Daudziem cilvēkiem ne tikai brokastis, bet visa darba diena nav iedomājama bez kafijas. Lai pagatavotu labu kafiju, nepieciešamas labas zaļās kafijas pupiņas, un par tām rūpējas arī viens no LNT brokastu vadītājiem barista Andris Petkēvičs – “Andrito” kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs, kura ikdiena paiet gan radošos meklējumos savā uzņēmumā, gan daloties pieredzē labas kafijas meistarklasēs, tostarp arī “Gemosa” 25 gadu jubilejas svinību laikā 6. jūnijā Mūkusalas ielā 73.

Tava amata apzīmējums skan diezgan noslēpumaini – barista.
Barista ir itāļu valodas vārds, ar kuru apzīmē aiz bāra letes strādājošos, taču visā pasaulē šis skanīgais vārds piešķirts arī cilvēkiem, kuri gatavo kafiju un popularizē to specializētās kafejnīcās, kas piedāvā ļoti plašu kafijas dzērienu klāstu.

Daudzi cilvēki intervijās atklāj, ka nevar iedomāties savu dienu bez kafijas. Cik sen jau esi kafijas pasaulē?
Kafijas nozarē strādāju apmēram septiņpadsmit gadus. Pirms tam par kafiju plašsaziņas līdzekļos atrodamā informācija bija visai skopa, arī cilvēku pieredze neliela, un tas man deva impulsu uzzināt vairāk gan par kafijas audzēšanu, gan gatavošanas niansēm, jo kafijas pupiņu ceļš līdz kūpošai kafijas tasītei ir garš un sarežgīts. Tieši informācijas deficīts man lika meklēt, noskaidrot, atklāt un izdarīt. Pašlaik situācija ir būtiski mainījusies. Jauniešiem, kuri vēlas apliecināt sevi šajā nozarē, vairs nav jātērē laiks informācijas vākšanai. Tās zināšanas, ko krāju daudzus gadus, viņu rīcībā nonāk ļoti ātri, tikai jāmāk tās pareizi likt lietā.

Vai atceries, kādā vecumā nobaudīji pirmo kafijas malku?
Īsti neatceros, bet tas bija ļoti sen. Esmu dzimis PSRS laikā, līdz skolas gaitu sākumam padomju sistēmā arī dzīvoju. Sākoties atmodai, kopā ar vecākiem gāju uz tautas manifestāciju Daugavmalā. Kafija tajā laikā tikpat kā nebija pieejama un par to neinteresējos.

Laukos mamma un vecmāmiņa dzēra šķīstošo Indijas kafiju. Tā man likās tik laba, ka es to pagaršoju ar karoti tieši no kārbas, un tad jau tā vairs nešķita tik laba – rūgta.

Ikdienā mūsu ģimenē brokastu galdā tika celti veikalos nopērkamie kafijas dzērieni “Uzvara”, “Draudzība” un citi, kuru sastāvā kopā ar kafiju bija mieži un kvieši, un mamma man ļāva tos dzert. Pie labas kafijas baudīšanas tiku, tikai pieaugot.

Sākumā interese par kafiju bija vien tavs vaļasprieks. Par ko gribēji kļūt skolas gados?
Mācoties daudzus gadus esmu pavadījis mūzikā, un tā ir mans līdz galam nepiepildītais sapnis. Kora mūzika, diriģēšana bija mērķis, kam sekoju, nedomājot par to kā profesiju. Skolas laikā domu, par ko gribu kļūt, vispār nebija. Tas varbūt izklausīsies jocīgi, bet man svarīgākas bija jebkāda veida radošās izpausmes. Arī kafijas nozare, kurā esmu nonācis, tāda ir. Strādājot ar kafiju, nozīmīgas ir sajūtas, un varu izmantot no mūzikas gūto radošo domāšanu, uzdrīkstēšanos un nebaidīšanos, kas noder, gan bērnus audzinot, gan kafiju grauzdējot.

