Nu jau vairāk nekā piecus gadus LTV1 ēterā Latvijas skolu audzēkņi sacenšas raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks”, kuru kopā ar erudīto Valteru Frīdenbergu (šobrīd ar Tomu Grēviņu – aut.) vada arī sportiskais Kaspars Ozoliņš, un joprojām netiek gudrs, kāpēc starp daudzajiem šī raidījuma vadītāja pretendentiem izvēlējās tieši viņu – fitnesa treneri bez skatuves pieredzes. Laikam jau noteicošā bijusi Kaspara īpašība vienmēr skatīties sarunu biedriem acīs.

Raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks” tu nonāci no fitnesa. Kāpēc starp daudzajiem sporta veidiem izvēlējies tieši to?
Manī nekad nav bijis sacensības gara. Sacenšanās un konkursi man nedod nekādu piepildījumu. Ja es sacenšos, tad tikai ar sevi – vai es varēšu samazināt pulsu skrienot, ilgāk pavadīt laiku aukstā ūdenī vai izdarīt to, ko līdz šim nevarēju. Manas pirmās fiziskās aktivitātes bija tautas dejas, jo no trīs gadu vecuma līdz pilngadībai dejoju TDA “Zelta sietiņš”. Svarīgāka par sacenšanos man vienmēr ir bijusi kopības sajūta, darot kopīgas lietas, gūt prieku un gandarījumu. Iestājoties Latvijas Universitātē, dejošanas vietā stājās trenažieru zāle, kuru apmeklējot novēroju, ka daudz vairāk enerģijas, spara atraisās grupu nodarbībās. Pamanījusi manu interesi, fitnesa kluba vadītāja Inete Auziņa uzaicināja profesionāli pilnveidoties. Pabeidzis Sporta pedagoģijas akadēmiju, turpināju strādāt gan kā grupu nodarbību, gan individuālais treneris un tad jau kā sporta klubu un paša dibinātās “DCH studijas” vadītājs. Tagad, strādājot atzītāko profesionāļu komandā, esam spēruši vēl soli tālāk fitnesa attīstībā, jo kopā ar kolēģiem mācām trenerus ne vien Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs, Somijā un Krievijā. Esam radījuši jaunu, progresīvu fitnesa mācību programmu, kas ļaus Latvijas vārdam izskanēt arvien tālāk pasaulē.

Kā tu nonāci raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks”?
Kā fitnesa speciālists dažkārt parādījos režisores Vinetas Leimanes raidījumā “Dzīvīte”. Tieši viņa pateica, ka man jādara kaut kas vairāk arī ārpus sporta zāles. Tas varbūt nav saucams par talantu, bet laikam uzrunāja mana spēja nenovērst skatienu sarunas laikā, kas nepiemīt katram. Mani pasauca uz raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” vadītāju atlasi, pēc kuras biju šokēts un nozvērējos nekad nelīst tur, kur nevajag, jo tobrīd aiz kauna gribējās zemē ielīst. Tomēr man par lielu pārsteigumu starp daudz pieredzējušākiem konkurentiem izvēlējās mani. Varbūt kā pretstatu otram vadītājam erudītajam Valteram Frīdenbergam ar 1. Valsts ģimnāzijas diplomu, politoloģijas studijām un pamatīgu skatuves pieredzi.

Šobrīd Valters cīnās par savu veselību klīnikā Vācijā. Vai esat sazinājušies, kā viņam klājas?
Valtera ārstēšanās rit pēc plāna, un veselības rādītāji dienu no dienas uzlabojas. Tādēļ esmu pilnīgi pārliecināts, ka septembrī raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” sesto sezonu mēs atkal uzsāksim vadīt kopā. Pēdējo reizi kopā vadījām Ziemassvētku raidījumu, piedaloties Latvijas gudrākajiem pieaugušajiem. Par spīti slimībai, Valtera apņēmība strādāt ir apbrīnojama, un ir ļoti grūti viņu pierunāt atpūsties. Pieļauju, ka viņš ir apsvēris neskaitāmus variantus, kā varētu atgriezties vadīt raidījumu, tikmēr konkursu skolēniem vadīšu kopā ar Tomu Grēviņu. Veselība pirmajā vietā! Lai gan bija grūti Valtera vietā pat uz laiku atrast aizstājēju, jo viņa izglītība, piedalīšanās dažādos erudīcijas konkursos, inteleģence dod iespēju lieliski izprast, kas notiek spēles dalībnieku galvā un vajadzības gadījumā palīdzēt viņiem.

Bet līdzās Valteram tu arī neizskaties slikti.
Paldies! Varbūt pēdējo sezonu man vairs nav kauns skatīties no malas raidījuma ierakstus, bet pirmajā gan jutos šausmīgi, taču par neveiklībām kolēģi toleranti klusēja. Mans galvenais uzdevums – iespējami plaši pastāstīt par spēles dalībniekiem – ne tikai par finālistiem, bet arī izkritušajiem. Viņi visi ir pelnījuši uzslavas, jo ir pārāki par daudziem citiem, kas nav pārvarējuši atlases kārtu un nav tikuši līdz televīzijai. Man jāiedvesmo arī skatītāji un tie jaunieši, kuri vēl nav saņēmušies pieteikties spēlē vai vīzdegunīgi skatās uz “gudrīšiem”, nesaprotot, cik tie patiešām ir gudri cilvēki.

Kas raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks” tev pašam liekas visaizraujošākais?
Raidījumā ir sadaļa “Latvijas simtgade gudrinieka acīm”, kurā dalībnieki mums izrāda gan savas mīļākās vietas, gan vietas, ar kurām tuvākajā apkaimē lepojas. Tā nu, veidojot raidījuma vizītkartes, arī paši apceļojām Latviju, un es ieteiktu ikvienam internetā šo sadaļu apskatīt, ko esam īpaši nodalījuši no pārējā raidījuma. Mani visvairāk pārsteidza dabas liegums “Aklais purvs” Daudzesē. Vēl ļoti patika Vārkavas dzirnavas, ko atjaunojis jauns puisis – kādreizējā īpašnieka mazdēls, arī Rankas un Bebrenes muižas.

Ko tu teiktu tiem skolēniem, kas vēl nav pieteikušies erudīcijas spēlei “Gudrs, vēl gudrāks”?
Es teiktu, ka tā ir lieliska iespēja parādīt ne tikai sevi kā gudrus un zinošus jauniešus, bet arī pārstāvēt skolu un nest tās vārdu Latvijā. Arī parādīt visiem savus skolotājus, kuri viņus ir iedvesmojuši. Un nebaidīties izkrist pirmajā vai otrajā kārtā, jo tas vien jau ir sasodīti forši, ka esat nonākuši šajā raidījumā. Atcerēties, ka spēle ir spēle un dzīve ir dzīve, un zaudējums spēlē, iespējams, ir atspēriena punkts uzvarām dzīvē.

Vizītkartē esi izcēlis, ka nevari iztikt bez ūdens, ko daudzi uzskata par pašsaprotamu. Acīmredzot ūdenim tavā dzīvē ir īpaša nozīme.
Ūdens ir tikpat svarīgs dzīvības avots kā gaiss. Savu veselības stāvokli esmu tik labi “atkodis”, ka pat vēlēšanās uzņemt vai neuzņemt ūdeni pasaka priekšā, vai es jūtos labi vai ne. Visi it kā zina par ūdens lietošanas lielo nozīmi, jo sevišķi intensīvu fizisko aktivitāšu laikā, taču ne visi par to atceras. Bet es izjūtu balansu starp pašsajūtu un uzņemto ūdens daudzumu. Manī nav tikai divi stāvokļi “jūtos labi” vai “esmu slims”. Pa vidu ir daudz starpsajūtu atkarībā no vietas, kur atrodos. Vadoties pēc tām, pieņemu lēmumu vai nu fiziski kustēties, vai strādāt ar galvu. Tā kā agrāk daudz slimoju, šobrīd ūdeni izmantoju arī, lai norūdītos.

Kā vasarā sāku, turpinu peldēties visu ziemu, kaut gan pašlaik to vairāk var nosaukt par sēdēšanu āliņģī.

To daru divas līdz četras reizes nedēļā. Vēl man ļoti svarīga ir kustība un ūdenim pretējā stihija uguns, ko atklāju pavisam nesen. Sajūtu īpašu enerģijas un spēku pieplūdumu, atrodoties pie lielākas vai mazākas uguns – no sveces līdz kamīnam, krāsnij un ugunskuram. Vajadzība pēc uguns laikam nāk no bērnības, kad mans mīļākais pienākums mājās bija kurināt krāsnis, kūru arī pirti un pie ugunskuriem sēdēju no iekuršanas brīža līdz pat kartupeļu cepšanai pelnos. Arvien vairāk savā dzīvē izjūtu dabas stihijas. Starp citu, arī gaiss man ir svarīgs. Cenšos pēc iespējas ilgāk pavadīt laiku svaigā gaisā dabā, skrienot garus gabalus. Sekojot gadalaiku ritumam, esmu iemīlējis ziemu, kaut tas nav mans gadalaiks. Gandrīz katru dienu uz dullo atveru kāda literatūras klasiķa darbu, un pārsteidzoši – šajā vietā gandrīz vienmēr atrodu tieši šim brīdim ļoti trāpīgas atziņas, kas “iztīra” galvu no nevajadzīgām domām. Vienalga, vai tas ir Dostojevskis, Nīče vai kāds cits, viņu rakstītais man palīdz atmest muļķīgo 21. gadsimta ļaužu iedomu – ja tu neizdarīsi visu, tad neizdarīsi neko. Dienas beigās es meklēju mieru. Man ļoti patīk atļauties kaut ko neizdarīt, neatbildēt uz tālruņa zvaniem, īsziņām un baudīt savu laiku.

Tu esi brīvs vīrietis, un uz tavām nodarbībām sporta zālē nāk arī meitenes, nereti redzot tavu puskailo ķermeni. Ko viņas var uzzināt par tevi pēc daudzajiem tetovējumiem?

Man ir gan nopietni, gan uzjautrinoši tetovējumi. Vērīgs cilvēks no tiem uzzinātu par manu bērnību un tuvajiem cilvēkiem. Par divām vecmāmiņām, ar kurām diemžēl man nebija lemts daudz laika pavadīt kopā, viņu mīļajām lietām un vaļaspriekiem, piemēram, dārzkopību. Man nav plānu, ko vēl es gribētu uztetovēt, bet ir lietas, kuras negribu aizmirst, kas patiešām ir svarīgas. Citi izvēlas gredzenus, kaklarotas, bet es tetovējumus, kuros atzīmēju to, ko gribu atcerēties. Kāpēc gan tās atmiņas, kas sirdī, nevarētu būt uz manas ādas?

Pieturzīmes

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?
Bez trim dabas stihijām – ūdens, uguns un gaisa.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?
Kustīgs, nosvērts, izzinošs.

Būtiskākais sasniegums darbā?
Televīzijā – piektā sezona LTV1 raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks”, kurā ik reizi satieku nākotnes Latvijā nozīmīgus cilvēkus. Fitnesā – pasniedzēja darbs Rīgas Stradiņa universitātes studentiem, “DCH studijas” izveide un “DCH Training” grupu nodarbību programmu izstrāde, pēc kuras darbojas citi fitnesa treneri ne tikai Latvijā.

Labākā izklaide?
Ceļošana un interesantu vietu apskate skrienot.