Kā padarīt savu dzīvi labāku ikdienā bez milzīgiem ieguldījumiem vai ārējiem pamudinājumiem? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, dzīvesstila blogere Kristīne Beitika pirms mēneša pieņēma Rimi kustības Labākai dzīvei izaicinājumu, kura laikā viņu konsultēja Labākai dzīvei eksperti – uztura speciāliste Olga Ļubina, fitnesa treneris Kārlis Birmanis un psiholoģe Iveta Aunīte. Šobrīd eksperiments ir noslēdzies, un Kristīne atzīst – ne tikai viņai, bet ikvienam labākas dzīves meklējumos pats svarīgākais ir neapstāties pie sasniegtā, mazāk sevi šaustīt, vairāk izbaudīt procesu un apzināties savas izvēles.

Kristīnes dzīvē pagrieziena punkts notika pirms vairāk nekā četriem gadiem, kad viņa saprata – es sev vairs nepatīku. Kristīni mocīja neveselīgi ēšanas paradumi, liekais svars, veselības problēmas, nespēks, kas ietekmēja attiecības ģimenē un skatījumu uz dzīvi. “Mans ceļš uz dzīvesveidu, kāds tas ir šodien, nebūt nav bijis viegls, bet es esmu laimīga par to, kāda esmu tagad, kāds ir mans domu virziens un kādu dzīvi dzīvoju!” saka Kristīne.

Izrādās, vajag tikai rīkoties, un parādīsies arī iespējas! Pieņemot “Labākai dzīvei” izaicinājumu, Kristīnei veselu mēnesi bija iespēja strādāt kopā ar ekspertiem, lai iepazītu sevi no cita skatu punkta, izvērtētu savu dzīvesveidu un gūtu jaunu motivācijas devu. Kristīne cer, ka gūtās atziņas noderēs arī citiem, un atzīst – labsajūtas pamatā ir trīs galvenie virzieni, kam jāpievērš pastāvīga uzmanība.

1. Emocionālā veselība

Lai gan emocionālā veselība un apzinātība ir ilgtermiņa pārmaiņu ceļa pamatā, Kristīne atzīst – prātu viņa “pieslēgusi” tikai tagad. Iepriekš centusies veikt fiziskas aktivitātes un īstenot dažādas īslaicīgas veselīga uztura kampaņas, bet nav ieskatījusies dziļāk problēmas saknē: tāpat kā daudzi cilvēki, Kristīne mēdz “apēst” emocijas. Viņa ēd par daudz, ēd, kad jūtas nogurusi vai garlaikota, ēd, lai sevi uzmundrinātu – nevis izsalkuma, bet emociju iespaidā.

Pēc sarunas ar psiholoģi Ivetu Aunīti Kristīne piefiksējusi vairākas vērtīgas atziņas, kuras pārlasa reizi nedēļā, lai iegaumētu un praktizētu ikdienā. “Saruna ar psiholoģi man deva jaunas ceļa zīmes: ir nepieciešams meklēt jaunu informāciju, jaunas aizraušanās un aizvietot ar tām domas par ēdienu. Izdarīt apzinātas izvēles – ko es šobrīd jūtu? Vai tiešām man tagad gribas ēst, vai arī tās ir emocijas?” stāsta Kristīne. Sevišķi vērtīga viņai šķiet Labākai dzīvei ekspertes atziņa, ka laiku pa laikam gadīsies spert soli atpakaļ, bet tas ir normāli un nevajag sevi par to šaustīt.

2. Veselīgs uzturs

“Kāds ir tavs veselības stāvoklis? Kas atrodas tavā zāļu skapītī?” tā sākusies Kristīnes saruna ar uztura speciālisti Olgu Ļubinu. Kopā ar eksperti aplūkotas pēdējās veiktās asinsanalīzes un pārrunātas organisma vajadzības. “Kad ir nespēks, kārojas kaut ko par daudz vai neveselīgu, pavisam iespējams, organismam vienkārši trūkst kādas svarīgas vielas, ko ar uzturu mūsu klimatā nav iespējams uzņemt,” uzzinājusi Kristīne, kuras zāļu skapītī līdz ar Labākai dzīvei izaicinājumu parādījušies jauni iemītnieki – zivju eļļa, D vitamīns un naktssveces eļļa.

Turpinot eksperimentā aizsākto, Kristīne seko Olgas padomam rakstīt uztura dienasgrāmatu. Cilvēki bieži neapzinās, cik daudz reižu dienā iedomājas par ēdienu un cik daudz īstenībā apēd, ja to nepiefiksē. Kristīnei pieticis ar pāris dienām, lai piedzīvotu nepatīkamu pārsteigumu, aptverot, cik daudz ēdiena viņa patērē automātiski un lieki.

3. Fiziskās aktivitātes

“Esmu rīta cilvēks, man patīk dienu sākt agri un bez steigas, ar pusstundu garu rīta rosmi stadionā. Agri no rīta tur var novērot lielas lietas. Regulāri satieku cilvēkus, kuriem mans šķietami jaunais dzīvesveids ir pašsaprotams jau sen. Skatos uz senioriem, kuri mostas agri un sāk dienu ar rīta rosmi, un tā ir mana spēcīgākā motivācija neapstāties! Es arī gribu dzīvot ilgi un vecumdienās būt spēcīga un moža. Tā ir mana ilgtermiņa motivācija, lai šodien pietiktu spēka tikt galā ar pārejošām iegribām,” stāsta Kristīne.

Sarunā ar fiziskās sagatavotības ekspertu Kārli Birmani Kristīne guvusi apstiprinājumu savai pārliecībai, ka fiziskās aktivitātes paaugstina darba spējas un stabilizē pārlieku lielu emocionalitāti. Taču vienlaikus eksperts atgādinājis, ka ikviens cilvēks trenējas sev un nav vajadzības kādam kaut ko pierādīt. “Nesalīdziniet sevi ar citiem, bet tikai paši ar sevi, vērojiet savu progresu,” aicina Kristīne. Tāpat nedrīkst aizmirst par precīzu, pareizu tehniku sportojot, jo haotiskas darbības nekādu lielo labumu nedos.