Kā atšķirt labu kafiju no ne tik labas? Esmu dzirdējis, ka atmodas laikā vislabākā kafija bijusi Dailes teātrī.
Es teiktu, ja teātra izrāde bijusi laba, tad arī kafija šajā mirklī garšo labi. Šis piemērs apliecina, ka daudz kas ir atkarīgs no noteiktiem apstākļiem, kuros jebkura kafija var garšot atšķirīgi. Ja pavisam nopietni, labas kafijas sākums meklējams tās audzēšanas reģionā no ražas novākšanas, pārstrādes, grauzdēšanas līdz pagatavošanai. Tie ir lieli soļi, kas jāsper secīgi uz priekšu, lai nonāktu pie augstas kvalitātes. Pretstatā kārtībai kafijas pasaulē nav vienas taisnības. Katrā valstī, pilsētā, mājā un darbavietā ir sava mazā taisnība, kuru pauž kafijas gatavotāji un vērtē cilvēki, tās baudītāji. Kafijas smaržu un garšu pasaulē nekas nav pareizi vai nepareizi. Mēs “Andrito” kafijas grauzdētavā cenšamies padarīt kafiju tādu, lai cilvēki iepazītu to no visgaršīgākās un smaržīgākās puses. Tālāk jau no kafijas baudītājiem atkarīgs, cik dziļi savā sirdī viņi sajūt mūsu vēstījumu, jo nav striktu norādījumu, pēc kuriem noteikt, kāda ir kafija – laba vai slikta.

Vai ar kafijas garšām ir tāpat kā ar vīniem, kas dažādos reģionos atšķiras? Kādas izcelsmes kafiju latvieši iecienījuši visvairāk?
Latviešu attieksme pret kafiju, ja tā var teikt, ir “mīkstāka” – atvērtāka, līdzīgi kā pret dzīvi kopumā, neturoties pie dogmām, rutīnas. Dzīvi vajag baudīt, ļaut tajā ienākt dažādām lietām. Svarīgākās vajag paturēt, no mazāk nozīmīgākām atbrīvoties. Ar kafiju ir tāpat. Nevajag būt pārāk konservatīviem un pieturēties pie vienas izvēles. Ļaujieties baudījumam! Pamēģiniet dažādu marku kafiju dažādās kafejnīcās un kafijas mājās. Protams, tam nepieciešams laiks un vēlme to darīt, bet tas būs labākais veids, kā pašiem iepazīt daudzveidīgo kafijas pasauli. Kafijas kvalitāte neapšaubāmi atšķiras no tās audzēšanas reģiona. Pasaulē visizplatītākā ir brazīļu kafija, kuras garša un smarža kalpo par tādu kā atskaites punktu pārējo reģionu kafijas vērtēšanai. Savukārt mazāku, specifiskas kafijas audzētājvalstu, piemēram, Kostarikas, garšas un aromāta īpatnības globāli tik ļoti nespēj dominēt, kaut, manuprāt, tās ir augļainākas, skābenākas vai saldākas, sulīgākas. Tāpat kā ar vīnogu novākšanu, arī ar zaļo kafijas pupiņu izaudzēšanu nekas nebeidzas. Pirms servēšanas kafija ir jāpagatavo un tā ir izšķirošā fāze, kurā var sanākt un var arī nesanākt garšīgs dzēriens. Tas ir unikāls process, kam nepieciešams daudz zināšanu, attieksmes un uzmanības, lai sanāktu labs rezultāts.

Kā tu nonāci pie sava uzņēmuma? Vai tajā laikā tā bija brīva niša?
Man ļoti patīk ceļot, taču nespēju iedomāties, ka varētu strādāt ārpus Latvijas, kas vienmēr paliks manas mājas. Tādēļ ilgtermiņa izpausmi kafijas nozarē nemeklēju pasaulē, un esmu priecīgs, ka radās iespēja izveidot savu kafijas grauzdētavu tepat Rīgā. Mēs Latvijā nevaram zaļās kafijas pupiņas izaudzēt, taču, daudzus gadus gatavodams kafiju, sapratu, ka grauzdēt gan varam tās paši. Pirms “Andrito” kafijas grauzdētavas strādāju citos uzņēmumos, kur saskāros ar grauzdētu kafiju, kas bija diezgan vienveidīga. Tagad ir pavērušās milzīgas iespējas izvēlēties, ko un kā grauzdēt, eksperimentējot ar garšu niansēm, kas man personīgi šķiet ļoti aizraujoši. Atšķirīgie grauzdēšanas stili arī nosaka katras kafijas neatkārtojamo garšu un kvalitāti. Grauzdētavas septiņu gadu darbības laikā esam izveidojuši ciešas saites ne tikai ar patērētājiem Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs, bet arī ar daudzu pasaules valstu kafijas audzētājiem, kur izaug zaļās kafijas pupiņas mūsu vajadzībām, un tas mūs padara neatkarīgākus un gudrākus.

