Kokteilis
Apbrīno

Ketija Šēnberga gatava atgriezties “Supernovā”0


Ketija Šēnberga
Ketija Šēnberga
Foto: Karīna Miezāja

Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursa “Supernova 2019” vadītājas lomā sievišķīgā tandēmā ar Dagmāru Leganti atgriežas pirmo trīs “Supernovas” konkursu vadītāja Ketija Šēnberga. Aizvadīto sezonu Ketija izlaida, jo abi ar vīru, operatoru Jāni Šēnbergu, ģimenē sagaidīja dēliņu Regnāru, kuram decembrī apritēja gads. “Tepat vien visu laiku esmu bijusi, neesmu atgriezusies no citas planētas,” smaida jaunā māmiņa, piebilstot, ka arī šogad izbaudīs mirkļus, kad uz konkursa skatuves dzimst jaunas zvaigznes. “Supernovas 2019” divus pusfinālus tiešraidē varēs vērot sestdienu vakaros – 26. janvārī un 2. februārī, bet fināls gaidāms 16. februārī.

Jauniem vecākiem esot jāatsakās no daļas iepriekšējās dzīves, daļas no sevis. Kāda ir tava pieredze, nu jau atskatoties uz gadu kopā ar dēliņu?

Esmu lasījusi, ka ir mammas, kas neņem garo bērna kopšanas pauzi, darbos atgriežas ļoti ātri. Varbūt var arī tā, jo, dzīvojot mājās ar bērniņu, protams, iestājas pilnīgi cits ritms. Protams, kaut kam dzīvē esmu pateikusi “nē”, lai kaut kam citam pateiktu “jā”. Bet tas ir patīkams “nē”, jo pirms bērniņa man nebija bail no šā mirkļa. Es ļoti gaidīju, kad mūsu ģimenē ienāks vēl kāds, un ļoti priecājos, ka tā ir noticis. Tas ir bijis ļoti organiski un ļoti plānoti – viss šobrīd ir ļoti labi salicies. Man nav bijis jādomā, ka visu atstāju un mani ieslēgs vienā istabā ar bērnu. Nebiju arī plānojusi uzreiz pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezties “Supernovā”, bet viss sakrita – raidījuma veidotāji izdomāja, ka es un Dagmāra varētu būt interesants tandēms. Tāpēc teicu “jā”, reizē apzinoties, ka būs pietiekami sarežģīti visu apvienot, brīdi pa brīdim nolikt malā ikdienas rūpes un pievērsties scenārijam. Protams, šobrīd ir tā iekārtots, ka vairāk domāju par dēla labsajūtu, apzinos, ka būs negulētas naktis, bet man patīk izaicinājumi.

Kāds tev bijis šis laiks ārpus aktīvās aprites?

Patiesībā nav bijis tā, ka esmu bijusi atvaļinājumā, izņemot vienu nedēļu Turcijā. Īstenībā šis ir bijis ļoti spraigs un darbīgs laiks – neesmu sēdējusi dīvānā un skatījusies televizoru. Šobrīd vēl tikai mācos sakārtot savu laiku – ģimenei, bērnam, tajā mēģinot atrast telpu arī sev. Protams, mazais ļoti daudz prasa – šobrīd viņam akurāt ir mammas periods, un es patiešām gribu dot viņam savu enerģiju, būt kopā ar viņu simtprocentīgi. Vēroju, kā viņš sāk veidoties kā personība, parādās neklausīšana un “nedrīkst” pārkāpšana, un priecājos, ka man šajā laikā nav jāatdod viņu auklītēm vai omītēm. Protams, man vajag laiku atpūsties, pastrādāt, jo nevajag nodarīt sev pāri un būt tikai simtprocentīgi kopā ar bērnu 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Tas noteikti ne viņam, ne man nenāk par labu. Es un vīrs esam ļoti laba komanda, un, jāsaka, ka vīrs ir ļoti labs dēla pieskatītājs. Man ir liels prieks, ka varam bērna audzināšanu sadalīt vienlīdzīgi.

Esi šajā laikā atklājusi kaut ko jaunu arī par sevi?

Nebiju iedomājusies, ka esmu tāda perfekcioniste. Esot mājās ar Regnāru, izrādījās, ka man patīk sava iedibinātā kārtība, savs režīms, un nu nākas mazliet palauzt sevi un laiku pa laikam atgādināt, ka nav par katru cenu visam jābūt ideālā kārtībā.

Arī “Supernova”, izņemot gadu, ko izlaidi, jau kļuvusi par tavas dzīves neatņemamu sastāvdaļu.

Jā, šogad ir piecgade! Protams, es nepārvērtēju savu lomu tajā – vadītājs, protams, nozīmīgs, bet šis tomēr ir jauno un talantīgo dziesmu izpildītāju konkurss! Viņi ir vissvarīgākie, un, protams, esmu ļoti priecīga, ka varu būt šajā visā klāt. Tas ir ļoti satraucoši, jo tas ir unikāls mirklis, kad jauni cilvēki, jauni mūziķi sevi pierāda uz lielās skatuves. Šī viņiem ir lieliska iespēja. Tieši pēc konkursa mēs esam uzzinājuši par Aminatu, Justu, “The Ludvig”, Mintu un citiem. Šī jaunajiem dziedātājiem, dziesmu autoriem ir patiesi vienreizēja iespēja parādīt sevi, savu dziesmu un uzkāpt uz tik lielas platformas kā Eirovīzijas skatuve.

Tev ir atbilde skeptiķiem, kuri netic Latvijas mūziķu veiksmes stāstam Eirovīzijā?

Tādas lietas teiks vienmēr, sevišķi tad, ja atzīmes gadās ne tik labas. Tomēr es uzskatu, ka kaut kāda pieredze vienalga ir pieredze. Ne vienmēr uzvara ir svarīgākā, būtisks ir ceļš, ko ejam un kur parādām sevi. Šī tiešām ir iespēja sevi parādīt – iegūstam tik daudz jaunu mūziķu uz vietējās skatuves tepat Latvijā. Domāju, ka ir jādara, jāturpina. Priecājos, ka konkurss joprojām notiek, ka tiek organizētas nometnes jaunajiem mūziķiem, kurus pēc pāris gadiem varēsim redzēt uz lielās skatuves un Latvijas vārds tiešām izskanēs plašāk. Varbūt ne vienmēr jādomā par to, ka nedabūjām vietu desmitniekā. Jāskatās lielākā mērogā. Skeptiķi būs vienmēr jebkurā sfērā un lietā, bet tādēļ mēs neapstājamies un ejam uz priekšu.

Kopš savas karjeras pirmsākumiem esi bijusi klāt daudzu jaunu zvaigžņu dzimšanai un attīstībai. Tāds bija raidījums “SeMS”, ar ko sāki, sekoja šovi “Zelta talanti”, “Talantu fabrika”, “Supernova”. Kāda tev šobrīd šķiet mūsu mūziķu perspektīva uzmirdzēt plašāk?

Pirms desmit gadiem jaunās grupas, mūziķi savācās, uzspēlēja garāžā, un viņiem reizēm pietika ar skolas zāli vai nelielu skatuvi, bet tagad internets ir atvēris robežas, katrs var tapt sadzirdēts un ieraudzīts. Kādreiz mūziķi nāca uzstāties “SeMĀ”, un šī uzstāšanās viņiem bija kaut kas liels, jo tā bija vienīgā iespējamā platforma, kur sevi prezentēt, bet tagad viss ir mainījies. Palicis ir vienīgi tas, ka, neraugoties uz talantu, svarīgākais ir darbs, kurā tu ieguldi atkal un atkal. Svarīgi ir tas, cik neatlaidīgs sava ceļa gājējs tu būsi. Un “Supernova” – lielā skatuve, profesionālā komanda, kas ar tevi strādā, milzu auditorija – tas viss var kļūt par tramplīnu nākotnē. Iespēja ir visiem, jautājums – kā to izmanto. Protams, ir veiksmes daļa – vai zvaigznes saliksies tā, ka tevi pamanīs. Atceros, kā pirms daudziem gadiem tādu piedzimšanu uz skatuves piedzīvoja mūsu kaimiņu, igauņu, grupa “Ewert and The Two Dragons”, kas šobrīd ir starptautiskas zvaigznes. Viņi spēlēja šeit, Latvijā, tāda nevienam nezināma grupiņa, bet jau tad bija redzams, ka viņi ies tālu.

Tev noteikti ir sava versija par to, kas iekustina šo veiksmes stāstu.

Ir jābūt dzirkstij – savam stāstam jeb tam, ko gribi pateikt uz skatuves. Tas ir pamanāms uzreiz – gan šeit, Latvijā, gan lielajā Eirovīzijā. Tur savs stāsts vajadzīgs vairāk par visu, jo lielajā sacensībā kopā sanāk cilvēki no dažādām valstīm, un ir acumirklī redzams, vai savu darbu dari no sirds, vai vienkārši esi tikai atbraucis tāpēc, ka foršs tusiņš. Šajā ziņā mums nav par ko kaunēties, jo visus gadus ir bijusi tiešām sīva konkurence un tajā esam sevi labi parādījuši. Turklāt jāatceras, ka balsotāji esam mēs paši, un labāk ir piedalīties, lai tiešām varam izvēlēties labāko dziesmu nobalsojot, nevis attālināti pēc tam dusmoties un komentēt internetā.

Šogad neesot īpaši spilgtu konkursantu.

Man šķiet, ka mēs vēl varam sagaidīt pārsteigumus – pirmie pusfināli vēl tikai priekšā. Tur viss atklāsies, redzēsim to, kā cilvēks ir sagatavojies, kāds ir vizuālais tēls, kā viņš būs nostrādājis sava priekšnesuma minūtes. Ir daudz jaunu, talantīgu cilvēku, un noteikti būs interesanti.

Tu un Dagmāra Legante – tik sievišķīgs raidījuma vadītāju tandēms, šķiet, ir pirmoreiz.

Divas sievietes – šova vadītājas – lielajos Eirovīzijas konkursos patiesībā ir bieži. Protams, mēdzu skatīties, kā to dara šīs dāmas. Mani iedvesmo arī lielo, pasaulslaveno šovu vadītājas, piemēram, Elena Dedženeresa. Iespējams, sieviešu tandēms Latvijas publikai ir neparastāks, bet mūs neiegrožo nekādi rāmji, izņemot konkursa noteikumi, bet tāpēc “Supernova” ir labs starts arī kaut kam tādam. Domāju, ka būs jautri – esam ļoti pozitīvi noskaņotas. Izaicinājums būs stilistei – nav viegli atrast vienu kleitu, bet nu vajadzēs divas! Skatītājiem noteikti būs ko apspriest.

Esi samierinājusies ar interneta komentāriem?

Man šķiet, ja cilvēki runā, kaut ko raksta, tad tas ir svarīgi, tas ir pamanīts. Ja neviens par tevi neko neraksta un nerunā, īpaši šādā pasākumā, tad gan jāsāk domāt. Es katrā ziņā par to nepārdzīvoju un neņemu ļaunā.

Ar tavu šovu vadītājas pamatīgo pieredzi droši vien uztraukumu piedzīvo arvien retāk?

Kādreiz pedagogi, pie kuriem mācījos, teica, ka ir ļoti svarīgi, ka ir kaut neliels lampu drudzis. Tāpēc man patīk tiešraides, jo tad šis nelielais uztraukums ir vienmēr.

Vai pēc “Supernovas” esi plānojusi atgriezties lielajā mediju virpulī?

Šobrīd konkrētu plānu nav. Ļoti gribu kaut ko uzsākt pati, kopā ar vīru – ir ļoti daudz ideju, esam jau strādājuši kopā vairākos videoprojektos, pasākumos. Šobrīd gan vēl negribu par to domāt, jo pilnībā esmu “Supernovā”, šobrīd arī dēls vēl ir pietiekami mazs, lai es vēl gribētu pavadīt vasaru kopā ar viņu. Patiesībā cenšos dzīvi pārāk nesaplānot un esmu atvērta tam, ko tā piespēlēs. Man patīk brīvs ritms, kad varu pieņemt pēkšņus lēmumus un “ielēkt” kādā projektā. Un tam vienmēr nav jābūt radio vai televīzijai – man vienmēr ir patikusi mode, es labprāt kaut ko darītu arī tajā sfērā.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?

Smaids un pozitīvs skats uz notiekošo. Neatlaidība. Darbs, kas reizē ir hobijs.

Bez kā nevari iedomāties savu dienu?

Bez kafijas. Ilgi nevarēju dzert ne kafiju, ne piena produktus, tāpēc šobrīd patiešām novērtēju kārtīgu kafiju ar pienu.

Lielākais sasniegums darbā?

Emocionāls gandarījums, kad pēc pasākuma tev pienāk klāt un pasaka paldies. Tad ir sajūta, ka esi kādam kaut ko labu iedevis.

Labākā izklaide.

Ceļošana. Gribētos biežāk. Gaidu, kad Regnārs sāks staigāt un varēsim ceļot kopā.

LA.lv