Trīs mēnešus ilgušais dziedošo talantu šovs “X faktors” TV3 strauji tuvojas noslēgumam, un jau šajā svētdienā tiks noskaidrots tā uzvarētājs, kura noteikšanā visu šo laiku kā žūrijas loceklis piedalījies arī mūziķis un producents Reinis Sējāns. Taču saspringtais darbs viņam nav traucējis radoši strādāt kopā ar savu grupu “Instrumenti”, lai jau 8. decembrī laistu klajā jaunu albumu “Atkala”, kura nosaukums vairāk saistīts ar atgriešanos pie saviem klausītājiem, nevis Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem.

 

Tu nāc no Latvijā ļoti pazīstamas, es pat teiktu, leģendāras mūziķu dzimtas. Vai tas tev ir palīdzējis vai, tieši otrādi, traucējis kļūt par mūziķi?

Varbūt ir bijušas situācijas, par kurām neko nezinu, kad ir nostrādājusi atpazīstamība. Brīnišķīgi, ka mans tētis Leons un tēva brālis Juris ir Latvijā ļoti cienīti un mīlēti grupu “Menuets” un “Pērkons” mūziķi. Tas man noteikti ir palīdzējis. Taču es neteiktu, ka tas būtu noņēmis visus šķēršļus un barjeras un mans mūziķa ceļš bijis rozēm kaisīts. Lai gūtu panākumus, vienmēr ieguldīts liels darbs, un paldies tētim, kurš man allaž ir mācījis nopietnu attieksmi pret mūziku un rūpīgi sagatavoties priekšnesumiem. Tādēļ esmu varējis nosēdēt pie klavierēm arī tad, kad gribējās darīt kaut ko citu, jo tika ieaudzināta apziņa, ka tikai tā iespējams kaut ko sasniegt.

Vai paaugoties neradās sāncensība, kurš kuru pārspēs?

Nē. Jo esam sadalījuši instrumentus. Man vislabāk patīk sitamie instrumenti, un nekad nespēlēšu ģitāru tik labi kā tētis vai klavieres, ko mācīja skolā. Kad biju drusciņ paaudzies un ieguvis zināmas spēles prasmes, mēs ar tēti mājās šad tad “uzdžemojām” – ne sacenšoties, bet viens otru iedvesmojot.

Mācoties sitamo instrumentu spēli, vai tev bija kāds elks, bundzinieks, kuram gribēji līdzināties?

Protams. Neskatoties uz to, ka mūzikas skolā rokmūziku nemācīja, mans elks bija Ians Peiss no grupas “The Purple” un Džons Bonams no “Led Zeppelin”. Jo mēs, klasesbiedri, mainījāmies ar ārzemju mūzikas ierakstiem un viens otru iedvesmojām ar saviem atklājumiem. Sākumā mācīšanās patiesībā bija ierakstu kopēšana, mēģinot nospēlēt tā, kā darījuši lielie grandi. Manuprāt, tā ir ļoti nozīmīga mācību procesa daļa.

No latviešu bundziniekiem neviens nav ticis iecelts elka statusā?

Īsti par elku nevienu nenosaukšu. No agras bērnības atceros “Pērkona” mēģinājumus mazā Vecrīgas pagrabiņā. Es klausījos pavērtu muti, jo tur bija sintezatori, bungu komplekts, kas man, trīsgadīgam knariņam, ārkārtīgi patika, tāpat kā viss apkārt notiekošais. Vēlāk bija braucieni ar busiņu uz koncertiem kultūras namos un brīvdabas estrādēs – sajūtas bija fantastiskas. Tādēļ nevaru pateikt, vai man patika konkrētais bundzinieks, taču iedvesmojošais gars, kas valdīja šajos pasākumos, manā atmiņā iespiedies uz mūžu.

Tu darbojies arī TV3 šova “X faktors” žūrijā, kurai jāpieņem lēmumi, kas dalībnieku turpmāko dzīvi var diezgan kardināli izmainīt. Kāda vērtēšanas stila piekritējs esi?

