Šis ir ne tikai Latvijas simtgades gads, bet arī Eiropas Kultūras mantojuma gads un Latvijai ir daudz kultūras un lietišķās mākslas bagātību ar ko lepoties – arī ar tādu retu arodu kā tāsiķis. Par to, ka šī senā māksla atdzimst, jāpateicas tautas daiļamata meistaram Pēterim Zvirbulim, kurš saimnieko Līgatnes pagasta “Iknešos”. Meistaram darbnīcā blakus izaudzis brāļadēls Kaspars Zvirbulis, kuram vienīgajam Latvijā ir Amatniecības kameras tāsiķa meistara tituls.

Kaspars nešaubās, ka viena no Latvijas bagātībām ir bērzi, turklāt ļoti vērtīga ir tieši bērza miza. Meistars stāsta, ka tāsis jāvāc vasaras sākumā, tās ņem no nozāģētiem kokiem, vertikāli iegriežot bērza stumbrā un tāsis nolobot. Pēc tam tās žāvē, tīra, pucē, mērcē bišu vaskā un lineļļā, kamēr tāss iegūst medus nokrāsu.

Tikai tad var ķerties pie darba, pinot visdažādākos meistardarbus, sākot no cibām un beidzot ar bērna šūpulīti. Bet viens no skaistākajiem darbiem, ko Kaspars sācis gatavot tikai šogad, tapis kopā ar Latvijā labi zināmo rotu darināšanas uznēmumu “Amulets”, aprocēs bērza tāsis savijot kopā ar bronzu vai sudrabu.

“Šis darbs prasa meistarību un zināšanas, taču katra pagatavotā rota ir citāda gan pēc krāsas, gan ornamenta, divas vienādas būs grūti atrast. Turklāt rotas ir unikālas ne tikai to vienreizības dēļ, tās ir arī ekoloģiski tīras un patīkami smaržo. Bērza tāsij piemīt īpaša pozitīva enerģija, tādēļ aprocē pārvērsta tāss vienmēr sildīs tās īpašnieka roku,” stāsta Kaspars.

Jautāts, kā tikt pie šādas aproces, viņš teic, ka masveidā tās gan neražos, tomēr zinātāji tās atradīšot ne tikai “Amuleta” salonveikalā Rīgā, bet arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur nākamnedēļ gaidāms Eiropas kultūras mantojuma gada pasākums Latvijā – 48.Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus.