Kokteilis
Veselam

Man patīk būt mainībā. Aktrises Antas Aizupes veselības pieturpunkti0

Foto – LETA

“Tas ir lieliski, ja ir izaicinājumi, jo tikai tā spēju virzīties uz priekšu,” saka jaunā aktrise ANTA AIZUPE. Brūno acu skatiens brīžiem domīgs, brīžiem uzdzirksteļo aušībā. 
Aktrisi varam skatīt Nacionālajā un Valmieras teātrī, vērot lomās Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātrī, ieraudzīt seriālā UgunsGrēks. Droši vien Anta daudziem palika spilgtā atmiņā, pērn vadot Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālo atlasi kopā ar aktieriem Madaru Botmani un Mārtiņu Meieru. Arī Antas un Madaras dziedātā Caur sidraba birzi gāju. Viņa labāk nonāk aizspriedumu krustugunīs, nekā ieslīgst rutīnā. Kas vēl ir Antas spēka lādītē?

NOVĒRTĒT MIEGU


Man tīk agrāk piecelties, lai sakārtotu domas. Pārlasu lomas tekstu vai pati sevī salieku pa plauktiņiem to, kas tajā dienā paredzēts. Ja izdodas tāds rīts, diena ir rimtāka, viss patiesi notiek mierīgāk.[recent_posts title=”yes”]

Taču ļoti patīk arī gulēt. Zinu un esmu pārliecinājusies, ka miegs ir veselīgs. Ja ir izdevība – tas gan negadās bieži –, atlaižos diendusā. Tad diena kļūst garāka, it kā sadalās divās daļās, daudz vairāk var paspēt. Jūtu, kā miegs mani atjauno.

Pieņemt VISU JAUNO


Man patīk mainība. Visu laiku jauni notikumi, projekti, pasākumi, informācija. Tas liek būt arī iekšēji aktīvai. Iespējams, mani tik bieži aicina dažādos projektos, jo zina, ka neesmu piesaistīta nevienam teātrim, nekur neesmu štatā. Izaicinājumi mani ceļ spārnos.

Kad Dirty Deal Teatro režisors Georgijs Surkovs piedāvāja spēlēt izrādē Marina Cvetajeva, samulsu, jo jārunā krieviski. Šo valodu sen gribēju iemācīties labāk. Un te nu ir iespēja!

Teātrī daudz ko iemācījos – slidot, jo to vajadzēja prast Nacionālā teātra izrādē Sudraba slidas, staigāt uz garajām kājām Regnāra Vaivara režisētajā Stokholmas sindromā, kāpēc gan lai neapgūtu krievu valodu?! Prieks, ka tā atnāca pie manis tieši šādā veidā – caur lielisko dzejnieci Cvetajevu.

Tas ir emocionāli spilgts stāsts par Cvetajevas attiecībām ar Soņečku, Sofiju Holideju, viņu mīlestību, kas nebija fiziskā izpratnē. Tēloju Soņečku, jauniņu aktrisi. Kamēr apguvu sa-
režģīto tekstu, negāja viegli. Ja dzīvē nācās runāt krieviski, nevilšus izteicos tik dzejiskā valodā, ka sarunas biedri pleta lielas acis. Zinātāji gan smējās – skaidrs, no kurienes šī daiļrunība.

AIZSKALOT SMAGUMU


Man svarīgi būt ūdens tuvumā. To sapratu, tikai pārceļoties uz Rīgu. Alūksnē ir skaists ezers, bieži biju pie tā. Arī tagad, kad esmu dzimtajā pilsētā, apciemoju vecākus, dodos uz burvīgo tiltiņu, kas ved uz Pilssalu. Stāvu un lūkojos ezera rāmumā.

Ūdens paņem nost smagumu. Ne velti aktieri mēdz teikt – jāiet noskalot izrādi. Ieej dušā un jūti – viss aizplūdis, šis posms noslēdzies.

Arī vienīgais sportošanas veids, ko esmu atradusi par savējo, saistīts ar ūdeni. Peldu baseinā, eju uz Olimpisko sporta centru. Ja ļoti sagribas palutināt sevi, dodos uz ESPA kompleksu.

Labprāt baudu vannu mājās. Sagatavoju kumelīšu tēju un lēnām malkoju, bet biezumus uzlieku acīm kā masku, notīru arī visu seju. Kumelītes mani nomierina, esmu to ievērojusi.

Jau iepriekš zinu, ko lasīšu, guļot siltajā ūdenī. Mēdz gan gadīties, ka žurnālam pēc tam slapji stūri vai kāda grāmata nevilšus ieslīdējusi…

Atrast savu klosteri


Reizēm vajag paiet nost no ikdienas. Apdomāties, kā dzīvot tālāk. Laiks, ko pavadi ārpus, sakārto. Pagājušajā gadā desmit dienas dzīvoju klosterī Lietuvā. Bija askētiska dzīve. Nedrīkstēja sarunāties. Mises notika lietuviešu un franču valodā. Neko nesapratu, bet bija labi. Vienreiz diennaktī iedeva ēdienu, tas pašai bija jāsadala ēdienreizēs. Tādēļ, atbraucot mājās, bija tik viegli saprast, ko pa īstam gribu apēst un kas nepavisam nav vajadzīgs. Galva iztīrījās, viss kļuva skaidrāks.
[popular_posts title=”yes”]
Pagājušovasar notika Dzelzavas brauciens, arī to dēvēju par savu klosteri. Ar kolēģiem no Dirty Deal Teatro veicām eksperimentu. It kā centāmies izdzīvot pasaulē, ko piemeklējusi finanšu apokalipse. Izslēdzām telefonus, likām malā datorus, iztikām bez elektrības. Lai iegūtu pārtiku, izmantojām tikai mākslu, likām lietā savu profesiju. Es runāju dzeju, monologus no izrādēm. Bija gan jāpārkāpj sev pāri, lai pieklauvētu un teiktu – mainu mākslu pret ēdienu. Lauku ļaudis bija ļoti dāsni! Sapratu, ka viņi ir izsalkuši pēc dvēseles barības.

