Kokteilis
Mīli

Par mācīšanos brieduma gados: ko tā dod? Kāpēc tehnoloģijas samazina cilvēka IQ?0

Foto – Shutterstock

Ieguvums – milzīgs emocionālais lādiņš. Stāsta psihoterapeite

Mūsdienās mācīšanās vairs nav tikai jauno cilvēku privilēģija. Arī ļaudis, kas sasnieguši četrdesmit, piecdesmit un vairāk gadu, čakli mācās. Kad arī es pirms pāris gadiem nolēmu mācīties angļu valodas kursos, dzirdēju viedokli – kam tev to vajag?! Tāpēc šajā rakstā centīšos noskaidrot, kāda jēga ir mācīties tad, kad jaunība jau aiz kalniem.

Inese Putniece, psihoterapeite, psiholoģijas maģistre: “Mācīšanās jebkurā vecumā nāk par labu atmiņai, domāšanai un kognitīvajiem (izziņas) procesiem kopumā. Kāpēc daudzi izvēlas mācīties? Trīsdesmit gadu vecumā cilvēks, visticamāk, jau ir ieguvis bakalaura līmeņa augstāko izglītību, pēc tam kādu laiku pastrādājis un tad nolēmis, ka viņa profesionālajai izaugsmei vajadzīgs maģistra grāds. Tikpat labi trīsdesmitgadnieks var mācīties bakalaura programmā, jo pirms tam varbūt pelnījis naudu, audzinājis bērnus vai nav darījis neko prātīgu, bet beidzot iestājies briedums, un viņš nolēmis sākt studijas.

Turklāt esmu novērojusi – daudzi no tiem, kuri sāk studēt tūlīt pēc vidusskolas un pēc tam turpina studijas maģistratūrā, mācās ar mazāku atdevi. Iespējams, tāpēc, ka nav īsti sapratuši ne to, kāpēc izvēlējušies šo profesiju, ne arī studiju nepieciešamību savā dzīvē. Gados vecākos studentus motivē tas, ka viņi par studijām maksā paši vai izmanto kredītu un mācās nevis mammas vai tēva mudināti, bet gan tādēļ, ka tā nolēmuši. Daļa četrdesmitgadnieku vēlas mācīties, jo izglītību ieguvuši padomju gadu beigu posmā – ko tolaik varēja, to mācījās. Vienam otram četrdesmitgadnieku krīze var izpausties tādējādi, ka sāk studēt kaut ko pavisam jaunu. Dažkārt mācīties izlemj cilvēki, kuri savā biznesā bijuši diezgan nežēlīgi un paši guvuši skarbu dzīves mācību, bet, sasniedzot četrdesmit gadu slieksni, sev atklāj garīgās vērtības, tāpēc mācās ko tādu, kas baro dvēseli.

Pat ja bioloģiskā veselība atbilst vecuma posmam, ar katru nākamo desmitgadi mācīties kļūst arvien grūtāk, taču nav neiespējami. Ja ir motivācija, arī piecdesmit gados var apgūt svešvalodu un citas prasmes. Jaunas pilsoniskās apziņas sabiedrībā, kādā dzīvojam, liels potenciāls tiek saskatīts jaunajos speciālistos. Cilvēki, kuri sasniedz piecdesmit gadu vecumu, darbā tirgū bieži kļūst lieki. Mācības tad var būt vienīgais veids, kā bez darba palikušajiem izdzīvot, lai nenonāktu dziļā depresijā.

Dažkārt cilvēkam ar darbu viss ir kārtībā, bet viņš mācās sev. Tām nav jābūt padziļinātām studijām, tie var būt, piemēram, ēdienu gatavošanas kursi.

Pētījumi liecina, ka intelektuālā darba veicējiem arī vecumdienās galva nemitīgi jānodarbina – jāmācās valodas, kaut vai jāmin krustvārdu mīklas. Tiklīdz pārtrauc savas smadzenes aktīvi nodarbināt, kognitīvie procesi ļoti strauji pasliktinās.

