Izrādīta vienā seansā Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, oskarotās drāmas “Saula dēls” režisora Laslo Nemeša jaunākā filma “Saulriets” jaunas sievietes acīm atklāj notiekošo Budapeštā Pirmā pasaules kara priekšvakarā.

Ne gluži revolūciju, bet pamatīgu apstulbumu gan Laslo Nemešs izraisīja, kad ķērās klāt gadu desmitiem izkoptajam holokaustu filmu žanram. Taču viņš stāstījumu “Saula dēlā” (2015) pasniedza ne tā, kā ierasts, un ar savu debijas filmu uzreiz nonāca augstākajā līgā – pirmizrāde Kannās un pasaules prestižākā kinofestivāla “Grand Prix”, tam sekojoša sajūsminātu atsauksmju lavīna un līdzdalība Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskara” cīņā – “Saula dēls” triumfēja kategorijā “Labākā filma ārzemju valodā”. Ungārijas kinovēsturē tā ir otrā reize, kad šīs valsts filma iegūst “Oskaru”.

Nemeša filma “Saulriets” bija izvirzīta “Oskara” nominācijai, taču nepārvarēja pirmo atlasi, un tās skaļākie panākumi ir dalība Venēcijas kinofestivālā, kur arī norisinājās šīs lentes pirmizrāde. Tur “Saulriets” bija nominēts “Zelta lauvai” un ieguva FIPRESCI balvu, un tur filmas autoru komanda izbaudīja dāsnos komplimentus par sava ceļa iešanu un jaunu skatpunktu atklāšanu lielā ekrāna stāstniecībā. Subjektīvā kamera, kas tik bieži saplūst ar galvenās varones Īrisas Laiteres skatpunktu, ir tikai viens no paņēmieniem, kā Nemešs risina sava stāsta vizualizāciju, skatītāju iemetot vēl neveiklākā situācijā, nekā atrodas Īrisa.

Viņa, jauna sieviete no Triestes, nupat ieradusies Budapeštā, lai pieteiktos darbā pilsētas glaunākajā cepuru veikalā. Pirms gadiem tas piederējis viņas vecākiem, taču šā brīža īpašnieks Brilla kungs nav ar mieru meiteni algot, un tā, iespējams, ir viena no viņa kļūdām turpmākajā notikumu attīstībā, kur viens pēc otra atklājas gadiem noklusēti noslēpumi, drāmas, pat noziegumi, arī slepkavība un ģimenes iekšējo peripetiju kolāžas, vienlaikus kļūstot par tādu kā sabiedrības noskaņojuma spoguli laikā, ko iezīmē “belle epoque” un Austroungārijas impērijas noriets. Mistiskie notikumi, kas ņēmuši virsroku vizuāli izsmalcinātas kostīmdrāmas nosacījumiem, kārtu pēc kārtas noloba smalki izcakotos ietērpus un iepakojumus, atklājot simbolisku sabiedrības degradāciju, kam savā karjerā pievērsies arī Lukīno Viskonti.

“Saulriets”/”Sunset”/”Napszállta”

Ungārija, Francija, 2018.

Režisors: Laslo Nemešs

Galvenajā lomā – Juli Jakaba

Kinoteātros no 25. janvāra