Vērtējot priekšnesumus, vispirms cenšos būt godīgs pret sevi. Līdz ar to izturos godprātīgi arī pret visu konkursu kopumā. Nereti nākas dalībniekiem pateikt ne visai patīkamas lietas, bet manā izpratnē tas ietaupa milzīgi daudz laika, jo līferēšana un caur puķītēm runāšana ļoti bieži rada nepamatotas ilūzijas par īstenību. Šova pirmajās atlases kārtās izvēle bija jāizdara daudz drosmīgāk, jo lielā dziedātgribētāju skaita dēļ īsā mirklī vajadzēja noteikt viņu potenciālu un varēja gadīties arī kļūdas. Protams, dziedājums un izskats ir svarīgs, taču es cenšos saklausīt, vai šis cilvēks uz lielās skatuves viens pats varētu nodziedāt vairākas stundas garu koncertu. Tas ir mans galvenais kritērijs. Mēģinu skatīties krietnu laika nogriezni uz priekšu, lai saprastu, vai tur kaut kas sanāks. Ir vesela virkne ar jauniem dziedātājiem, kas veiksmīgi atdarina dziedāšanu, proti, ilgstoši vingrinoties, ir panākuši pieņemamu līmeni. Taču, lai nopietni pieteiktu sevi mūsdienu mūzikas industrijā, ar tik lēniem apgriezieniem ir par maz. Pamatā tomēr jābūt talantam, ko vēlāk ar darbu izkopt. Tuvojoties “X faktora” finālam, mēs patiešām redzam tos dabas dotos talantus, kuri nu jau ir apjautuši, cik lielu darbu prasa uzstāšanās uz skatuves, jo katru nedēļu jāsagatavo trīs jaunas dziesmas un jāsāk domāt arī par nākamās nedēļas uznācienu.

Vai, vērtējot šo šovu, ir bijušas tādas emocijas, ka esi zaudējis valodu un gribējies celties kājās, smieties vai raudāt?

Jā, emocijas ir bijušas. Vairāk tomēr pozitīvās, kad ieraugām jaunus, līdz šim nekur neredzētus un nedzirdētus perspektīvus māksliniekus, kuriem par spīti nelielajam gadu skaitam “ir iekšā”. Te minēšu “Tautumeitas”, kas bija kā svaiga gaisa malks iepriekš redzētajā vienveidībā. Arī Arturs Gruzdiņš un Adriana Miglāne katrs ar savu pieeju mūzikai mani ļoti pozitīvi pārsteidza un turpina pārsteigt.

Žūrijā tu strādā kopā ar Aiju Auškāpu un ļoti talantīgo mūziķi Intaru Busuli. Ja tavas domas atšķiras no viņu vērtējuma, vai esi tik drosmīgs palikt pie sava?

Cenšos teikt to, ko domāju. Man šķiet, ka tas ir labi. Taču pārsvarā manas domas sakrīt ar pārējiem žūrijas locekļiem. Reizēm atšķirīgu sakāmo rosina izpildītā dziesma. Ja tā ir skaista, iespējams, kļūstu pielaidīgāks un palaižu garām nianses, pie kurām varbūt piekasītos, ja šī dziesma man neko nenozīmētu. Tā ka vērtēšanā ir iesaistītas arī tīri cilvēciskas emocijas. Piemēram, Aija ir ļoti emocionāla būtne, kura pavisam citādi uztver mūziku, un pieļauju, ka mūsu trijotnes vidēji aritmētiskais vērtējums ir diezgan precīzs. Jo katrs jau dzird mazliet citādi.

Jau svētdien TV3 šovs “X faktors” noslēgsies. Palikuši vien trīs fināla dalībnieki. Vai uzvarēs neapšaubāmais skatītāju mīlulis rūjienietis Arturs Gruzdiņš? Vai viņam pieder arī tavas simpātijas?