Nesen sociālajos tīklos lasīju par kādu sievieti ASV, kura 87 gadu vecumā pabeidza koledžu. Viņa bija dzimusi pasaules karu laikā, agri apprecējusies un vienu pēc otra pasaulē laidusi bērnus. Jaunības sapnis mācīties palika nepiepildīts, bet to izdevās īstenot sirmā vecumā, neilgi pirms aiziešanas viņsaulē. Tas nozīmē, ka nekas nav neiespējams.

Arī emocionāli mācīšanās cilvēkam sniedz ļoti daudz. Ja 40, 50 vai 60 gados ar jaunas vielas apguvi tiek galā tikpat labi vai vēl labāk nekā pirms piecpadsmit, divdesmit vai vairāk gadiem, tas rada apziņu, ka cilvēks spēj, un nodrošina milzīgu emocionālo lādiņu. Turklāt emocionālais pacēlums ietekmē citas dzīves jomas, pirmām kārtām savstarpējās attiecības. Ne jau visi vecuma tuvošanos uztver ar stoisku mieru. Daudziem apziņa, ka tuvojas dzīves gals, rada milzīgu traumu, un viņi kļūst nomākti un agresīvi pret apkārtējiem. Mācīšanās tad var sniegt pozitīvu lādiņu, un cilvēks savstarpējās attiecībās kļūst patīkamāks.”

Neiroloģe: Smadzenes nodarbinām arvien mazāk

Inese Blumberga, neiroloģe, osteoreflektoterapeite, medicīnas zinātņu doktore: “Nesen lasīju par kādu pētījumu, kurā pierādīts – jo vairāk attīstās tehnoloģijas, jo cilvēkiem vairāk samazinās IQ. Sliktāka kļūst arī atmiņa, jo nekas vairs nav jāzina no galvas. Skolēniem nav jāpilda gari mājasdarbi, nav daudz jālasa un daudz jāraksta. Taču atmiņā daudz labāk paliek ar paša roku rakstītais, nevis tikai ievilktais ķeksītis pretī pareizajai atbildei. Arī augstskolā, rakstot kursadarbus vai diplomdarbu, studenti vairs stundām ilgi nesēž bibliotēkā, buroties cauri grāmatu kalniem, ar roku konspektējot svarīgāko un pēc tam visu saliekot kopā. Tagad vajadzīgo atrod internetā, nokopē un samet kopā, smadzenes tiek nodarbinātas arvien mazāk.

No atmiņas trenēšanas viedokļa mācīšanās ir komplekss pasākums. Raksturojot to, kā cilvēks iegaumē dominējošās sistēmas, pastāv kompleksā kustības atmiņa, verbālā jeb dzirdes atmiņa, tēlainā un emocionālā atmiņa. Kāpēc cilvēkiem patīk labas lekcijas? Tāpēc, ka viņi uztver lektora kustības, klausās, novērtē stāstītā tēlainību, nozīmīga ir stāstījuma emocionālā puse. Ja visus šos kritērijus var novērtēt ar pluszīmi, lekcija ir izdevusies un paliek atmiņā.

Ir tīšā un netīšā atmiņa. Netīšā atmiņa nav apzināta un mērķtiecīga, tā darbojas bez gribas piepūles, katrs atceras to, kas atbilst tieši viņa interesēm. Savukārt tīšā atmiņa ir mērķtiecīga, to vadām ar gribas piepūli. Šis atmiņas veids atkarīgs no mērķiem un motīviem. Piemēram, mācīšanās, iedarbinot tīšo atmiņu, tiek organizēta, izmantojot dažādus paņēmienus, piemēram, špikeru rakstīšanu. Mūsdienās, ņemot vērā milzīgo informācijas apjomu, kas veļas pāri, koncentrēšanās diemžēl notiek lielā ātrumā. Līdz ar to daudz tiek darbināta tā dēvētā sensorā atmiņa, kas ir ļoti īslaicīga, tikai receptoru līmenī. Salīdzinājumam varu minēt piemēru – cilvēks pieskaras pie kaut kā karsta un šajā brīdī atceras, ka tas ir karsts. Īslaicīgā atmiņa darbojas vienu līdz divdesmit minūtes.

