedāt pāris dziesmas Portugāles dienu ietvaros Eiropas Savienības namā Rīgā. Pirms tam maldīgi likās, ka dziedāt fado man nav pa spēkam. Nu jau ar fado esmu piedalījusies Lietuvas un Igaunijas džeza festivālos. Man ir sadarbība ar vairākiem Portugāles fado mūziķiem, un, kad tie atbrauc uz Latviju, viņu koncertos esmu īpašais viesis. Nezinu, kurš vēl cits mūzikas žanrs varētu atnākt pie manis tik dabiski un nepiespiesti kā fado. Pašlaik gan pilnveidojos arī citos mūzikas žanros, bet pāragri teikt, vai tik drīz sasniegšu atbilstošu līmeni. Man ir daudz ideju dažādiem mūzikas projektiem, kurus tuvākajā laikā gribu īstenot. Vēlos ierakstīt vairākus mūzikas albumus. Briest lielisks sadarbības projekts ar Brazīliju, jo dziedu arī brazīļu bosanovas. Garlaicīgi nebūs.

Nevar nepamanīt, ka kopdzīvē ar Denisu esi uzplaukusi. Kā paiet tava diena ārpus mūzikas?
Reizēm pati nesaprotu, kā tieku ar visu galā, jo man ir trīs bērni. Mazākajai meitai Jasmīnai Antuanetei ir seši gadi, un viņa rudenī sāks mācīties Franču licejā. Organizējot kopīgo koncertdzīvi, bērna vešanu uz dažādiem pulciņiem, mūsu laiks ir sadalīts pa stundām, tā ka pašiem nekas daudz nepaliek pāri. Arī bērnam vajadzīga uzmanība. Ja iekrīt brīvs vakars, grūti pat aptvert, ko darīt. Mēs ar Denisu ļoti daudz strādājam pie mīlestības valodas ģimenē un mūsu attiecībās. Lai visi tiktu uzklausīti un nevienam nejauši netiktu nodarīts pāri.

Ja tu nebūtu pateikusi, nekad neiedomātos, ka Latvijā ir septiņas Jolantas Gulbes. Nav gadījušies pārpratumi?
Tieši tādēļ svarīgi aiz mana uzvārda neaizmirst pievienot vīra uzvārdu! Interesanti, ka viena no Jolantām Gulbēm ir ģimenes ārste, turklāt esam vienā gadā dzimušas. Mūs iepazīstināja kopējie draugi, un pat izskatāmies nedaudz līdzīgas.

Viņa smējās, ka manā vārdā izmanto ielūgumus, kurus saņem uz dažādiem pasākumiem. Savukārt man ir gadījies, ka zvana satraukta mamma, kuras bērnam ir uzkāpusi augsta temperatūra.

Un uz manu elektronisko pastu atnāk svešas analīzes. Arī ārzemēs ar “Gulbi” nereti rodas pārpratumi, taču ar “Paškeviču” viss skaidrs. Dažkārt tomēr pirms uzvārda koncertprogrammās atstāju burtu “G”.

Pieturzīmes par dziedātāju!

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?
Bez kafijas.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?
Komunikabla, sirsnīga, pozitīvi domājoša, kam patīk humors.

Būtiskākais sasniegums darbā?
Esmu atradusi savu dziedāšanas tehniku un ieguvusi īstu brīvības sajūtu uz skatuves. Gandarījums, ka varu darīt to, kas man patīk.

Labākā izklaide?
Skriešana, ziemā arī distaču slēpošana un snovbords, joga, vingrošana.

Video: