Kokteilis
Apbrīno

Kristīne Virsnīte: “Apsolīju neko neatlikt uz rītdienu, neteikt, ka mammai piezvanīšu rīt…”0

Publicitātes foto

TV raidījumu vadītāja un blogere Kristīne Virsnīte 2018. un 2019.gadu miju kopā ar ģimeni pavadīja Ziemeļāfrikas valstī Marokā un par savām aktivitātēm, kā ierasts, stāstīja arī savā Instagram kontā.

Pie vienas no fotogrāfijām, kurā redzama viņa pati kopā ar ģimeni, Kristīne raksta: “Šīs bija maģiskas trīs nedēļas mums visiem kopā, mēs pirmo reizi dzīvojām mierīgi, neizšujot visu apskates zemi krustdūrienā, kā parasti to darām. …. Instagarams ir domāts tam, lai mēs atklātu to, cik neparasta ir pasaule, jo šeit nav laika un valstu robežu. … Lai kur mēs pasaulē nokļūtu, tur tāpat cilvēki meklē laimi, viņi priecājas un raud, viņiem dzimst bērni, viņi iegūst un zaudē, mēs visi ejam vienā virzienā, tikai mūsu ceļi mēdz atšķirties. Un te mūsu vienīgās kopbildes no piedzīvojumiem Marokā, taču arī tam nav nozīmes, jo mēs zinām, ka bijām kopā daudz vairāk nekā bildes spēj atklāt!”

Šīs bija maģiskas trīs nedēļas mums visiem kopā, mēs pirmo reizi dzīvojām mierīgi, neizšujot visu apskates zemi krustdūrienā, kā parasti to darām. Taču zināt, kas šo ceļojumu padarīja neaizmirstamu? Jūs! Tik daudz vēstuļu, tik daudz iedvesmas, mani Instagrama rādītāji sajuka prātā un atklāja neticamus skaitļus, taču tam nav nozīme, svarīgākais ir apziņa, ka esam jūs pavilkuši uz piedzīvojumiem, tā ir labākā dāvana mums, kas dzīvo, lai ceļotu! Atzīšos, kādreiz sapņoju rakstīt Lonely Planet ceļojumu ceļvežiem, gribēju būt viena no viņiem, kas dodas nezināmajā, taču jāsaka, mans sapnis ir piepildījies ar uzviju, nē, es neesmu viena no Lonely Planet rakstniecēm, vēl labāk – man ir iespēja rakstīt šeit Instagramā jums, kas atbalsta un iedegas tik pat karsti, cik mēs, nokļūstot citādākā kultūrā, kur valda citi likumi. Instagarams ir domāts tam, lai mēs atklātu to, cik neparasta ir pasaule, jo šeit nav laika un valstu robežu. Man ir prieks, ka jūs sajutāt īsto vēstījumu, jo tas nebija rādīt, redz kā mēs varam, kamēr jūs mājās, tas bija atklāt – ja mēs varam, jums arī tas izdosies, tik uzdrošinieties! Es no visas sirds ticu, ka mēs esam pasaules pilsoņi neatkarīgi no tā vai mūsu āda ir bāla vai tumša kā nakts, vai mēs runājam latviešu valodā vai varbūt nemaz neprotam rakstīt. Lai kur mēs pasaulē nokļūtu, tur tāpat cilvēki meklē laimi, viņi priecājas un raud, viņiem dzimst bērni, viņi iegūst un zaudē, mēs visi ejam vienā virzienā, tikai mūsu ceļi mēdz atšķirties. Un te mūsu vienīgās kopbildes no piedzīvojumiem Marokā, taču arī tam nav nozīmes, jo mēs zinām, ka bijām kopā daudz vairāk nekā bildes spēj atklāt! . . “Man cannot discover new oceans unless he has the courage to lose sight of the shore.” — Andre Gide . . #virsnīšiceļo #morocco #mirleft #africa #atlanticocean #travelingfamily #travelwithkids #travelingkids #travelistolive #travel #traveling #lonelyplanet #ourlonelyplanet #backpacker #travelmorocco #visitmorocco . 📷: @marie.sarah.b thank you for the beautiful photos, it was a great pleasure meeting you! 🌴

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

Maroka – košās paklāju un apgleznoto trauku krāsas mijas ar plastikāta iepakojumu un citu gružu kalniem notekgrāvjos, ielu malās un pludmalēs. Neparastu garšvielu aromāts, kurš kā dzīva urdziņa spraucas no pavērtajiem tažīna traukiem, saplūst ar kanalizācijas smaku kaut kur ciemā. Saulriets Atlantijas okeānā un līdzās kravas mašīna, no kuras izkrauj jērus kaušanai. Berbers – tikko ieradies no klejojumiem tuksnesī un viņa perfekti skanošā franču valoda, ielu tirgotājs, kurš iespiež Kukim plaukstā banānu un taksometra šoferi, kurus reizēm nav iespējams piedabūt kustēties no vietas. Tas viss te ir, absolūta kontrastu zeme. Ja gribas perfekti novilktas līnijas, ierasto komfortu un mirdzošas istabu grīdas, jābrauc ciemos pie vecenītes Eiropas Bavārijā, jo Maroka ir kā ikviens no mums – gribas tik ļoti būt perfektam, taču cilvēciskā daba to neļauj, tāpēc tā vienkārši ir īsta un kaut kā te esot, viss ir tik ļoti pieņemams, jo te mums nav jāizliekas. Parastā Maroka nav olinklūzivs ar arbūza šķēlēm, no kurām izlasītas visas sēkliņas, lai atpūtnieku nekas neuztrauktu, parastā Maroka ir elpu aizraujošs piedzīvojums, kurā tu mācies saprast sevi. . . “Travel isn’t always pretty. It isn’t always comfortable. Sometimes it hurts, it even breaks your heart. But that’s okay. The journey changes you; it should change you. It leaves marks on your memory, on your consciousness, on your heart, and on your body. You take something with you. Hopefully, you leave something good behind.” — Anthony Bourdain . . #virsnīšiceļo #maroka #morocco #visitmorocco #travelmorocco #taghazout #taghazoutbeach #africa #travelafrica #travelistolive #travelingfamily #travelingkids #travelwithkids #ourlonelyplanet #lonelyplanet

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

Mēs esam rīmas, Maroka vienkārši liek sevi apēst! Visas tās garšas mūs vajā un saka – tikai nedaudz, drusciņ pagaršo… tiklīdz tas ir noticis, tā viss, tu kļūsti par lielāko ciema ēdāju, kuram nav gana. Tažīna variācijas ir neizsmeļamas, katru reizi tas garšo citādāk, taču arvien labāk. Tā sasodītā maize pati lec mutē un asins vietā sāk riņķot apelsīnu sula, un olīvas, mazās riebekles, klusi čukst – vēl tikai vienu, jo šādu tu taču neesi pagaršojis. Ja plānojat nokļūt Marokā, esmu jūs brīdinājusi, jūsu klusi snaudošais rīma tiks atmodināts. . . God has gifted Morocco with fabulous nature and the best food ever. Tagine is a must when traveling this land of never ending goods from the garden of Eden. We’re turning into little wolfish animals that never have enough. . . #virsnīšiceļo #virsnīšiēd #tagine #morocco #africa #moroccancuisine #taghazout #taghazoutbeach #olives #vegetarian #travelistolive #travelingfamily #travelingkids #travelwithkids #travel

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

Bet atgriežoties mājās no iedvesmojošā ceļojuma, Kristīne pie kādas fotogrāfijas veltījusi emocionālu ierakstu: “Pēc atgriešanās no Marokas, modāmies piesnigušajā Viļņā pie draugiem. Atverot acis, pretī lūkojās pieneņpūku ieskauts uzraksts: “Mēs katru rītu piedzimstam no jauna. Tikai tam, ko mēs darām šodien, ir nozīme”. …. Apsolīju sev neatlikt neko uz rītdienu, neteikt, ka mammai piezvanīšu rīt, ja iedomājos, zvanu, apsolīju nenodomāt, ka māsai uzrakstīšu rīt, ja varu šodien, apsolīju meitai pateikt, ka mīlu tagad, nevis, kad pārnāks no skolas un būšu jau aizmirsusi, ko vēlējos teikt. Tāds viens uzraksts uz sienas, kas šķiet pat banāls un simtiem reižu novazāts žurnālu lappusēs, pēkšņi manā dzīvē spēlē milzīgu lomu.”

LA.lv