Vai dalāties šajā pieredzē arī ar kafijas baudītājiem?
Jā, parasti vairākas reizes mēnesī rīkojam labas kafijas meistarklases, kurās var smelties plašu informāciju gan par kafijas audzēšanu, gan gatavošanu un degustēšanu, noslēdzot tās ar kafijas grauzdēšanas paraugdemonstrējumiem. Pirms vasaras atvaļinājuma pēdējā meistarklase būs jūnijā, par ko informēsim savā mājas lapā “www.andritocoffee.lv”. Bet jau nākamtrešdien piedalīsimies “Gemoss” 25 gadu jubilejas pasākumā tepat Rīgā, Mūkusalas ielas 73 pagalmā, izglītojot viesus un cienājot viņus ar pašu grauzdēto kafiju.

Pateicoties kafijai, tu droši vien nonāci arī LNT brokastu komandā?
Nē. Pateicoties kafijai, esmu sasniedzis visus citus mērķus, taču televīzijā nonācu, izturot nopietnu konkursu. Nebiju pat domājis kaut ko tādu darīt, arī televīzijā nekādu “galu” nebija, taču mani pierunāja aiziet uz provēm, kur saviem spēkiem vispirms tiku līdz otrajai kārtai un arī ēteram.

Galu galā sanākusi lieliska kombinācija – kafija un brokastis.
Jā. Televīzijā tas gan netiek pasniegts tādā kontekstā, bet šis LNT pavadītais rīta laiks man ļoti patīk.

Piederu to cilvēku grupai, kas labprātāk ceļas agri no rīta nekā līdz dienas vidum guļ. Ja tik ilgi gulētu, savā dzīvē būtu nogulējis to, ko, agri ceļoties, iespējams paveikt.

Protams, atvēlu laiku arī miegam un atpūtai, taču, manuprāt, rīts nav īstais brīdis gulēšanai.

Vai, uzsākot darbu televīzijā, nebiji pārsteigts par to, kas notiek aizkulisēs?
Televīzijas “virtuve” ir ļoti interesanta. Te valda vēl lielāks radošums nekā kafijas grauzdētavā. Tam klāt nāk arī spēks, kas aizrauj auditoriju, ko varam caur kameras aci uzrunāt. Runājot par tiešraides tehnisko pusi, sākumā bija jāpierod orientēties situācijā, ātri reaģēt, fokusēties uz notiekošo un būt kompaktam visās izpausmēs. Tas man bija jauns izaicinājums un ļoti patika. Divus trīs mēnešus līdz pirmajam ēteram tika dota iespēja patrenēties ar režisoru balsīm austiņās un skatīšanos kamerās, taču uzskatu, ka ar šo uzmanības sadalīšanu var tikt galā ikviens. Pats raidījuma tapšanas process ir interesants, dinamisks un visnotaļ pozitīvs.

Kolēģu atbalstu juti?
Mani kolēģi ir paši labākie pasaulē, ar milzīgu pieredzi, plašu dvēseli un ļoti profesionāli – radoši, izdarīgi un mērķtiecīgi cilvēki arī dzīvē. Gan Māris Grigalis un Gundega Skudriņa studijā, gan visi pārējie, kas veido raidījumu aiz kadra. Ja visa sabiedrība Latvijā būtu tāda, mums būtu ļoti viegli dzīvot un sasniegt savus mērķus. Televīzijas studijā man nav jābūt pārāk bieži, tādēļ “LNT brokastis” kalpo kā lieliska atslodze no pamatdarba “Andrito” kafijas graudzdētavā.

Pieturzīmes

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?
Bez savējiem (ģimenes).

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?
Pozitīvs (vienmēr un visur), mēreni, bet noteikti pārliecināts par sevi un ar labu humoru apveltīts.

Būtiskākais sasniegums darbā?
Lielākie sasniegumi vēl priekšā.

Labākā izklaide?
Mierīga atpūta kopā ar ģimeni, neuztraucoties ne par ko.