Marta sākumā Indijas pilsētā Puri, kas atrodas Orisas štatā Indijas okeāna krastā, man (raksta autors – Juris Lorencs, red.) palaimējās vērot vienu no interesantākajiem indiešu svētkiem – Holi. Tos tradicionāli svin pavasarī, kad Indijas „ziema” atkāpjas un pamazām iestājas karstums. Vārds „ziema” te patiešām jāliek pēdiņās, jo gaisa temperatūra Puri šajā laikā dienā jau sasniedz plus 30 grādus, un tikai naktī iestājas “vēsums”- ap 20 grādi pēc Celsija!

Kā un kad radās Holi svētki?

Holi svētku izcelsme ir visai neskaidra, tā meklējama gadu tūkstošu senās Indijas kultūras dzīlēs. Leģenda stāsta, ka slavenais „donžuāns”- pats dievs Krišna esot dāvinājis kosmētiskās krāsvielas savām iemīļotajām govju meitām- ganēm un slaucējām. Tāpēc jau vairākas dienas pirms svētkiem ielu tirdziņos valda krāsas. Uz galdiem izliktas krāsvielu pulveru piramīdas- koši zilais indigo, dzeltenais turmeriks, vairāku nokrāsu zaļie un sarkanie toņi. Vēl pārdesmit gadus atpakaļ tās bija dabiskas krāsvielas, kas arī krāsoja tik pamatīgi, ka Holi svinētāji staigāja krāsaini vēl vairākas nedēļas pēc svētkiem. Šodien izmanto sintētiskas krāsvielas, īpašus pulverus, kas gan pielīp pie ādas, bet ir viegli nomazgājami.

Tas, ar ko Holi asociējas eiropietim ir krāsošanās un ielu karnevāls. Bet tā ir tikai aisberga virsotne. Patiesībā Holi ir reliģiski un ģimenes svētki, kuros iejaukti vēl senāku laiku pagāniskie elementi. Gatavojoties svinībām, indieši sakopj mājas un pagalmus, bet savāktās drazas sadedzina ugunskuros turpat uz ielas. Spēlē ielu muzikanti, un dejas ap sakurtajiem sārtiem ilgst pat līdz trijiem naktī. tomēr īstās svinības sākās nākamajā rītā. Cilvēki apciemo radus un draugus, dāvina cits citam ziedus, kvēpināmās smaržas, augļus un saldumus. Par godu Krišnam blakus izdegušā ugunskura pelniem tiek sadauzīts māla pods ar pienu. Gluži kā senāk latvieši pirmajā ganu dienā, arī indieši Holi svētkos rumulējas- aplaistās ar ūdeni, kas nozīmē jauna gadalaika sākšanos un pienīgas govis.

Pat govis nokrāsotas!

Un tad sākās pats interesantākais- indieši krāso cits citam seju, matus un apģērbu. Pat svētās govis Holi dienā rotājas visās varavīksnes krāsās!
Tieši krāsošanās pārvērš Holi par milzīgu karnevālu, kas kaut uz brīdi palīdz aizmirst problēmas un ikdienas rūpes. Vislielākie prieki Holi svētkos ir bērniem. Jau rīta agrumā viņi nokrāso ģimenes locekļus un tad iziet ielās, bruņojušies ar krāsu turziņām, ūdens špricēm un piepūstiem baloniem, kuros iebērti krāsu pulveri. Plīstot šāds balons spēj nokrāsot desmitiem kvadrātmetru lielu laukumu! Nav brīnums, ka apģērbu tirgotāji Holi rītā slēpj preci zem polietilēna plēvēm.

Es Holi svētkus sagaidīju Puri pludmalē, kas šajā laikā (skolēnu brīvdienas!) piepildīta ar vietējiem indiešu tūristiem. Biju pienācīgi sagatavojies, speciāli šim gadījumam no Rīgas paņēmis novalkātas un izmetamas drēbes. Puri – tas ir stāsts pat par sevi, neparasta vieta ar indiešu tūristiem (eiropiešu te tikpat kā nav), dieva Džaganata templi, legāliem valstij piederošiem marihuānas veikaliem (15 eiro centi par “zālītes” gramu, smēķēt gan drīkst tikai pašā Puri), īstu un viltotu pērļu tirgotājiem, kamieļu izjādēm, lieliskām un lētām ēstuvēm.

Lasītājs varbūt teiks – Latvijā taču arī svin Holi! Mans uzskats- tas, kas pagājušā gada vasarā notika Lucavsalā, patiesībā ir māžošanās, nožēlojama imitācija, cinisks bizness uz lētticīgo rēķina. Apmēram tas pats, ja Birmas budisti vai Marokas musulmaņi mēģinātu svinēt sev svešus un nesaprotamus kristīgās Eiropas svētkus. Piemēram, jūlija vidū greznot “Ziemassvētku palmas” ar lampiņām un svecēm vai novembrī krāsot Lieldienu olas – nezinot ne šo simbolu nozīmi, ne pareizu svētku svinību laiku. Tiem, kuri vēlas piedzīvot īstus Holi, jādodas uz Indiju. Paredzams, ka nākamgad Holi svinības notiks 21. martā.

Krāšņie Holi svētki Indijā fotogrāfijās:

Foto: Juris Lorencs
Indijas smaids. Foto: Juris Lorencs