Septembra otrajā svētdienā Latvijā jau vairākus gadus tiek atzīmēta Tēvu diena. Lai gan šī tradīcija pie mums ir salīdzinoši jauna, tēva loma bērnu audzināšanā bijusi svarīga visos laikos un neatkarīgi no tā vai tēvam jāpiedalās meitas vai dēla audzināšanā.

Tēvs un dēls, visos apstākļos ir paraugs, savukārt dēli lielākoties iet tēva pēdās, cenšoties līdzināties savam lieliskajam paraugam. Tāpēc dēli bieži vien izvēlas tās pašas vai līdzīgas profesijas, ko tēvi, tiem ir kopīgi hobiji un aizraušanās.

Lai arī tēvu diena Latvijā tiek svinēta salīdzinoši nesen un ne visi to atzīmē, par godu tēvu dienai, aicinājām Latvijā pazīstamus tētus dalīties savās atmiņās, sajūtās un dēlu audzināšanas pieredzē.

TV leģenda Andrejs Volmārs (68) dēlam dod vārdu par godu Ernesta Hemingveja grāmatas varonim

“Es skaidri atceros dienu, kad piedzima Niks (36). Viņš arī piedzima krietni pirms plānotā laika. Tajā dienā biju kino namā un ar draugu dzērām kafiju. Kad atgriezos mājās, man tika paziņots, ka sieva jau ir aizvesta uz slimnīcu un, iespējams, bērns jau ir piedzimis. Tā tiešām bija, jau tajā pašā vakarā devos uz slimnīcu, tad arī uzzināju, ka piedzimis Niks,” atceras Andrejs Volmārs.
Andrejs arī atceras, ka vārdu dēlam viņš izvēlējies par godu kādai Ernesta Hemingveja grāmatai, kuras galvenais varonis bijis Niks.
“Niks (36) izvēlējās televīzijas žurnālista profesiju, gluži tāpat kā es,” uzsver Andrejs, pieminot arī, ka Niks esot tikpat asprātīgs kā viņš pats, lai gan atšķirīgu lietu tomēr esot vairāk kā kopīgu.



Plastikas ķirurgi – tēvs ar dēlu. Dr.med. Jānis Ģīlis (58) un Dr. Ansis Ģīlis (33)

“Atceros, ka biju darbā un ik pa stundai zvanīju uz Dzemdību nodaļu Stradiņu slimnīcā un tā kā es biju viens no trijiem neatlaidīgajiem tēviem, kas zvanīja, jo vienlaicīgi piedzima trīs bērni – divas meitenes un puika, man no sākuma pateica, ka ir piedzimusi meita. Kad pēc dežūras aizsteidzos uz slimnīcu, palātā ienesa manu puiku un atvainojās par neprecīzi sniegto informāciju. Tā bija neaizmirstama un pasakaina sajūta, paņemot pirmo reizi dēlu savās rokās,” atmiņās par dēla piedzimšanu dalās Jānis. Jānis arī piemin, ka jau ilgi pirms abu bērnu piedzimšanas, ar sievu Ivetu bija izdomājuši, ka, ja būs dēls, tad būs Ansis, ja meita – Zane.

Jānis uzsver, ka nekad nav piekritis klišejiskiem uzskatiem, ka visi vīrieši vēlas dēlu: “Esmu priecīgs, ka man ir gan dēls, gan meita.”
Tēvam ir būtiska loma dēlu audzināšanā un, lai izaudzinātu dēlu par īstu vīrieti, Jānis skaidro: “Pirmkārt, jārāda piemērs un pašam jābūt īstam vīrietim attiecībā pret dzīvi, darbu un līdzcilvēkiem.” Jau no agras bērnības tēvam pret dēlu ir jāizturas kā pret vīrieti un jāmāca atbildīga rīcība.

Jānis un Ansis nav tikai tēvs un dēls, bet arī kolēģi un draugi, kuriem ir ļoti labas attiecības. Ģimenes vērtība viņiem ir primārā un Jānis ļoti priecājas, ka visa ģimene ļoti turas kopā. Ansis ir gājis tēva pēdās, arī izvēlējies plastikas ķirurga profesiju: “Ar Ansi bieži strādājam kopā operāciju zālē, kopā arī dodamies uz ārzemju kongresiem un ceļojumos. Es varu tiešām teikt – mums ir viens domu gājiens un saprotam viens otru no pusvārda.Mums ir līdzīga gaume hobijos un sportiskajās aktivitātēs – mums abiem patīk slēpot, braukt ar kalnu riteņiem vai motociklu, atpūsties uz ūdeņiem.”

Foto no Jāņa Ģīļa privātā arhīva
Foto no Jāņa Ģīļa privātā arhīva
Foto no Jāņa Ģīļa privātā arhīva
Foto no Jāņa Ģīļa privātā arhīva
Foto no Jāņa Ģīļa privātā arhīva
Foto no Jāņa Ģīļa privātā arhīva

Aktieris Andris Bulis (35): “Markuss (14) vairs nav nekāds bērns, viņš ir dēls ar lielo burtu!”

Sarunā Andris atklāj, ka uzskats, ka vīrieši vēlas tikai dēlus ir stereotips: “Pirmais man bija puika un tagad ir meita.” Andris arī min, ka tas būtu ļoti egoistiski no vīrieša puses, ja gaidītu tikai dēlu. Ja plāno un gaida bērnu, tad dzimumam nav nozīmes.

Andris Atceras dienu, kad piedzima Markuss: “Man tajā dienā bija rīta mēģinājums izrādei “Pūt vējiņi” un sieva palika mājās. Beidzoties izrādei, konstatēju, ka telefonā vairāki neatbildēti zvani no sievas mājas. Kad atzvanīju, sievas māsa paziņoja skaistos jaunumus.” Andris arī stāsta, ka ar sievu bijusi vienošanās par dēla vārda izvēli, to darot pēc tam, kad bērns būs piedzimis. Dēls Markuss gan esot pasteidzies un piedzimis ātrāk, tāpēc arī vārds bija jādomā ātrāk. Abiem ar sievu bijuši 3 varianti un saliekot plusus un mīnusus, kopīgi esot devuši dēlam vārdu Markuss.

Lai dēlu izaudzinātu par īstu vīrieti, Andris uzsver, ka pašam tēvam ir jābūt īstam vīrietim – paraugam un tēlam ar savu rīcību, darbu un uzskatiem, tad arī audzināšana kļūst pilnīgāka. “Mācīt un rādīt lietas, ko pats ikdienā nepraktizē, tā ir bērna čakarēšana. Tēvs jau pēc būtības vēlas, lai dēls izaug vēl labāks kā viņš pats,” skaidro Andris
“Šobrīd dēls ir 14 gadus jauns pusaudzis, mums ir atbilstoši tādas attiecības, tās pāriet pieaugušu cilvēku līmenī,” stāsta Andris, īpaši uzsverot, ka Markuss vairs nav nekāds bērns, bet gan dēls ar lielo burtu. Aktieris arī saka, ka cenšas respektēt dēla lēmumus un iespēju robežās viņam ko ieteikt vai pavirzīt, jo abu starpā ir pieaugušu cilvēku attiecības.

Andris un Markuss abi ir sportiski un abi seko līdzi sportam televīzijā, kopā apspriežot spēles un spēļu rezultātu. Markuss arī izrādījis interesi par tēva profesiju, publiskās ģimenes un draugu sanākšanās, esot labs pasākumu vadītājs.
“Esmu priecīgs, ka šāda tēvu diena ir, tā ir līdzvērtīga Māmiņdienai. Parasti mūsu ģimene, jo īpaši dēls, Tēvu dienā man sagatavo kādu pārsteigumu. Manuprāt, Tēvu diena ir tāda lieliska diena, kas ir vēl viens iemesls, lai ģimene pabūtu kopā,” stāsta Andris.

Foto no Andra Buļa privātā arhīva
Foto no Andra Buļa privātā arhīva

Bodibilders un sporta treneris Aivars Visockis (61) – no bērniem un mazbērniem ir jāmācās

“Pirmā man bija meita, par kuru es ļoti priecājos,” stāsta Aivars, nepiekrītot klišejai, ka tēvi vēlas tikai dēlus. Viņš arī uzsver, ka bērns ir bērns un ja viņu gaidi, tad nav nozīmes dzimumam, jo par bērniem ir jāpriecājās.
Aivars savulaik kā jau visi tolaik dienēja Padomju armijā un ļoti labi atceras dienu, kad piedzima dēls Jānis (40): “Es uzzināju to ar novēlošanos, jo dienesta laikā nebija tādu sakaru, kā šodien. Biju ļoti priecīgs, kad uzzināju, jo tajā laikā, kad piedzima otrs bērns, atbrīvoja no obligātā pienākuma dienēt armijā.”

Aivars arī stāsta, ka vārdu Jānis dēlam devuši likumsakarīgi, jo gan Aivara tēvs, gan sievas tēvs bijis Jānis. Tāpēc par godu abiem tēviem, arī dēlam tradicionāli tika dots vārds Jānis.
“Pirmkārt tēvam ar savu stāju un uzvedību ir jābūt piemēram, jo dēls vienmēr mācās no tēva un vēlas līdzināties viņam. Ir jārāda priekšzīme un pārējais notiek pakārtoti,” stāsta Aivars.

Ikdienā gan Aivars, gan Jānis ir profesionāli sportisti, kas abu savstarpējās attiecībās ievieš arī veselīgu un sportisku konkurenci. Aivars smej, ka abiem ar dēlu ir ļoti līdzīgi raksturi. Gan Aivars, gan Jānis esot ļoti mērķtiecīgi un spītīgi, vienmēr cenšoties turēt doto vārdu un realizēt to, ko ieplānojuši.
“Daudzās ikdienas situācijās skatos uz dēlu un domāju, kāpēc es tā nedaru? Es ļoti daudz no Jāņa mācos un lepojos ar viņu. Nevajag baidīties mācīties no bērniem un mazbērniem,” stāsta Aivars

Foto no Aivara Visocka privātā arhīva
Foto no Aivara Visocka privātā arhīva