Mācīšanās veicina ilgstošās atmiņas attīstību. Šo atmiņas veidu var salīdzināt ar pūralādi, kurā zināšanas noglabā uz ilgu laiku. Ilgstošās atmiņas attīstības līmenis ir atkarīgs no katras personas individuālajām īpašībām, izglītības līmeņa un inteliģences pakāpes.

Diemžēl mūsdienās cilvēki arvien agrāk, jau ap četrdesmit gadu vecumu, sāk sūdzēties par atmiņas traucējumiem, bet tā nevajadzētu būt. Atmiņas traucējumus vēlams konstatēt agrīnā stadijā, kad, trenējot smadzenes, visu vēl var vērst par labu. Mācīšanās aktivizē smadzeņu šūnas, kas varbūt bijušas relatīvā bezdarbībā. Bet, ja smadzenēs ir, piemēram, insulta radīti bojājumi, tajās ieslēdzas tā dēvētā neiroplastiskā funkcija, tas ir, veidojas jauni apvedceļi. To var salīdzināt ar ceļa remontu, kam apkārt ved apkārtceļi. Tātad atmiņu iespējams būtiski uzlabot.

Agrāk uzskatīja, ka smadzeņu šūnas neatjaunojas, bet pēdējie pētījumi liecina, ka, mācoties un tādējādi trenējot smadzenes, nervu šūnas var migrēt un veidot pilnvērtīgus neironus, uzlabojot arī savstarpējās saites starp esošajiem neironiem.

Ar prieku secinu, ka daudzi ļaudis mūsdienās labprāt mācās gan pusmūžā, gan vēl lielākā vecumā. Apmeklē dažādus kursus, apgūst datora lietošanas prasmi, svešvalodas. Jāpatur prātā, ka, skatoties televīziju, atmiņa tiek trenēta daudz mazāk, nekā lasot. Gados vecākiem cilvēkiem ieteicams, piemēram, kopā ar mazbērniem mācīties no galvas dzejoļus vai apgūt svešvalodu. Arī krustvārdu mīklu risināšana palīdz trenēt atmiņu. Turklāt visas dzīves laikā nedrīkst aizmirst par kustībām, jo tieši fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti un apgādā smadzenes ar skābekli un barības vielām.”

Dace Rolava: Apgūsim jaunus uzvedības modeļus!

Dace Rolava, psiholoģijas maģistre, neirolingvistiskās programmēšanas un kouča trenere un hipnopsihoterapeite: “Ikviens lielā mērā neapzināti mācās visu mūžu. Mazulis mācās rāpot, sēdēt, staigāt, runāt, vēlāk – lasīt, rēķināt. Ar šīm un daudzām citām darbībām cilvēks dzīves laikā uztur aktīvu smadzeņu darbību. Kaut kas jauns jāmācās ik pa brīdim, jo tehnoloģijas un iekārtas mainās. Piemēram, pat iegādājoties jaunu veļas mašīnu, jāiemācās, kuru pogu spiest.

Lai vecumdienās smadzenes būtu aktīvas, darbīgas, lai cilvēks spētu sakarīgi domāt un saglabātu dzīvesprieku, jāmācās ne tikai pusmūžā, bet visas dzīves garumā. Īpaši pozitīvi smadzenes ietekmē jaunu uzvedības modeļu apguve, piemēram, labrocis iemācās tīrīt zobus, turot birstīti kreisajā rokā, kāpt pa kāpnēm augšā un lejā atmuguriski, uz veikalu vai darbu iet nevis pa ierasto, bet pa citu ceļu. Šādas darbības liek smadzenēm vēl vairāk aktivizēties. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka, apgūstot citus uzvedības modeļus, smadzenes aktīvi veido jaunus neironu ceļus. Ja uzvedības modeli izpilda aptuveni mēnesi, neirons saprot, ka tam šī darbība jāapgūst. Kad neirons jauno pienākumu iemācījies, tas par to tūlīt ziņo pārējiem neironiem, veidojot jaunus neironu ceļus, kuri nodrošina aktīvu, gudru, visu saprotošu smadzeņu darbību. Ja cilvēks apgūst jaunus uzvedības modeļus visa mūža garumā, viņa smadzenes ir darbīgas, kustīgas un aktīvas. Bet, ja šīs darbības veic neregulāri vai tikai dažas reizes, ne tikai neveidojas jauni neironu ceļi, bet neirons pat aiziet bojā.”

Dace Rolava stāsta, ka joprojām aktuālas ir sen zināmās mentālās smadzeņu trenēšanas metodes – svešvalodu apguve, dzejoļu, ciparu, piemēram, tālruņa numuru, mācīšanās no galvas.

Vēl viens vērtīgs paņēmiens, lai trenētu smadzenes, ir seju iegaumēšana. No interneta vai žurnāliem var savākt pēc iespējas vairāk cilvēku seju attēlu un censties iegaumēt vārdus, uzvārdus, arī kādu rakstura iezīmi un nodarbošanos. Seju iegaumēšana ir cits atmiņas veids, kas smadzenēs glabājas citā failā. Kā zināms, sasniedzot sirmu vecumu, seju atmiņa mēdz strauji pasliktināties. Tas izpaužas kā nespēja pazīt agrāk zināmus cilvēkus.

Vēl viens atmiņas veids, kas jāattīsta, ir taktilā atmiņa. Tā veidojas, atmiņā saglabājot sajūtas, kaut kam pieskaroties ar plaukstu. Pēdējā laikā neiroloģijā arvien vairāk runā arī par smaržu atmiņu. Lai to trenētu, jāiepazīst arvien vairāk smaržu, jo, izrādās, smadzenēs tikai divās vietās tiek radīti jaunie neironi. Viena no tām ir tā dēvētie smaržu sīpoliņi. Ja tos aktivizē ar jaunām smaržām, rodas jaunais neirons, kas kļūst aktīvs.

“Apsveicami ir ļaudis, kuri vecumā pēc četrdesmit apgūst jaunu profesiju vai papildina izglītību. Ja ir laiks un finansiālās iespējas, tas noteikti jādara. Uzskatu: valsts varētu dot mācību maksas atlaides cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Arī es pati otro reizi augstskolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (tagad – akadēmija), iestājos 48 gadu vecumā. Trīs gadus pēc bakalaura līmeņa izglītības apguves saņēmu maģistra grādu psiholoģijā. Mācīties iesaku visiem, lai uzturētu aktīvas smadzenes un socializētos,” uzsver Dace Rolava.

Pieredzes stāsti.

Rīdziniece Ināra Adamoviča (56), SIA Essa (apkalpo Top veikalu tīklu) grāmatvede un lietvede, pirms pusotra gada mācījās Nodarbinātības valsts aģentūras mūžizglītības programmas piedāvātajos angļu valodas kursos bez priekšzināšanām. “Par kursiem uzzināju no kolēģes, kā arī no reklāmas. Mans dēls ar ģimeni dzīvo Austrālijā. Sāku apsvērt, ka ļoti noderētu angļu valodas zināšanas, citādi nevarēšu sazināties ar mazbērniem. Turklāt zināju, ka pēc pusgada abi ar vīru dosimies tālajā ceļā, jo pasaulē nāca otrais mazbērniņš. Tā arī notika – jau drīz pēc kursu beigām apgūtās zināšanas varēju likt lietā – pajautāt, cik kas maksā, kā atrast kādu vietu, uzdot citus vienkāršus jautājumus un saprast atbildes. Taču brauciens uz Austrāliju nebija vienīgais iemesls, kāpēc gribēju apgūt angļu valodu. Skolā mācījos vācu valodu un jutos nekomfortabli, ka angliski neko nesaprotu. Tagad, klausoties dziesmas vai skatoties filmas angliski, šo to saprotu. Reizēm, pasūtot preces, angļu valodas zināšanas noder arī darbā. Par to visu ļoti priecājos. Turklāt mācību laikā bija patīkami iejusties jaunā kolektīvā, būt apritē. Varu teikt – mācīties ir ļoti svētīgi.”

