Piesolīta kā viena no vasaras izskaņas lielākajiem hitiem, komēdija “Spiegs, kurš pameta mani” balansē uz garlaicības un banalitāšu robežas, un vienīgais iemesls to skatīties ir amerikāņu komiķe Keita Makinone.

Ko darīt divām meitenēm, kuras pret savu gribu iejauktas starptautiskā sazvērestībā? Ne jau nu mest plinti krūmos, bet izbaudīt dzīves piedāvāto situāciju, ja vien, protams, regulāras dzīvības briesmas kategorizējamas kā kas tāds, ko var izbaudīt. Taču Odrija un Morgana ne par ko lieki neprātuļo, bet ļaujas notikumu plūsmai, kas abas gan aizved uz Eiropu, gan liek bēgt no algotiem slepkavām, gan ļauj sakārtot savas privāto dzīvi un vēl nodrošināt pieklājīgu nākotni, ja vien, protams, lode nenāks pirmā. Taču nenāks, protams, jo, pēc definīcijas, tā nav paredzēta, tāpat kā nopietna attieksme no skatītāja pret šo komēdiju, kurai pat glaimotu vērtējums “viduvēja” un kuru savās radošajās biogrāfijās gan Mila Kunisa, gan Keita Makinone diezin vai rakstītu to labāko piecu filmu sarakstā, ar kurām viņas lepojas. Kaut gan – kas to lai zina, jo varbūt abas tik ļoti nopriecājās, ka tika pieaicinātas tik izteikti vīrišķīgā žanrā kā spiegu filmas, kaut arī ar komēdijas lielu piešprici, ka par rezultāta kvalitātēm nemaz neraizējas, jo ir pamatīgi izdullojušās filmēšanas laukumā?

Dullību un vardarbības nesamērojamība ir tikai viens no iemesliem, kāpēc par Sūzannas Fogeles otro pilnmetrāžas filmu pamatoti degunus rauc kinokritiķi, un viņu pamanītās kļūdas varētu citēt ilgi. Taču tas nudien nav nepieciešams, jo “Spiegs, kurš pameta mani” ir ātri aizmirstama filma, kuras ienākumi gan norāda uz skatītāja zemajām prasībām pret savu laiku, un tas, par nožēlu, turpina veidot bagātīgu augsni šādu filmu tapšanai arī nākotnē. Taču, ja nu kāds no šādiem skatītājiem beidzot iemācīsies Milas Kunisas un Keitas Makinones vārdus, iespējams, tas rosinās viņu pavērties abu filmogrāfijās, atrodot ko krietni kvalitatīvāku.

“Spiegs, kurš mani pameta”/”The Spy Who Dumped Me”

  • ASV, 2018.
  • Režisore: Sūzanna Fogele
  • Lomās: Mila Kunisa, Keita Makinone, Džastins Tero, Sems Hogens, Džiliana Andersone
  • No 10. augusta “Kino Citadele”