Vienkārši mainīt dzīvi


Daudzi domā, ka neatzīstos, kādēļ nodzinu matus uz nulli, ka tam esot īpašs iemesls, ko negribu stāstīt. Tā nav. Par to prātoju sen, bet iznāca nejauši. Ar frizieri jokojāmies par šo tēmu, līdz piepeši sapratu – ir īstā diena… Pēc īsa brīža jau biju ar gludu galvu. Visu dienu priecīgi trallināju, bet vakarā, kārtīgi aplūkojusi sevi spogulī, pat izbijos. Pēc tam pieradu. Ir atkailinātāka, tīrāka sajūta. Gribas valkāt sievišķīgākus tērpus, nevajag vairs ne auskarus, ne grimu.

Reizēm saka – ja vēlies mainīt dzīvi, nogriez matus. Man bija otrādi. Noskuvu matus un negaidīti manī pašā sākās pārmaiņas.

Esmu beigusi Alūksnes mūzikas skolu, piedalījusies dažādos muzikālos projektos. Pašlaik pilnveidoju dziedātprasmi pie pasniedzējas Guntas Stades. Nekam speciāli negatavojos, vienkārši jūtu, ka to vajag darīt. Gan jau kādu dienu sapratīšu, kādēļ tā… Apgūstu arī jaunas tehniskās lietas, ko prot dīdžejs – kā veidot mūziku, kā to likt kopā.

Mūzika ārstē – gan klausoties, gan pašai dziedot. Bieži vien dziedu savā nodabā, tā attīros no visa, kas sakrājies.

Ikdiena ir notikumiem tik pilna, ka brīvdienās pasākumus nemeklēju. Mieru gan. Kaut vai aizbraucu līdz jūrai. Brīdi paskatos viļņos, atkal jūtos stabili.

NETAUPĪT LABOS VĀRDUS


Nesen pie gājēju pārejas kādai sievietei ievēroju ļoti skaistus zābakus, ko arī viņai pateicu. Dāma apmulsa, bet pēc tam kļuva priecīga. Mēs visai reti sakām ko labu. Daudz biežāk var dzirdēt – vai, cik es slikti izskatos, kā man neiet…

Mēs vieglāk dzīvotu, ja būtu vienkāršāki saskarsmē. Cilvēki baidās. Arī pati neesmu nekāda drosminiece. Manuprāt, tieši bailīguma dēļ aktiera profesija atnāca pie manis. Sākumā vispār nesapratu, ko šis arods nozīmē. Nezināju, ka tik ļoti skar arī iekšējo būtību. Taču atbildes meklēju joprojām – kas ir aktiermāksla. Precīzākais formulējums, ko esmu lasījusi: tēlošana ir aktīva meditācija, kuras pamatā ir personiskā pieredze, to teicis amerikāņu kinoaktieris Vilems Defo.

Saistītie raksti

Ar ļoti tuvu kolēģi, Valmieras teātra aktrisi Inesi Pudžu mēdzam ironizēt – tā gribētos startēt no veselīgas iekšējās platformas… Ja nopietnāk – man svarīgi labi justies un paveikt maksimāli iespējamo tajā vietā, kur patlaban atrodos. Arī spēlējot seriālā UgunsGrēks. Sākumā bija bail, ka seriāls nebūs visai laba pieredze. Taču šāda filmēšanās mobilizē – jāizdara viss uzreiz, uz sitienu. Nevar tā – ak, vēl meklēšu pieeju, mēģināšu saprast…

LA.lv
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: unikāls tests – cik laba ir tava atmiņa?
1 diena
BM
Barba Meija
Kokteilis
TOP 3 zodiaka zīmju pārstāvji, kas nelaimē tev uzgriezīs muguru
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO: Magones vīriešu vidū izceļas pamatīgs strīds – Žanis nelaiž Venti iekšā pa vārtiem
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
“Visa celtniecība notiek ap Rīgu, laukos nav pirktspējas.” INTERVIJA ar “Arco Real Estate” vadītāju Aigaru Šmitu
Intervija 1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Izmantoja dažādas viltības, lai dzēstu pēdas. Ķuzis pastāsta sīkāk par “spridzinātāju”
46 minūtes
LE
LETA
Dabā
Kļūs siltāks, daudzviet gaidāmi nokrišņi. Prognoze piektdienai
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Kurzemniekam par bērna seksuālu izmantošanu tiesa mīkstina sodu mūža ieslodzījuma vietā
26 minūtes
LA
LA.LV
Ekonomika
Igaunijā iespējams iegādāties dzīvokli par 50 eiro
44 minūtes