Kā Dženifera Lopesa no neglītā pīlēna par skaisto gulbi pārvērtās, ieguva fantastisku karjeru un vēl atguva sen pazaudēto meitu, atbildi sniedz romantiskā filma “Otrā iespēja”, turklāt – atbilstoši datumam – Ziemassvētku noskaņās, taču bez noformulēta vēstījuma.

Dženiferas Lopesas kino karjera vienmēr piekāpusies viņas kā mūziķes karjerai, un interesanti, ka aizspriedumi un priekšrocības, kas viņai likuši sprunguļus Holivudā, apspēlēti arī režisora Pītera Sīgala filmā “Otrā iespēja”. Viņas atveidotā Maija ir sieviete vecumā 40+, viņa strādā lielveikalā, bet cerētā paaugstinājuma vietā saņem smaidu un pliku paldies, jo personas kods esot tāds, kāds ir, turklāt pozīcija domāta vīrietim ar labu izglītību un krampi, socializēšanās prasmēm utt. – visu to, kā viņai nekad nav bijis un arī nebūs. Taču nekas no iepriekš minētā jau neliedz pasapņot, kā būtu, tāpēc Maijas dzimšanas dienā, ciemos pie viņas atnākot ar gabaliņu kūkas, uz kuras uzsēdināta arī degoša svecīte, krustdēls lūdz ievēlēties ko vienu. Un, neko nesacīdams, izveido Maijas ideālo tēlu tās sabiedrības acīs, kas galveno uzmanību pievērš visiem ārējiem atribūtiem (augstas skolas, fantastisks kāpiens pa karjeras kāpnēm, iespaidīgi ceļojumi un vēl iespaidīgāki draugi/paziņas, ar kuriem kopā fotografēties visu sociālo tīklu bildēs – un kāpēc gan ar Obamu pāri nedoties uz Kilimandžāro?).

Protams, ilgi nav jāgaida darba piedāvājums, un, kā šampanieša korķis izbēgusi no vecās darbavietas, Maija kļūst par tādu kā Manhetenas princesi – ar šādu vārdu savienojumu filma startē vāciski runājošajās zemēs, sniedzot arī viennozīmīgu norādi, ka no “Istabenes Manhetenā” 16 gadu laikā Lopesa kļuvusi par krietni augstākas līgas spēlētāju –, lai pierādītu, ka arī dzīves pieredze un aizrautība ir ko vērta. Sākotnēji baidīdamās no biznesa džungļu spēlītēm, viņa itin ātri apjauš, kas kuram aiz ādas, un kā nevainojama menedžere nokomplektē komandu, kurai pa spēkam ir neticamais, līdzi paķerot arī leģendu no Maijas ģimenes vēstures.

Izklausās taču ne tikai neticami, bet arī pilnīgi lieki mūsdienu izklaides industrijā, taču, tuvojoties gada izskaņai, lielo producentu prātā virmo doma, ka “parastais cilvēks” alkst “atlaist” dvēseli, tāpēc piedāvā lomas dažādu ādas krāsu, svara un vizuālo dotumu īpašniekiem, lai pēc iespējas plašākam skatītāju lokam ļautu noticēt pasakai. Taču ne uz brīdi nepamet sajūta, ka neviens no filmā “Otrā iespēja” iesaistītajiem pats tam netic, un vispirms jau režisors Pīters Sīgals, kura iepriekšējās filmas (“Veču revanšs” (2014), “Ķeriet Smārtu” (2008), “Dusmu menedžments” (2003)) par izcilām grūti nodēvēt, taču tās nevainojami iegulst tajā izklaides nišas plauktā, kas nepieprasa līdzi domāšanu, bet lielu popkorna tūtu un sliktu atmiņu, lai no tās mudīgi izdzēstu arī visas jēlības un purkšķu jociņus, un tādu viņa līdzšinējā karjerā ir diezgan.

Netic arī Dženifera Lopesa – lai cik neticami, pirmā kandidāte uz Maijas lomu gan bija Džūlija Robertsa –, kura gan ļoti labi apzinās spēles noteikumus, ka ne jau aktieriskais talants ir iemesls, kāpēc viņa pieaicināta Maijas lomai, bet “self made” loma reālajā dzīvē, un slaveno dibenu un kājas izceļošais apģērbs ir vien daļa no aksesuāriem viņas milzīgajā impērijā, kas DžeiLo pašu ļāvuši padarīt par sarkano paklāju zvaigzni. Savukārt “Vidusskolas mūzikla” franšīzes zvaigznes Vanesas Hadžinsas karjera iebuksējusi jau labu laiku un gaida nopietnu dunku, taču arī “Otrā iespēja” tādu nedos, lai cik ironisks šādā kontekstā būtu Sīgala filmas nosaukums. Tas dots Maijai, lai labotu jaunības kļūdas, tomēr arī norēķini ar sirdsapziņu ir tik vienkāršoti, ka “Otrā iespēja” neiztur kritiku. Un tikai Dženiferas Lopesas retā parādīšanās uz lielā ekrāna varētu būt vienīgais iemesls, kāpēc šā brīža tik piesātinātajā repertuārā tērētu laiku Ādama Sandlera domubiedra Pītera Sīgala romantiskajai filmai.

“Otrā iespēja”/”Second Act”

  • ASV, 2018
  • Režisors: Pīters Sīgals
  • Lomās: Dženifera Lopesa, Vanesa Hadžinsa, Trīts Viljamss, Lea Remini, Milo Ventimilija.
  • Kinoteātros no 14. decembra.

Filmas treileris: