Sūri vīri, kuri nonākuši neapskaužamos apstākļos, ir Liama Nīsona kino ampluā jau vairākus gadus. Viņiem pievienojas arī Maikls no trillera “Cilvēks vilcienā”, ko uzņēmis nu jau žanra profiņš Haume Kojē-Serža. Režisors un aktieris sastrādājušies jau ceturto reizi. Filma skatāma no 12.janvāra “Kino Citadele”, “Cinamon” un “Multikino”, kā arī kinoteātros Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Siguldā, Cēsīs un Smiltenē.

To, cik kinematogrāfisks ir vilciens, apjauta jau kustīgo bilžu mākslas pionieri brāļi Limjēri, un viena no pasaules pirmajām filmām ir “Vilciena pienākšana” (1895). Vairāk nekā 120 gadus vēlāk Holivudas mašinērijā veiksmīgi adaptējies spānis Haume Kojē-Serža iet Ogista un Luī pēdās, protams, atbilstoši mūsdienu kino valodas un tehnikas iespējām radot trilleri, kurā galveno lomu atveido Liams Nīsons. Šī ir jau ceturtā filma, kuras titros lasāmi abu vārdi (iepriekšējās ir “Nezināmais”, 2011, “Non-Stop: Tiešais reiss”, “Nakts skrējiens”, 2015), un tā tāpat kā iepriekšējās spodrina Nīsona kā lielā ekrāna skarbā veča ampluā, un augumā milzīgajam īram tas itin labi piestāv.

“Oskaru” diezin vai viņam par šādu darbošanos piešķirs – Liams Nīsons kā labākais aktieris bija nominēts par titullomu Stīvena Spīlberga lentē “Šindlera saraksts” (1993), taču pastāvīgu darbu un pieklājīgus honorārus gan nodrošina. 65 gadu vecumā tas ir daudz, ņemot vērā, ka uz pēdām min krietni jaunāki, izskatīgāki, atlētiskāki džeki, kuri tā vien kāro atņemt Nīsona vietiņu, jo ne tikai sievietēm ar gadiem lomu kino kļūst mazāk. Taču Liams Nīsons var justies drošībā: ņemot vērā filmu ar viņa piedalīšanos kases rādījumus, skatītājiem patīk brutāla pakaļdzīšanās, meklējot vaininiekus un aizsargājot savējos, turklāt bez pārlieku nopietnas sejas izteiksmes un ik pa laikam izmetot arī pa jociņam, sak’, esmu savējais.

B filmu autors

Par savējo Holivudā nu jau vairākus gadus sevi var saukt arī spānis Haume Kojē-Serža, kura debijas filma – šausmu žanra klasikas rimeiks “Vaska nams” (2005) ne vien ļāva arī kino pagozēties sabiedrības dāmai Parisai Hiltonei – par savu sniegumu viņa tika “apbalvota” ar “Zelta aveni” jeb anti-“Oskaru” kā sliktākā aktrise –, bet arī izpelnījās pamatoti iznīcinošas atsauksmes un “Zelta avenei” bija nominēta arī kā sliktākā filma un rimeiks, pat liedzot domāt par jaunā censoņa tālākas karjeras iespējamību. Taču viņš izrādījās spītīgāks pat par vislielāko skeptiķu apgalvojumiem un tomēr guva iespēju parādīt, uz ko ir spējīgs: psiholoģiskais trilleris “Bārene” (2009) sapelnīja milzu naudu, kaut arī par tā kinematogrāfiskajām kvalitātēm spriedums nebija pozitīvs.

“Cilvēks vilcienā” ir Kojē-Serža astotā pilnmetrāžas filma – viņš ir niekojies arī televīzijas un videospēļu lauciņā –, un jau ar pirmajiem kadriem nav šaubu par tās autorību. Gadiem ilgi pulētās prasmes režisoru padarījušas par žanra meistaru, kuram pievieno arī birku “B kategorijas filmu autors”, un viņš nebaidās neiedomājamās situācijās iemest varoņus, kuri visiem spēkiem cenšas izdzīvot, saglabāt skaidro saprātu un tikt galā ar visiem pārbaudījumiem, kādus scenāristi tiem liek izdzīvot.

Negaidīts piedāvājums

Trillera “Cilvēks vilcienā” galvenais varonis ir Maikls Makolijs. Viņa darba diena paiet Ņujorkā, kur vīrietis strādā par apdrošināšanas aģentu, un katru vakaru viņš dodas mājup ar vilcienu. Desmit gados šī vilciena pasažieri viens otru iepazinuši itin labi, un kādā dienā, ko Maikls nudien nesauktu par veiksmīgu: viņš negaidīti atlaists no darba un neredz, kā tālāk varētu attīstīties viņa karjera un kas daudz būtiskāk – kā viņš pelnīs naudu –, ar viņu sarunu uzsāk pievilcīga svešiniece. Vārdu pa vārdam, un viņš iekrīt Džoanas (Vera Farmiga epizodiskā femme fatale lomā) izliktajās lamatās.

Proti, viņš saņems 100 tūkstošus dolāru skaidrā naudā, ja atradīs, kurš no pasažieriem neiederas, un tas jāizdara, pirms vilciens sasniedzis galastaciju. Klausīdams norādījumiem, viņš paņem “avansu” – ceturtdaļu no minētās summas –, bet tālākā notikumu attīstība izvēršas par spraigu un traģisku skrējienu, uz kuru liktas visaugstākās likmes – arī paša Maikla, viņa sievas un dēla, kā arī visu pasažieru dzīvība, un viņš ļoti ātri saprot, ka, pats to nevēlēdamies, noslēdzis darījumu ar sātanu.

Noteikumi

Savulaik “Cietā rieksta” franšīzes sēriju iedibinātās tradīcijas pieļauj vairākas atkāpes no loģikas, taču Liama Nīsona Maikls nav ar akmenscietu seju apveltīts supervaronis. Viņš ir viens no mums, ne gluži “mazais cilvēks”, bet gluži labi saprotams, tāpēc, nonācis skarbā situācijā, no skatītājiem saņem ne vien līdzjūtību un izpratni, bet arī uzmundrinājumu un pat iedrošinājumu rīkoties, taču tikai tā, lai paliktu draudzīgās attiecībās ar savu sirdsapziņu. Tas ir obligāts noteikums Liama Nīsona aktieriskajā harismā, un skatītāji to sen pieņēmuši par normu, ko pārkāpt nedrīkst.

Dinamiskā montāža, kas atklāj Maikla ikdienas rutīnu, dod starta signālu šī trillera sižetiskajai attīstībai, arī pārējo filmas laiku – 1 stundu un 44 minūtes –, neļaujot garlaikoties, protams, ar nosacījumu, ka kino feinšmekers vai snobs pēc pārliecības negaida novatoriskus formas meklējumu pierādījumus un vēl neizjustu art house pieredzi. “Cilvēks vilcienā” ir pieklājīgs trilleris, kurā var saskatīt atsauces pat uz Alfrēda Hičkoka daiļradi, un viņa filma “Svešinieks vilcienā”, 1951, šeit nav piesaukts nejauši. Savukārt Liams Nīsons pat 65 gadu vecumā ir superzvaigzne un izskatās, ka arī Haumes Kojē-Serža mūza.

“Cilvēks vilcienā”/”The Commuter”

ASV, Lielbritānija, 2018
Režisors: Haume Kojē-Serža
Lomās: Liams Nīsons, Elizabete Makgoverna, Vera Farmiga, Patriks Vilsons, Sems Nīls