Pirms divām nedēļām apceļojām Kurzemi, nu laiks pienācis Zemgalei, kur reiz atradusies Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence un izauguši četri pirmās Latvijas brīvvalsts prezidenti. Bez savas zvaigznes Brīvības piemineklī palikušais novads saukts arī par Latvijas maizes klēti, jo Zemgales plašajos līdzenumos izaugusī raža lielā mērā nodrošina mūsu pārticību. Taču, kad maize galdā, sirdij gribas arī kaut ko pavalgam. Un to dod daudzās Zemgales apskates saimniecības – no pavisam praktiskām lietām līdz saldiem kārumiem.

Ziepes un karameles

Bikstu pagasta “Priedaiņos” (Dobeles nov.) Anna Jurgaite izveidojusi ziepju darbnīcu “AnnaVannA”, kur no dabiskām izejvielām gatavo dažādas ziepes, vannas piedevas, skrubjus, ķermeņa un sejas krēmus, lūpu balzamus. Viņa savas ziepes dēvē par ziepēm ar raksturu, jo pievieno daudzveidīgas, dabā atrodamas piedevas, tostarp arī pašas dārzā audzētus un tuvākajā apkaimē savāktus ārstniecības augus. Tā arī veidojas raksturiņš – ar atšķirīgu sastāvu, formu un aromātu. Saimniece ceļotājus sākusi uzņemt tikai šopavasar, izrādot, kā tiek vārītas ziepes, un sniedzot padomus ķermeņa kopšanā. Tiem, kas vēlēsies, viņa ļaus savām rokām izveidot ziepju gabaliņus un vannas bumbas, kuras, skaisti iesaiņotas, varēs ņemt līdzi kā suvenīrus. Vēlams gan ierasties nelielās grupās (līdz 15 cilvēkiem), citādi nelielajā darbnīciņā nebūs kur apgriezties. “Priedaiņi” atrodas netālu no Bikstu ciemata, klusā, ainaviskā vietā. Pie mājas ir skaists dārzs ar diviem dīķiem.

Kaut kas pilnīgi pretējs ziepēm top Jelgavā, kur gatavo visā Latvijā jau popularitāti iekarojušās mājas karameles. SIA “Karameļu darbnīca” ir ģimenes uzņēmums un vienmēr laipni gaida ciemiņus savā mājvietā Rūpniecības ielā 1A, lai izrādītu neparasto karameļu tapšanas procesu – šovu, iepazīstinātu ar iedvesmas stāstu par to, kā pirms četriem gadiem no idejas un vienas cukura paciņas kļuvuši par cienījamu uzņēmumu, kas darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Protams, neiztrūks dažādu saldo karameļu nogaršošanas mirkļi un iespēja pašiem pagatavot savu īpašo karameli uz kociņa. Ekskursijas ilgums 40 minūtes. Interesenti var nākt uz karameļu darbnīcas publiskajiem paraugdemonstrējumiem darbdienās plkst. 15 – 16 un sestdienās plkst. 14 – 15, taču tūristu grupas tos var pieteikt jebkurā sev izdevīgā laikā. Paraugdemonstrējumi un degustācija ir bez maksas, karameļu gatavošana – divi eiro vienam cilvēkam.

Ap Jelgavu – saistoši un daudzveidīgi

Jelgavas novadā izveidots jauns maršruts “Ieaud Zemgales garšu simtgades jostā”, kurā apvienojušās piecu pagastu zemnieku saimniecības un lauku uzņēmēji, un tas būs piemērots vienas dienas braucienam gan ģimenes lokā, gan grupās. “Varžu mājā” (Elejas pag. “Indrānos”) apskatāma Latvijā lielākā varžu figūriņu kolekcija. Kurkstētājas šurp atceļojušas no visiem pasaules kontinentiem. Z/s “Trubenieki” (Lielplatones pag.) nodarbojas ar šitake sēņu audzēšanu un pārstrādi, piedāvājot apskatīt saimniecību, smelties sēņu audzēšanas noslēpumus, degustēt svaigas šitake sēnes un baudīt garšīgu sēņu zupu. Izbaudīt tipisku Zemgales līdzenuma lauku ainavu un izjust latviešu viensētas burvību iespējams Mālkalnu sētā (z/s “Blūdži” Sesavas pag.), kur cienās ar visādu veidu sieriem, pašu cepto maizi un dārzeņu salātiem. Vilces pagasta “Terēnos” iekārtots “Piparmētru namiņš”, kur var iepazīties ar dažādām mētrām, baudīt aromātisku tēju, izgaršot piparmētru pārstrādes produktus, kā arī piedalīties radošajās darbnīcās. Vīna darītavā “Ābelītes” (Zaļenieku pag.) kopš 2014. gada tiek brūvēti dabīgi vīni no Latvijā audzētām ogām, augļiem un spiestas sulas. No Jelgavas ieteicams šajā maršrutā (78 km) doties minētajā secībā un vizītes katrā saimniecībā pieteikt atsevišķi.

Savukārt Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī tiek piedāvātas desmit jaunas izzinoši radošās nodarbības “Latviju rakstu zīmju sargi”, kurās varēs iemācīties aust grāmatzīmes, mezglot rokassprādzes, veidot magnētus no plastikas, krūzes paliktņus no filca, darināt papīra lukturīšus, apgleznot sveces un apģērbu ar latvju rakstu zīmēm. Turklāt skolēnu grupām būs iespējams izmēģināt atmiņas trenēšanas spēli. Nodarbību ilgums no pusotras līdz divām stundām. Reizi mēnesī tiek rīkots pasākumu cikls “Tradicionālās amatu dienas” (tuvākās – klūdziņu pīšana, koka karošu grebšana, podu taisīšana un Jāņu vainagu darināšana). Uzturoties Jelgavā, vērts apmeklēt Valdekas pili (Rīgas iela 22), kura ceļotājus uzņem tikai no šā pavasara. 17. gs. pils celta ārpus pilsētas, bet, Jelgavai strauji izplešoties, nu atrodas tās teritorijā. 1848. gadā Valdeku savā īpašumā ieguva Rekes dzimta, un 19. gs. 60. gados to pārbūvēja neogotikas stilā. Pēc kara pils iekštelpas vairākkārt pielāgotas dažādām vajadzībām – te atradušies dzīvokļi, biroji, laboratorija un bērnudārzs, bet nu tā kalpo LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras plānošanas katedras studentiem un pasniedzējiem. Lai gan pils saimnieki gaida tūristu grupas lielākas par divdesmit cilvēkiem, iepriekš piesakoties, viņi neatraidīs arī mazākas kompānijas, kuras izrādīs nopietnu interesi par Valdekas vēsturi.

Acīm un vēderam par prieku

Virzoties tālāk uz austrumiem, “Caunītēs” (Ozolnieku nov. Cenu pag.) ikvienam atgādinās latviskās tradīcijas, jo lauku sētas centrā ir klēts ar maizes krāsni un aizpērn saimniece Santa Rubene saņēma kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Iespējas te daudzveidīgas – no graudu malšanas rokas dzirnavās un maizes, kliņģeru un piparkūku cepšanas līdz lupatu deķa aušanai trizuļu stellēs un latvju zīmju izšūšanai speciālos galdiņos. Pēc vēlēšanās apmeklētāji varēs izdziedāt kādu dziesmu kokles pavadījumā, iziet kādu latvisko rotaļu, noklausīties īsu stāstījumu par mājas vēsturi un latvisko gadskārtu ritu, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles vai izveidot koka klucīšu “čūskas”. Ciemojoties jārēķinās ar trim četrām stundām.

Gardas un veselīgas no dabiskām sulām tapušas augļu un ogu konfektes, dzērienus, eliksīrus un sīrupus iespējams nogaršot Ķekavas ražotnē “Konfelāde” (Nākotnes iela 1), kas ar pilniem apgriezieniem sākusi darboties tikai pagājušajā gadā. Viņu produkcijas sastāvā nav nevienas e-vielas un konservanta. Lai varētu atklāt ražošanas noslēpumus un tiktu pie baudīšanas, ekskursijas jāpiesaka laikus.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, Bauskā īstenots projekts “Uzziedam kopā!”, kura gaitā Bauskas novada iedzīvotāji izšuvuši rožu dekorus vairāku desmitu kvadrātmetru lielumā, un tie apskatāmi pie namu fasādēm Rīgas ielā posmā no Kalna līdz Baznīcas ielai. Apmēram desmit kilometrus no Bauskas, bijušā kolhoza “Uzvara” centrā, Kugrēnu Vīna darītava vasarā piedāvā nobaudīt izsmalcinātus augļu un ogu vīnus, kā arī sadarbības partneru ražotos gardumus – govs un aitas piena sierus un “Poļu nama” saldumus (“Saldo bruneti” un “Saldo blondīni”). Gan no Bauskas, gan Rīgas līdz “Uzvarai” var nokļūt arī ar satiksmes autobusu, braucot līdz pieturai “Mežāži” vai “Uzvara”.

Netālu no Rundāles Svitenes pag. “Urštēnos” māksliniece Laima Grigone iekārtojusi savu darbnīcu “Laima Ceramics”, kurā ciemiņiem stāsta par keramikas tapšanu, rādot māla apstrādi. “Taisu gan Latvijas māla traukus, kurus apdedzinu tradicionālajā svēpētajā malkas ceplī, gan porcelāna traukus. Darbus virpoju uz podnieka virpas, tādējādi katrs ir unikāls, un iespējamas visdažādākās formas un funkcijas, sākot no bļodām un krūzēm līdz pat vīna glāzēm, citronspiedēm un tējkannām,” atklāj Laima.

Senlietu un pasaku valstībā

Apskates saimniecība “Mačēni” (Vecumnieku nov. Skaistkalnes pag.) piedāvā iepazīties ar bioloģisko piena lopkopības saimniecību un pildspalvu, senu darbarīku, sadzīves un saimniecības priekšmetu kolekciju, tostarp svariem, bezmēniem, gludekļiem, šujmašīnām. “Vienu telpu pilnībā esam atvēlējuši piena separatoriem, sviesta kultavām, saldējuma gatavošanas iekārtām, bet nojumē stāv vairākas ugunsdzēsēju automašīnas,” stāsta saimniece.

Īpaši ģimenēm ar bērniem būs interesanti apmeklēt “ButaForiju” – pasaku karaļvalsti Jēkabpilī (Dambja iela 19), kur pie “burvju avota” varēs piepildīt savas vēlēšanās, no karaļa pils pa paceļamo tiltu doties uz rūķu pilsētiņu, apmeklēt raganas ķēķi, princešu istabu un apskatīt “Leļļu paradīzi”. Pasaku karaļvalstī tiek rīkoti arī leļļu uzvedumi un rotaļas. “Ja viss izdosies, kā cerēts, tad pašlaik esošajām divām istabām jau šovasar pievienosies trešā – atrakciju istaba, kura būs saistīta ar pasaku pirātiem un karaļu pilīm, bet tālākā nākotnē – istabas par “Alisi Brīnumzemē”, atklāj šīs apskates vietas veidotājs Jurijs Abramenko.

Sējas svētki

Zemgales apceļošanu var sākt jau šajā nedēļas nogalē, jo 12. maijā no plkst. 11 tuvākus un tālākus ciemiņus uz kopā sanākšanu pavasara darbos aicina Ausekļu dzirnavu muzejs (Vecumnieku nov. Bārbeles pag.). Šogad Sējas svētku laikā īpaši tiks godināta koka amatniecība lauku sētā. “Mūsu saimniecībā ir atgriezies 1945. gadā nacionalizētais tvaika dampis “Ruston Proctor” (ražots Anglijā 1912. gadā), kura sparu liksim lietā seno laiku gatera darbināšanā,” ar lepnumu saka Ausekļu dzirnavu saimnieks Mārtiņš Mediņš. Ūdens dzirnavās mals graudus ar ūdens spēku. Māju ļaudis gatavos zemi gan ar tehniku, gan senajiem zemkopja darbarīkiem, sēs labību un zālājus ar sētuvi un dažādu veidu sējmašīnām, tostarp kukurūzu, stādīs kartupeļus. Klāt būs amatnieki ar saviem meistardarbiem, kurpnieks labos apavus, rīkstnieks iepazīstinās ar āderu noteikšanas noslēpumiem, namdari zāģēs jumta dēlīšus un plēsīs skaidas, un svētku apmeklētāji visās nodarbēs varēs ne tikai noskatīties, bet arī paši pielikt roku. Labam noskaņojumam spēlēs muzikanti un dejos seniori, bet saimniecībā noderīgas lietas būs iespējams iegādāties tirdziņā. Sējas svētku programmu papildinās vizināšanās zirga pajūgā, laivošana Iecavas upē, atrakcijas bērniem un pieaugušajiem.