Par godu Latvijas simtgadei AS “Latvijas Mediji” izdevusi tematisko tūrisma avīzi “10 Latvijas simtgades ceļi”, kurā esmu apkopojis Latvijas vēsturē nozīmīgus maršrutus, tostarp gar Daugavu, austrumu robežu un lībiešu krastu vedošus, lai ikviens varētu atrast idejas savas valsts apceļošanai. Taču daudz interesantu apskates objektu tajā nav iekļuvuši vietas trūkuma dēļ, tāpēc nu ir laiks arī par tiem pastāstīt. Pirms došanās ceļā, ielūkojoties pilsētu svētku kalendāros, iespējams nošaut uzreiz divus zaķus – gan iepazīst novadus, gan izbaudīt nebijušus piedzīvojumus daudzveidīgajos svētku pasākumos.

 

Kurzeme – bites dzēliens salds

Rudbāržos jāapskata viens no mazākajiem Latvijas dievnamiem – no sarkaniem ķieģeļiem celtā luterāņu baznīca (1906) ar mazu tornīti virs kores. Nostāsts vēsta, ka barons fon Firkss varējis saņemt bagātās Vācijas radinieces mantojumu tikai tādā gadījumā, ja uzcels Rudbāržos baznīcu. Ventas krastā pie pilsētas robežas atrodas klasicisma stilā celtā Skrundas muiža (19. gs. sāk.), kuru līdzīgo aprišu dēļ var dēvēt arī par Mežotnes pils miniatūru. To būvēja grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te bija ieradies no Sanktpēterburgas, lai pavadītu skaistas vecumdienas. Pirmajā pasaules karā cietusi un kalpojusi gan kā cietums, nabagmāja, gan aptieka un skola, ēka nonāca neapskaužamā stāvoklī, līdz pašvaldībai izdevās to veiksmīgi pārdot un muiža atdzima (2009 – 2012) par viesnīcu ar 12 labiekārtotiem numuriem. Savukārt, apciemojot biškopja Jāņa Vainovska Meduspili Blīdenes “Kārēs”, varēs uzzināt daudz jauna par bitēm un medu, tostarp pagaršot latvāņu medu, liet vaska sveces, bet vasarā pat aizvadīt aizraujošu dienu bišu dravā kopā ar bitenieku.

 

Pie Vecpiebalgas ūdensrozēm

Ja esat Vecpiebalgas pusē, vērts doties Cēsu virzienā. Pie Zaļkalna būs norāde uz Lodes (Apšu) luterāņu baznīcu, kas meklējama starp Bānūžu un Ilzes ezeru. Dievnams tapis iepriekšējās baznīcas vietā 1780. gadā kā guļbūve un līdz pat 20. gs. sākumam bijis apjumts ar salmiem, kas vēlāk nomainīti ar koka šķindeļiem. 1911. gadā piebūvētais tornis atjaunots 1994. gadā. Unikāli ir 18. gs. logi, altāris, kancele un ērģeļu prospekts (1893). Pie baznīcas uzņemtas mākslas filmas “Aija” epizodes.

Pāris kilometrus tālāk ceļa kreisajā pusē Bānūžu Velnakmens un pilskalns, no kura iztek 12 avoti, starp kuriem pazīstamākais ir svētavots, kas jāmeklē mazliet tālāk pie Skujenes–Bānūžu ceļa. Senos laikos Bānūžu pilskalnā atradusies koka pils, un uzskata, ka avots kopā ar tuvumā esošā Jāņkalna upurozolu bijusi vienota svētvieta. Atgriežoties atpakaļ, vēl Cēsu virzienā Taurene ar neorenesanses stilā celto villai līdzīgo Nēķena muižu, kuras kompleksā ietilpst kungu māja, divdesmit saimniecības ēkas un parks. Šobrīd te saimnieko Taurenes pagasta pārvalde un kultūras nams, bet agrāk tā piederējusi Panderu dzimtai, kuras humānās saimniekošanas dēļ 1905. gada revolūcijā muiža palikusi neskarta.

No Taurenes vēl trīs kilometri līdz Dzērbenes muižai, kas klasicisma stilā tapusi 18. gs. beigās senās viduslaiku pils vietā. Tā kā muižas vēsture glabā daudz spoku stāstu, te iekārtota šausmu istaba. Ekskursijas laikā var uzkāpt neogotiskajā pils tornī, lai papriecātos par skaisto apkaimi ar septiņu dīķu kaskādi. 1832. gadā pēdējais Dzērbenes barons Gotlībs fon Veisenšteins, apmeklējot muižnieku balli Cēsīs, sastrīdējies ar Raunas baronu Aleksandru Vulfu, kas viņu apcēlis par dzīvošanu vecpuisī. Izaicinājis uz divkauju, bet zaudējis. No ievainojumiem pa ceļam uz pili Gotlībs nomiris, taču tolaik divkaujas jau bijušas aizliegtas, tādēļ nelaiķis pa kluso noguldīts savā gultā un pistole nolikta blakus. Par vainīgo atzīta istabmeita Marija, kura izrādījusies barona mīļākā. Sirdsapziņas mākti, divkaujas sekundanti beidzot izstāstījuši taisnību, taču bijis jau par vēlu – Marijai piemeties dilonis, un viņa nomirusi. Tā nu šad tad vakaros virs muižas ēkas manīts viņas tēls. Muižā spokojoties arī pats barons, kas apbedīts dzimtas kapenēs, jo viņa pēdējā griba – atdusēties pils pagalmā – pārkāpta.

Dzērbenes baznīca (1839 – 1842) celta Vidzemē pazīstamā lībiešu būvmeistara Mārča Sāruma (1799 – 1859) vadībā, izmantojot Pievolgas vācu koloniju baznīcu veidolu. Būvdarbu virsuzraugs fon Hagemeistars teicis, ka šis dievnams esot “vienīgā baznīca visā Vidzemē un varbūt arī pasaulē, kas uzcelta bez apreibināšanās”. Altārī atrodas Pītera Paula Rubensa gleznas “Kristus pie krusta” kopija (oriģināls – Minhenē), ko dāvinājusi Nēķena muižas īpašniece. Dievnamā arī piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.

 

Gar Likteņupi Daugavu

Pirmā pasaules kara laikā cauri Daugmales pagastam plūda bēgļu straumes, par ko atgādina 1991. gadā Kultūras fonda liktais piemiņas akmens “Bēgļu ceļš” (tēlnieks Vilnis Titāns) ar šo uzrakstu un akmenī iecirstām mazām bērnu pēdām, kas ved prom no dzimtajām mājām pretim nezināmajam…

Divus kilometrus aiz Daugmales uz Ķeguma pusi iesaku nogriezties pa labi mazākā ceļā, kas ved uz Baldoni, kura reiz bijusi gandrīz tikpat slavena kūrvieta kā Ķemeri. 1795. gadā pirmo vannu māju tur uzbūvējis barons K. fon Līvens, Mercendarbes muižas īpašnieks, kurš to nopircis no Kurzemes hercoga Pētera Bīrona par 31 tūkstoti dālderu, un tieši šī muiža sanāk mums pa ceļam. Uz Mercendarbes muižu ved simtgadīgu liepu aleja. No pagājušā gadsimta sākuma saglabājušās ieejas vestibila grīdas flīzes, oriģinālā sienu krāsojuma fragmenti un kāpnes uz otro stāvu, kur atrodas skaistākās telpas – Svinību zāle un Līvenu zāle ar pēdējā muižas īpašnieka Karlosa fon Līvena portretu, gleznotu ap 20./21. gs. miju pēc 1914. gada fotogrāfijas. Muiža lepojas arī ar 18. gs. ozolkoka ārdurvju vērtnēm rokoko stilā, tajā apskatāma Baldones vēstures materiālu ekspozīcija.

Pirms Baldones meža ielokā izvietojusies Baldones observatorija – vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kas nodarbojas ar novērojumiem optiskajā diapazonā. Pētījumiem tiek izmantots unikālais Šmita teleskops – Baltijā lielākais un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē ar lielu redzeslauku. Lai ielūkotos zvaigznēs un iepazītu Saules sistēmu 10 000 reižu palielinājumā, ekskursijas iespējamas katru dienu jebkuros laika apstākļos, iepriekš tās saskaņojot pa tālruni. Bērniem noteikti patiks doties “brīnumu pasaulē”, vērojot aizraujošus fizikas un ķīmijas eksperimentus – ķīmisko salūtu, putu vulkānus, krāsainas liesmas un citus paraugdemonstrējumus – un savām rokām pagatavojot “kosmiskās ziepes”.

