Lai pilnvērtīgi atpūstos, nav jāskrien aiz trejdeviņām zemēm, bet vispirms jāpaskatās visapkārt. Atklājumi ir gan Rīgā, gan Mangaļsalas bunkuros, gan Daugavpilī, gan Ķemeru purvā… Atpūta nebūt nav laiska zvilnēšana. Brīvo laiku var aizpildīt gan ar fiziskām aktivitātēm, gan izglītošanos.

Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi Latvijā

Kopš 2006. gada izveidots Eiropas Savienības projekts EDEN (European Destinations of Excellence) jeb Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu konkurss. Izcilam tūrisma galamērķim jābūt tādam, kas cenšas attīstīties, meklē jaunus un neparastus risinājumus, kas ir ilgtspējīgs un no tā ir ieguvēji ne tikai tūristi, bet arī vietējie (uzņēmēji, iedzīvotāji).

“Konkursiem katru reizi ir sava tēma, piemēram, kulinārais mantojums, pieejamais (senioriem, ģimenēm ar maziem bērniem ratiņos, cilvēkiem ar kustību traucējumiem) tūrisms. Pagājušā gada konkursa tēma bija kultūras tūrisms. Tieši materiālais kultūras mantojums: pilis, muižas, muzeji, sētas, arī kaut kas moderns – radošie kvartāli,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma produktu attīstības nodaļas vecākā eksperte Inta Briede. “Uzvarētājam ir iespēja iesaistīties Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu sadarbības tīklā, kas nozīmē apmainīties ar informāciju, pieredzi.”

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Pagājušajā gadā konkursā pieteicās 21 tūrisma galamērķis. Par uzvarētāju tika nosauktas Cēsis, kur galvenais moto – senatne satiekas ar nākotni. Cieši sekotāji – Turaidas muzejrezervāts jeb Dieva dārzs (no lībiešu valodas), kas jau ir rekordists apmeklētāju skaita ziņā: vairāk nekā 240 tūkstošu interesentu gadā no vismaz 80 pasaules valstīm.

Skeptiķu šaubas par to, vai Daugavpils cietoksnis pēc vērienīgās restaurācijas iegūs plašu interesi no tūristu puses, izrādījās veltas, un tagad Daugavpils ar varenu cietoksni un mākslu tajā ir viens no galvenajiem apskates objektiem Latgales pusē. Starp labākajiem nosaukti arī Limbaži un Dzīvā sudraba muzejs. Bet tiem, kuri vēl nav bijuši Tukumā, šovasar jāaizbrauc uz turieni, jo īpaši – rožu ziedēšanas laikā.

Foto: Daugavpils TIC
Foto: Daugavpils TIC

Uz laukiem, uz laukiem!

Biedrība Lauku ceļotājs šogad svinēs 25 gadu pastāvēšanas jubileju, un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas prezidentei Asnātei Ziemelei ir gana plašs skatījums uz lauku tūrisma attīstības tendencēm.

Ja runā par negatīvo, tad pirmais, ko viņa min, – samazinājies ceļotāju skaits, jo daudzi aizbraukuši strādāt un dzīvot prom no Latvijas, krīzes laikā uzņemošā tūrisma mītnes slēgtas, un darbība nav atjaunota.

Taču jautāta, kurp šovasar noteikti vajadzētu doties, viņa diplomātiski neatbild, jo asociācijā ir 350 biedru – interesanti, atraktīvi, radoši lauku tūrisma uzņēmumi. “Pozitīvais moments tomēr ir tāds, ka aizbraukušie brauc uz Latviju svinēt kāzas. Ja otra puse ir cittautietis, tad atbrauc arī viņa radi un draugi un ierauga Latviju,” skaidro Asnāte Ziemele.

Foto: Ventspils Tūrisma informācijas centra arhīvs
Foto: Ventspils Tūrisma informācijas centra arhīvs

Uzturēt biznesu, veidot pakalpojumu tīklu laukos ir ļoti grūti. Visprasīgākie klienti, starp citu, ir tieši vietējie ceļotāji. Ar kvalitatīvu naktsmītni vien ir par maz. Salīdzinoši cenu ziņā Latvijas laukos atpūsties ir lētāk nekā pie tuvējiem kaimiņiem Skandināvijā, bet dārgāk nekā, piemēram, Polijā.

“Mūsu pluss – lauku tūrismā saimnieki, salīdzinot ar Eiropas valstīm, ir gados jauni un enerģiski, tāpēc arī tiek piedāvātas daudzas aktivitātes,” stāsta Asnāte Ziemele. Pievienotā vērtība atpūtai laukos ir redzēt mazās ražotnes darbībā, iespējas darboties kopā ar amatniekiem, mājražotājiem, makšķerēt, ogot. Tūristu priekam ir dabas un šķēršļu takas, veloceliņi, dažādas atrakcijas un iespējas izglītoties.

“Mūsu uzņēmēji vairs nemēģina kopēt lielo viesnīcu SPA pakalpojumus, bet piedāvā pirts kūres, masāžas vannas. Profesionāli un sertificēti meistari piedāvā kvalitatīvus pakalpojumus,” stāsta Asnāte Ziemele. Lauku tūrisma saimniecības tiek motivētas, jau piekto gadu piešķirot Latviskā mantojuma zīmi un arī kvalitātes zīmi Zaļais sertifikāts.

“Novērtējam zināšanas un prasmes, kas tiek izmantotas biznesā, ne tikai pelnot naudu, bet izglītojot citus. Gaumīgi pasniegts ēdiens, lauku vides dizains – tas viss ir svarīgi,” skaidro Asnāte Ziemele. “Lauku tūrismam jābūt zaļam un jāsaglabā vide, jāzina – kas apkārt dzīvo un aug, un arī tūristi jāmāca pret vidi izturēties ar mīlestību un saudzību.”

Izzini tīklā, ceļo dabā

Ar Latvijai 100 zīmi Facebook var atrast dažādas akcijas, kurām pievienoties, Latviju apceļojot gar jūras piekrasti, gan sauszemes robežu, gan nūjojot, gan ar velosipēdiem. Pirms tam gan kritiski jāizvērtē sava varēšana. Grupu organizētāji gājiena aprakstā ietver arī informāciju par paredzēto grūtības pakāpi un orientējošo attālumu, kas tiks veikts un cik ilgā laikā. Komforts netiek solīts, taču padomi un palīdzība gan. Šis ceļošanas veids ir ļoti demokrātisks cenu ziņā. Parasti gājieni tiek apvienoti arī ar vēsturisko izziņu. Grupu organizētāji mēdz uzņemties arī gida lomu, un šie stāstījumi ir neparasti caur subjektīvo prizmu, taču daudzpusīgāki nekā informācija grāmatās un uzziņu literatūrā. Šādā veidā Pierīgā tiek iepazīti Mangaļsalas bunkuri, Daugavgrīvas cietoksnis. Aicina piedalīties arī ekskursijās pa Meža un Lielajiem kapiem, Vecrīgu, jūgendstila Rīgu.