Kokteilis
Darbs un nauda

Kad jūties kā izžmiegts citrons un darbs vairs nesagādā prieku1

Foto – Shutterstock

Spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, trauksme, nervozitāte un miega traucējumi ir daļa no mūsdienu cilvēka ikdienas. Ilgstošā laikā šie faktori nevēlami ietekmē gan darba efektivitāti, gan veselību.

 

Gruzd un izdeg nemanāmi

Psihoterapeits Artūrs Ancāns novērojis, ka XXI gadsimts cilvēku psihei nav labvēlīgs, tāpēc ir būtiski atšķirt, kad šo simptomu kopums kļūst par negatīvo faktoru, kas ietekmē ne tikai cilvēka emocijas, bet arī fizisko ķermeni. Stress un psihoemocionālās labsajūtas trūkums pazemina imunitāti, izraisa biežu saaukstēšanos, galvas vai muguras sāpes, atviļņa slimību vai čūlu, sirds pro­blēmas, asinsspiediena paaugstināšanos u.c.

! Pārmērīgs stress darbā rodas, ja cilvēks jūt neatbilstību starp viņam izvirzītajām prasībām un iespējām tās izpildīt, nespēj kontrolēt veicamo pienākumu daudzumu, nesaņem kolēģu un priekšniecības atbalstu.

Psihoemocionālās labsajūtas trūkums kolektīvā iespaido jūtas, domas un rīcību. Par to var liecināt personāla bieža mainība, slikta laika plānošana, disciplīnas problēmas, samazināta produktivitāte, negadījumi utt. Cilvēku emocionālās problēmas var izpausties kā aizkaitināmība, nemiers, miega traucējumi, depresija, grūtsirdība, atsvešināšanās, spēku izsīkums, attiecību problēmas ģimenē, biežas veselības problēmas, grūtības koncentrēties, atcerēties, apgūt jauno, pieņemt lēmumus, pat destruktīva rīcība un atkarību izraisošo vielu pastiprināta lietošana. Emocionālo pārslodzi vairo ekonomiskā situācija valstī, un bailes zaudēt darbu ir iemesls, kāpēc sliktas pašsajūtas gadījumos darbinieki izvairās iet pie ārsta.

Psihiatre Inga Zārde uzsver, ka svarīgi problēmu pamanīt laikus, jo emocionālā līdzsvara trauslums spēj izraisīt fiziskus simptomus. Tādēļ vēl pirms izdegšanas (burnout) jāmāk pamanīt tās sākumstadiju (brownout), jo profilakse un savlaicīga vēršanās pēc palīdzības var būtiski ietaupīt atlabšanai nepieciešamo laiku un līdzekļus, turklāt nodrošina noturīgāku efektu.

Pētījumu dati liecina, ka Eiropā izdegšanas sindroms sastopams vidēji 30–40% strādājošo, un Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidenti, profesori Maiju Eglīti neizbrīna, ka Latvijā šo traucējumu kā arodslimību ik gadu konstatē tikai 5–10 cilvēkiem. – Cilvēki strādā līdz pēdējam. Tāpēc arodslimību gadījumi visbiežāk ir ielaisti un pacientu darba nespēja ir nenovēršama, rehabilitācija – neefektīva.

Iesaistītas abas puses

Ārstējot izdegšanas sindromu, vislielākos panākumus garantē darbavietas un paša darbinieka sadarbība.

Psihiatre Inga Zārde uzskata, ka darba devējam jānodrošina skaidras amata prasības, regulāri jāpārskata darba slodze, konkurētspējīgs atalgojums, karjeras izaugsmes iespējas, elastīgs darba grafiks, vadības atbalsts, darba slodzes un atalgojuma saskaņošana aizvietojošajiem darbiniekiem, darba rotācija, iespēja izglītoties, mikroklimats kolektīvā, komandas saliedēšanas pasākumi u.c.

Lai mazinātu iespējamos psihoemocionālos traucējumus darbavietā, Latvijas Personāla vadības asociācijas prezidente Eva Selga akcentē pozitīvas un radošas gaisotnes nepieciešamību uzņēmumā. Piemēram, sapulcēm jānotiek radošā gaisotnē, bez darba vadītāja vai priekšnieka izteikta pārākuma.