Pāris kilometrus uz priekšu no Pļaviņu HES pagrieziena var sameklēt 2014. gada Latvijas ģeoloģisko objektu – Korkuļu ūdensrijēju – sausgultni un pazemes upi ar karsta kriteni (Sērenes pag.). Te neliela upīte ar smilšainu gultni tek pa 10 – 15 metrus dziļu pirmatnīgu gravu, bet apmēram 300 metru lejpus Korkuļu mājām sāk pazust ūdensrijējos, līdz kļūst pilnīgi sausa. Tā atkal virszemē parādās Lauces upes stāvkrastā.

Līvānu novadā šosejas Rīga–Daugavpils labajā pusē Daugavas krastā aiz Jersikas atrodas Madaliņas baznīca, kurā apskatāma Nemitīgās palīdzības Dievmātes svētglezna. Netālu no tās dienvidaustrumu pusē iztek avots, ko dēvē par brīnumdziedniecības avotiņu. Pēc nostāstiem, būvēt baznīcu šeit ieteikuši katoļu mūki, kuri liellaivā ceļojuši no Krāslavas uz Rīgu, jo Jersikas apkaimes ļaudis tolaik (ap 1821. gadu) stipri vārguši un pat miruši no nezināmas ādas kaites. Dievnams celts no Daugavas gultnes laukakmeņiem. Vēlāk tas kļuvis par īpašu svētvietu, kas vienlaikus pulcinājusi līdz pat 15 000 dievlūdzēju.

 

Latgola – dabas un sirsnības šūpulis

Pirms Daugavpils var nogriezties uz Sventi un apmēram sešus kilometrus aiz tās piestāt Egļu kalnā (220 m v. j. l.) – Augšzemes augstienes augstākajā punktā –, kur no skatu torņa (24,6 m) paveras viens no labākajiem Sēlijas skatiem, ietverot Daugavas ieleju, Daugavpili, Sventes ezeru un teritoriju līdz pat Ignalinai Lietuvā. Ziemā te darbojas slēpošanas trase. No Sventes līdz Ilūkstei paliek vien 12 km, bet tās pievārtē atrodas dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” (59,3 ha) skaistā, platlapju kokiem noaugušā ielejā, ko veidojuši ledāju kušanas ūdeņi. Te var sajusties gluži kā Siguldā. Apļveida dendroloģiskās-ģeoloģiskās takas (3,8 km) iziešanai jārēķina divas trīs stundas. Bērniem piemērota Sprīdīša taka (1,6 km) ar 32 koka skulptūrās atveidotiem pasaku tēliem, bet vēstures cienītājiem – taka “Vēstures liecinieki” gar Pirmā pasaules kara vācu armijas blindāžām. Purva taka – no dēļiem taisīta laipa – aizvedīs pāri nelielam dzērveņu purvam, kurā vērīga acs pamanīs kukaiņēdāju augu raseni.

Viļakas ezera salā (1,8 ha) saglabājušās Marienhauzenas pils drupas. Pils tikusi celta 1509. gadā sabrukušā cietokšņa vietā. Daudzkārt postīta, līdz Ziemeļu karā nopostīta pilnībā. Vasarā salā iespējams nokļūt, noīrējot SUP dēli vai laivu viesu mājā “Zivsalas”, ziemā – pa ledu. Garnizona ielas galā iekārtota pludmale ar divām laipām, lapeni, volejbola un bērnu rotaļu laukumiem, ugunskura vietām. Peldoties jāņem vērā, ka Viļakas ezera vidējais dziļums ir trīs metri, taču dziļākā vieta sasniedz pat 5,6 metrus.

Asūnes pamatskolā (Skolas iela 12) iekārtota piemiņas istaba Konstantīnam Raudivem (1909 – 1974), rakstnieces Zentas Mauriņas dzīvesbiedram, kurš dzimis Asūnes pagastā. Viņš bija latviešu rakstnieks, filozofs, psihologs un parapsihologs, pētījis iespējamo dzīvi pēc nāves, izveidojis savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai, izmantojot “elektronisko balsu” fenomenu. Piemiņas istabā var ne tikai aplūkot viņa literāro darbu izdevumus, fotogrāfijas un citus dokumentus, bet arī dzirdēt aizkapa balsis. Pie skolas atklāta piemiņas plāksne.

 

 

PILSĒTU SVĒTKU KALENDĀRS AUGUSTĀ 

3. – 5. augusts – Alūksne, Ventspils, Rēzekne

4. augusts – Mazirbe (Līvu svētki)

10. – 12. augusts – Ludza

11. augusts – Jaunpils (Viduslaiku festivāls)

25. augusts – Carnikava (Nēģu festivāls)