Jautājums, vai Denī Vilnēva kriminālfilmai “Sicario” (2016) sekos turpinājums, pat nebija jāuzdod, jo tas bija vairāk nekā skaidrs. Nostrādātais un godalgotais darbs vilka drūmas līnijas nākotnes skicēs, un skarbā realitāte ietekmējusi tās turpinājumu “Sicario: Karteļu karš”.

Ziņas par Meksikas karteļu pastrādāto turpina mūs sasniegt pa dažādiem ziņu kanāliem, un filmu industrija šo aktualitāti ņem vērā, ļaujot radīt jau otro filmu, kurā pret sliktajiem puišiem cīnās Mets Geivers un Alehandro Giliks. Šoreiz – īsteni vīrišķīgā kino, nodzēšot jebkādu iespēju romantiskām līnijām, taču nometot noslēpumainības plīvuru Alehandro pagātnei.

Karteļi ar narkobiznesu vairs neaprobežojas, viņu rūpalu papildina kaujinieku pārvadāšana, dažādu ticību un pārliecību cilvēkus nogādājot Meksikas un ASV robežas ziemeļu pusē. Un tur, kļūstot par slepkavām, viņi pievērš Amerikas likuma kalpu uzmanību, taču jārīkojas ir ne tikai gudri, bet arī bez lieka trokšņa, tāpēc talkā tiek saukti Mets un Alehandro. Viņi žēlastības nepazīst un parasti pie norādēm neturas, tāpēc arī abu piedāvātais plāns, kā risināt situāciju, ir vairāk nekā diskutabls, un pienāk diena, kad šķietami solīdie un ar valdības tik augstajām aprindām saistītie sadarbības partneri novēršas no notiekošā, jo zudusi kontrole un briest asiņaina izrēķināšanās.

“Zelta palmas zaram” un trijiem “Oskariem” nominētās oriģinālfilmas turpinājums ir nežēlīgs, taču cilvēcisko stīgu autori nav zaudējuši, piedomājot par iespējamiem turpinājumiem, un tādi sekos – trešās filmas veidošana jau ir procesā, un tēmu vēl citām lentēm var vienkārši nolasīt no avīžu virsrakstiem. Par to, uz cik patiesiem notikumiem balstīts filmas “Sicario: Karteļu karš” scenārijs, vēsture klusē, taču, pat ja kopā salikti atsevišķi realitātes fragmenti, tie kopējo bildi rāda drūmās krāsās, un autori ar šādu nostāju mazliet spekulē, apzināti par arvien robustākiem padarīdami arī Džoša Brolina un Benisio del Toro varoņus. Viņi, iemesti gaļasmašīnā, no kuras vien retais iznāk dzīvs, kur nu vēl bez fiziskām vai morālām skrambām, uz lielā ekrāna cīnās par ASV atbrīvošanu no nelegāļiem, un, tā kā abi iejaukušies ienesīga biznesa iekšienē, nonāk aci pret aci ar darboņiem, kuriem šis rūpals nodrošina itin pieklājīgu dzīvošanu, tāpēc viņu dienas un pat dzīve paiet, neievērojot nekādus likumus, vien akli klausot bosiem. Taču vairākpakāpju hierarhijā tādu ir daudz, un katrs vēlas iztaisīties par svarīgāku, nekā patiesībā ir, taču jauniņajiem nākas apliecināt savu padevību, un ugunskristības var kļūt gan par pirmo, gan pašu pēdējo pārbaudījumu.

Režisors Stefano Sollima atpazīstamību guva kā televīzijas seriāla “Gomora” autors, un arī tas ar optimismu neizceļas. Viņa rokās “Sicario” darbība ir ļoti koncentrēta – patiesībā filmas notikumi izvērstā versijā varētu iedvesmot ne vienu vien vairāksēriju produktu – un ļoti vardarbīga, taču pēdējo gadu Holivudas koķetērija ar pēc iespējas reālistiskāk attēlotu noziedzīgo vidi kļūst arvien uzskatāmāka, tāpat kā varoņi, kurus par klasiskā izpratnē labiem ir grūti nosaukt. Tāpat kā arvien konkrētākas aprises iegūst vientuļš varonis, kurš ir gatavs iet pāri līķiem, lai mērķī nogādātu nepilngadīgu meiteni – tā “Sicario” ir mūsdienīga atsauce uz Džona Forda vesternu “Meklētāji” (1956), turklāt kultūrvēsturiskās līdzības nav tikai jēdzieniskas, bet arī kā vizuāli citāti.

“Sicario: Karteļu karš”/”Sicario: Day of the Soldado”

  • ASV, Itālija, 2018
  • Režisors: Stefano Sollima
  • Lomās: Benisio del Toro, Džošs Brolins, Ketrīna Kīnere, Izabela Monere, Metjū Modins
  • No 29. jūnija “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”

Filmas treileris: