Gaišās svecīšu liesmiņas Adventes vainagā liecina – atkal tuvojas Ziemassvētki – cerību un brīnuma gaidu laiks.

Jau kopš cilvēces vēstures rītausmas iedegtās sveces mūsu senču mājās aizvien ir bijušas kā simbols viņu ilgām pēc garīgās gaismas, pēc uzticības pilnas paļaušanās uz augstākajiem spēkiem, pēc ticības, cerības, mīlestības. Lūgšanu un neskaitāmu rituālu laikā sveču liesmiņas ir iemiesojušas svētumu un strauji ritošo dzīvi, kuru kā pamatkodols caurstrāvo uguns šķīstošais spēks.

Kristīgajā tradīcijā sveces Adventes vainagā simbolizē zvaigznes, kas mirdzēja debesīs Jēzus dzimšanas brīdī, bet no skujām vītais un mūžzaļajiem āmuļiem greznotais vainags sevī iemieso apļa simbolā iekļauto bezgalību un dzīvības spēka nepārtrauktību. Uzskata, ka tradīcija Ziemassvētku gaidīšanas laika sākumu iezīmēt ar svecīšu iedegšanu Adventes vainagā radusies samērā nesen – 1833. gadā kādā no Hamburgas bērnunamiem, audzinātājam Henriham Vikkertam ierosinot svētku priekšvakarā nopīt lielu, skaistu svētku vainagu, pie kura sveču gaismā pulcējās bērni, klausoties Ziemassvētku stāstus. Tomēr zināms, ka jau viduslaikos senie ebreji savās mājās iededza sveces Hanuka svētkos, tāpat arī senie īri Ziemassvētku priekšvakarā goda vietā uz galda novietoja lauru lapu vainagu (atceroties Kristus ciešanas pie Krusta), kura centrā dega balta svece.

Nākotne – sveces liesmiņā

Foto - Shutterstock.com
Foto - Shutterstock.com

Oficiālās baznīcas neatzīta un nosodīta, ar svecēm saistīto rituālu maģija kā noslēpumainu likumu un noteikumu labirints pavada cilvēci jau kopš aizlaikiem. Jo ļaudis aizvien ir intuitīvi zinājuši, ka vasks ir ideāls informācijas nesējs, kas, maģiskā rituāla laikā saplūstot un mijiedarbojoties ar rituāla veicēja personības enerģētiku, spēj pavērt gan pagātnes, gan nākotnes noslēpumu plīvuru. Īpašas sveces apgaismoja jau seno ēģiptiešu svētnīcas, kad tajās noritēja noslēpumainie dziedināšanas rituāli. To laikā pacienti aizmiga tempļa telpās, gremdējoties «dziedinošajos sapņos», kurus viņiem uzvēdīja sveces liesma.

Pie iedegtas sveces liesmiņas ļaudis aizvien ir meditējuši un, dažādos veidos zīlējot, mēģinājuši ieskatīties nākotnē. Ezoteriskajā literatūrā var lasīt – ja rituāla laikā svece deg klusi un mierīgi, tad skaidrs, ka arī turpmākā dzīve būs tāda pati – bez satraukumiem un neveiksmēm. (Senie latvieši ticēja – ja sveces deg vienādi, bez sprakšķēšanas, gaidāms jauks laiks.) Spilgtāka tās liesma nozīmē, ka dzīve būs saistīta ar raizēm, bet tie būs sveši satraukumi, kuros rituāla veicējs drīzāk būs skatītājs nekā aktīvs dalībnieks. Spilgta sveces liesma ar sprēgāšanu nākotnē sola baudas un izpriecas. Mazāk priecīgas nākotnes aprises veidojas, ja svece deg ar it kā blāvu liesmu – tad var domāt, ka kāds nelabvēlis ir uzsūtījis lāstu, bet visbaigākā sajūta rodas, ja svece deg, melni kūpēdama, vai arī, vissliktāk – ja tā pēkšņi nodziest. Ja kāds sapnī redz sveces vai arī ja svece pēkšņi pusnaktī nodziest, tad mājā kāds mirs, – uzskatīja arī senie latvieši.

Gudrās, bet mazliet biedējošās burvju grāmatas, savās nodzeltējušajās lappusēs paužot caur gadu tūkstošiem nākušo maģisko gudrību, iesaka svētdien iedegt dzeltenas, pirmdien – baltas, otrdien – sarkanas, trešdien – purpura krāsas, ceturtdien – zilas, piektdien – zaļas sveces. Sestdiena tiek uzskatīta par dienu, kad burvji lej melnās sveces, ar kurām tiek veikti ļauni darbi – tās esot kā atblāzma no nakts valdnieces Hekates (grieķuromiešu leģendās – Mēness un burvību dieviete ar trijām galvām un trijiem ķermeņiem)lāpas, ar kuru viņa savu melno suņu un mūžīgu mieru neradušo dvēseļu pavadībā dodas nakts medībās.