Speciālistes darba devējiem iesaka aptaujāt darbiniekus, lai uzzinātu, kā viņi jūtas, kas apmierina un kas ne. Varbūt iespējams mainīt darba grafiku vai atļaut kādu dienu strādāt no mājām. Ne no darba attiecību, ne kolektīva psiholoģiskā mikroklimata veidošanas viedokļa pret darbiniekiem nav pieļaujams piemērot dubultstandartus.

Paša darbinieka atbildība ir psihoizglītošanās, supervīzija (mērķtiecīga konsultēšanās par profesionālās darbības efektivitāti), psihoterapija un simptomātiska ārstēšanās. Tādi paši ir arī profilakses ieteikumi.

Diemžēl tehnoloģijas ir padarījušas darbu daudz intensīvāku un ļāvušas vai pat likušas cilvēkiem strādāt ātrāk, paveikt vairāk un nemitīgi pildīt vairākus uzdevumus paralēli. Ja darbam tehnoloģiju ierīces tiek lietotas intensīvi, tad, pieskaitot laiku, kad tās izmanto arī privātām vajadzībām, nav grūti secināt, ka ikdienā vairāk laika paiet pie datora, telefona u.c. ierīcēm, nekā guļot.

! Tādēļ izplatīta kļūda – reizēm tā pat ir darba devēja vāji maskēta prasība – ir strādāšana mājās slimojot.

 

Drosme noskaidrot

Diemžēl kompleksa palīdzība izdegšanas sindroma gadījumā Latvijā patlaban nav pieejama. Psihiatre Inga Zārde piebilst, ka bieži pat mediķiem, nerunājot nemaz par darba devējiem un darbiniekiem, ir aizspriedumi. Tāpēc izdegšanas sindroms netiek uztverts nopietni kā daudzu veselības problēmu cēlonis.

Uzņēmuma vadība bieži vien ar izdegšanas sindromu sirgstošu darbinieku uztver kā vāju vai slinku. Tādēļ ir jānovērtē slodze, dažos gadījumos jāpiemēro rotācija un vienmēr jāraugās, vai darbiniekiem neparādās izdegšanas sindroma pazīmes. Savukārt darbiniekam pašam jāpamana pārmaiņas, piemēram, miega traucējumi vai pēkšņa nepatika pret darbu, un jāvēršas pie ārsta.

! Izdegšanas sindroms var beigties ar augstu asinsspiedienu, kuņģa un zarnu trakta problēmām un pat infarktu. Tāpēc ar fiziskām sūdzībām vispirms jādodas pie ģimenes ārsta. Taču izdegšanas sindroms var pāraugt arī depresijā, bet psiholoģiski nomākti cilvēki mēdz izdarīt pašnāvību.

Saistītie raksti

Ciešot no emocionālām problēmām, piemērotākais speciālists ir psihoterapeits vai psihiatrs. Lai precizētu diagnozi, pacients nonāk pie arodslimību ārsta un, ja nepieciešams, Valsts darba inspekcija izvērtē kaitīgo darba vides faktoru ietekmi. Ja varbūtējo arodslimības diagnozi apstiprina speciāla ārstu komisija, ģimenes ārsts izsniedz nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju invaliditātes pakāpes un darbspēju zaudējuma procentu noteikšanai.

 

SVARĪGI

Lielāka iespēja sirgt ar izdegšanas sindromu ir to profesiju pārstāvjiem, kuriem ir intensīvs darbs ar cilvēkiem: pedagogiem, ārstiem, policistiem, ugunsdzēsējiem. Risks saslimt ir arī cilvēkiem, kuri strādā maiņu darbu, kuriem ir zems atalgojums un liela darba slodze.

 

 

LA.lv
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Dace un Enriko Pecolli piedāvā: izrādē atdzīvosies “Alises Brīnumzemē” varoņi
14 stundas
SS
Solvita Seikste
Kokteilis
Jaunie un pieredzes bagātie festivālā “Bildes”
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: unikāls tests – cik laba ir tava atmiņa?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Veselam
Cenrādī par veselības aprūpes pakalpojumiem viens, rēķinā – kaut kas cits
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Turcija un ASV vienojas par ugunspārtraukšanu Sīrijā
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Izskan jauni vārdi Latvijas Bankas prezidenta amatam
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Mājās nav pārnācis zēns: meklē 11 gadus veco Rinaldu 1
3 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
6 stundas