Tā kā pienācis izšķirošais brīdis, manuprāt, visi dalībnieki finālā liks lietā savus visspēcīgākos ieročus. Pēc konkursa noteikumiem vienā fināla dziesmā jābūt sadarbībai ar kādu Latvijā pazīstamu mūziķi, un šobrīd notiek sīva cīņa par vislabāko atbalstu. Būs aizraujoši, jo visi saprot šīs dienas nozīmi, un eksperimentiem vairs neatliek laika. Dalībnieki noteikti ir izanalizējuši iepriekšējās uzstāšanās reizes, un mūs gaida astoņi satriecoši priekšnesumi.

Šovs tūlīt beigsies, bet dzīve turpināsies. Ko darīsi pēc tā?

Vispirms 3. decembrī kopā ar grupu “Instrumenti” uzstāšos “X faktora” noslēguma raidījumā, kurā atskaņosim vienu dziesmu no jaunā albuma, kas klajā nāks 8. decembrī. Bet dienu pirms tam mākslas centrā “Zuzeum” būs albuma iznākšanai veltīts mini koncerts. Pēc Ziemassvētkiem pašā gada izskaņā 28. decembrī kopā ar Jāni Šipkēvicu un Liepājas simfonisko orķestri uzstāsimies lielā un skaistā koncertā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Kā albums sauksies, jo daudzi droši vien gribēs to iegādāties Ziemassvētku dāvanai?

Albuma nosaukums būs “Atkala” – kaut kas starp “atkal esam ierindā” un norisēm dabā, kad sasalums nomaina atkusni. Tā ir grupas “Instrumenti” atgriešanās pēc ilgākas pauzes, kuras laikā bijām azartiski metušies katrs savos darbos. Temps un dinamika, kādā radās albuma dziesmas, tikai pierādīja to, ka bija pienācis īstais brīdis, lai ārpus grupas uzlādēto enerģiju atkal izlādētu. “Atkala” būs viens spēcīgs kopdarbs, turklāt latviešu valodā.

Vai albumā ir kāds skaņdarbs, kas varētu kļūt par hitu?

Ļoti gribētos cerēt, ka tā būs. Ar šo albumu kaļam arī lielus plānus par dzīvajiem koncertiem nākotnē, un, jo lielāki koncerti, jo dziesmām jābūt cilvēkiem saprotamākām. “Šipītis” (grupas līderis Jānis Šipkēvics jeb Shipsi. – Aut.) ir sarakstījis kolosālus dzejoļus, un kopā radījām mūziku, kurā, man liekas, ir daudzi piedziedājumi, kuriem varēs dziedāt līdzi. Tas mums bija liels izaicinājums, jo kādu brīdi ļāvāmies dažādiem eksperimentiem, jaunu skaņu meklējumiem. Nu pienācis laiks, kad atkal esam pārliecināti, kas mēs esam un ko gribam, uzdrīkstoties rakstīt pietiekami demokrātisku mūziku. Tā būtībā nemaz nav vienkāršāka par eksperimentālo mūziku, kuru radot mūziķim viss nav jāizskaidro, bet var ļauties skaņu plūsmai un nemeklēt atbildes uz visiem jautājumiem. Tas ir veids, kā vieglāk noslēgties sevī. Savukārt dziesmas jaunajā albumā ir ar noteiktu struktūru un vēstījumu, kas ir daudz atkailinošāks formāts.

Tas nozīmē, ka nākamgad varam sagaidīt grupas “Instrumenti” koncerttūri pa Latviju?

Par koncerttūri vēl negribu neko teikt, bet mēs par to domājam. Īsti “Instrumentu” koncerti noteikti būs. To es varu apsolīt.

 

Pieturzīmes

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?

Bez miega.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?

Mājas (drošais patvērums ģimenē), daba (saikne ar Visumu) un māksla, tostarp visvairāk mūzika.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Nemitīga došanās uz priekšu. No pēdējiem veikumiem izrāde “Vārna” kopā ar baletdejotāju Elzu Leimani.

Labākā izklaide?

Praktiska darbošanās ap savu māju savā vidē.