Pret spokiem – balta svece

Foto - Shutterstock.com
Foto - Shutterstock.com

Nav brīnums, ka jau mūsu senči pret svecēm kā liturģisko un maģisko rituālu, kā arī garīgo meditāciju svarīgu sastāvdaļu izturējās ar lielu bijību. Sveces bija jālej saulainā dienā, un šā atbildīgā procesa laikā vajadzēja smieties, lai tās labi degtu. Vācbaltu mācītājs Augusts Vilhelms Hupels 18. gadsimta otrajā pusē rakstīja: «Vakaros aizdedzinot sveci, viņi met krustu.«

Kā jau visā mūsu dzīvē, arī sveču rituālos nav nekā nejauša. Zīlējot ir nepieciešamas pilnīgi «tīras», enerģētiski nepiesārņotas sveces – vislabāk tās, kuras gatavotas īpaši maģiskajiem mērķiem (tam neder aromatizētās sveces, turklāt – īsti burvji un raganas savas sveces lej paši!). Ja nu ļoti gribas, vislabāk burties pilnmēnesī (vai arī trīs dienas pirms vai pēc tam) vai arī nedēļā pirms Ziemassvētkiem. Iededzot sveci, vispirms pāris minūtes jāpaklusē, koncentrējoties uz tās liesmu, domās it kā savienojoties ar vareno Uguns garu un vizualizējot savu iedomāto mērķi. (Daži burvji pat mēdzot vispirms uz sveces ieskrāpēt savu vēlēšanos.) Liela kļūda būtu sveci nopūst, nesagaidot rituāla beigas – tas nozīmētu atteikšanos no iedomātās vēlmes. Ja jūtams, ka māju apsēdušas kādas svešas, nelabvēlīgas enerģijas, ik sestdienu katrā no istabām jāaizdedzina balta svece – it sevišķi šim nolūkam derot baznīcas sveces. Starp citu, arī senie latvieši ticēja, ka ar sveci, kas baznīcā degusi, varot redzēt ļaunus garus.

Saskaņā ar vēl dižā Konfūcija iedibināto seno ķīniešu fen – šui mācību sveces jānovieto istabas ziemeļaustrumu daļā – tad to enerģētika vislabāk saslēgsies ar zemes spēku. Ja sveci iededz kādā no telpas stūriem, tās liesma palīdzēs atbrīvot šajā vietā sastāvējušos ci enerģiju, un «Kosmosa elpa» atgūs otro spēku. Dzeltenas krāsas sveces piestrāvos māju ar optimisma enerģiju, oranžās nesīs prieka un veiksmīgas sadarbības gaisotni, violetās uzvēdīs atmiņas par neizzināto, veicinot intuīciju un pašizziņu, zaļās, novietotas istabas dienvidaustrumu pusē, gādās lai nākamajā gadā mājās ienāktu bagātība, miers un harmoniska saskarsme, toties sarkanās pastiprinās jutekliskumu, kaisli un fizisku aktivitāti (it īpaši, ja būs iedegtas telpas dienvidrietumu stūrī).

Sveču krāsa un zodiaka zīmes

Foto - Shutterstock.com
Foto - Shutterstock.com

– Ūdensvīrs: akvamarīna zilas, zili zaļas, pelēkas
– Zivs: gaiši zaļas, balti zaļas, baltas/lavandas krāsā
– Auns: sarkanas, baltas/rozā, baltas/sarkanas
– Vērsis: rozā, zaļas/brūnas, rozā/zaļas
– Dvīņi: dzeltenas, dzeltenas/zilas, sarkanas/zilas
– Vēzis: tumši zaļas, zilas/baltas, baltas/brūnas
– Lauva: oranžas, oranžas/sarkanas, sarkanas/zaļas
– Jaunava: zilas, dzeltenas/melnas, dzeltenas/zaļas
– Svari: lavandas krāsā, zilas/rozā, zilas/melnas
– Skorpions: tumši sarkanas, sarkanas/melnas, brūnas/melnas
– Strēlnieks: purpura krāsā, zilas/purpura, baltas/purpura
– Mežāzis: brūnas, sarkanas/purpura, sarkanas/brūnas.