 

 

 

Sergejs Zaleckis (52) no Ogresgala pagasta Ciemupes mācības Rīgas Tehniskās koledžas pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmā Elektronika uzsāka 50 gadu vecumā. Šogad februārī viņš kopā ar kursabiedriem skolu absolvēja, kvalifikācijas darba novērtējumā saņemot atzīmi 9.

“Mani ļoti interesē elektronika, tāpēc nolēmu mācīties koledžā un padziļināti apgūt šo jomu. Iespējas pirms trīsdesmit gadiem pat nevar salīdzināt ar tām, kas pastāv patlaban. Kad jaunībā mācījos profesionāli tehniskajā skolā, mums mācīja, ka televizori nekad nebūs plakani, bet tagad tas ir noticis.

Ļoti labi, ka skolā mācīja arī angļu valodu. Varu pateikt vismaz vienkāršus teikumus, turpinu mācīties pašmācības ceļā.

Jāatzīst, sākt atkal mācīties 50 gadu vecumā nebija viegli. Īpaši grūti bija sākumā. Paldies kursabiedriem, no kuriem lielākā daļa bija jaunāki par manu dēlu. Viņi nekad neatteicās palīdzēt.

Arī dzīves uztvere šajā vecumā ir pavisam citāda. Jaunībā nebija liela stimula mācīties, jo padomju gados ar darbu tāpat visus nodrošināja. Toties šajā vecumā mācījos ar prieku. Uzskatu: pat ja gudrs cilvēks neturpina apgūt kaut ko jaunu, viņš savā attīstībā ir apstājies. Turklāt mācīšanās ir laba veselībai. Mana sieva Zaiga mēdz teikt – mācīšanās ir labākās zāles pret sklerozi.

Pēc koledžas beigšanas negaidīti saņēmu paaugstinājumu darbā – mani iecēla par darbu vadītāju. Tagad esmu sertificēts būvdarbu vadītājs. Arī darbojoties pie datora mājās, tagad spēju paveikt vairāk – veidoju programmas un shēmas, kuru pamatā ir mikrokontroleri, un veicu citus diezgan sarežģītus darbus.

Saistītie raksti

Jau tuvākajā laikā gribu mācīties atkal, šoreiz – padziļināti apgūt angļu valodu. Manuprāt, mācīties nekad nav par vēlu. Arī sieva mācās, pat čaklāk par mani, 47 gadu vecumā ieguva bakalaura grādu un pēc diviem gadiem maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē.”

 

 

LA.lv
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO: lieliskā atmosfērā aizvadīts pirmais festivāla “BILDES 2019” koncerts
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
5 vienkārši veidi, kā padarīt mājīgu jauno dzīvesvietu
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO: iecienītais stilists Aleksandrs Pavlovs nosauc TOP 9 aktuālākās rudens sezonas apavu modes tendences
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Klupdami krizdami uz “Expo 2020”. Latvijas dalība izstādē Dubaijā vēl nav izgāzusies
2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Daugavpilī pie “Swedbank” bankomātiem izveidojušās rindas. Kā situāciju komentē banka? 1
3 stundas
LE
LETA/LA.LV
Ekonomika
Baumu anatomija – vai ir jēga nakšņot pie bankomāta?
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Labklājības ministre atklāj, cik milzīga ir lielākā pensija Latvijā 4
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Aizturētie tīšām izraisa ugunsgrēku Jūrmalas policijas izolatorā
4 stundas