Zināmi vēl četri mūziķi un kolektīvi, kas 19. un 20. oktobrī uzstāsies mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālā “Zemlika” Durbē. Jau iepriekš izziņotajiem pievienojas tumsnēji atmosfēriskās mūzikas duets “MMMD”no Grieķijas, elektroniskās deju mūzikas un performanču apvienība “Lone Taxidermist”no Anglijas, īru mūziķe Hilarija Vudsa un igauņu tautas mūzikas interprete un pētniece Ketlina Megi.

Grieķu “kamer-doom”duets “Mohammad”jeb “MMMD”nu jau aptuveni desmit gadus kaļ savu monolīto skaņu, kurā satiekas zemās frekvences, intermodulācija un tumsnējas, tautas mūzikas iedvesmotas nianses, mūziķiem izmantojot pašu būvētus instrumentus un ierīces skaņas apstrādei. Salīdzinoši nesenā pazīstamo mūziķu Nika Velioša (Nikos Veliotis) un Dimitra Kariofiļa (Dimitris Kariofillis) jeb “Ilios” kopā muzicēšana līdz šim bijusi auglīga, jo klajā nākuši jau seši dueta ieraksti, kuros iemūžinātais skanējums klausītājus koncertos trāpa gluži fiziski, caur ceremoniālu pieredzi.

Pirms diviem gadiem klajā nākušais ieraksts “P?kisyon Funebri”uzskatāms par pagrieziena punktu “Mohammad”daiļradē. Albums sekoja tautas mūzikas un vēstures iedvesmotai triloģijai, veltītai konkrēta ģeogrāfiska apgabala skaņu izpētei. Tajā seismisku harmoniju pavadīti, šķiet, atraisās zemes dzīļu burbuļošana un spokaini dziedājumi. Nupat, 14. septembrī, dienasgaismu ieraudzījis “MMMD”austriešu režisora Lūkasa Feigelfelda (Lukas Feigelfeld) šausmu filmai “Hagazussa: A Heathen’s Curse”radītais skaņu celiņš. Ironiski, mūziķu līdz šim liriskākais materiāls…

Video “MMMD”skaņdarbam “Malproksime”:

“Lone Taxidermist”ir britu mākslinieces Natālijas Šārpas (Natalie Sharp) un viņas domubiedru Filipa Vintera (Philip Winter) un Vila Kverka (Will Kwerk) savienība elektroniskajā popmūzikā. Popmūzikā, kura klausītājiem atgādina, ka likumi ir radīti, lai tos pārkāptu. Kā par pagājušogad klajā nākušo debijas albumu “Triffle”rakstījis kāds medija “The Quietus”recenzents – trijotne ir kā “ļaunais dvīnis”tai popmūzikai, kuras vispārzināmais uzdevums ir raisīt tūlītēju pieķeršanos un ērtības sajūtu klausītājos. “Lone Taxidermist”atgādina, ka “pastāv vairāk garšu un baudu, ne tikai balta vaniļa vien”.

Postpanka, disko, electroclash un sintezatoru popmūzikas pavedieni Natālijas Šārpas, kuras pašas persona atgādina Greisas Džounsas (Grace Jones), Diamandas Galā (Diamanda Galas) un Viktorijas Vudas (Victoria Wood) sakausējumu, ieausti “Lone Taxidermist”mūzika kļūst “glumi spīdoši un lipīgi”un demonstrē bezbailību, nevilcināšanos un jebkādu aplinkus zemtekstu trūkumu. Ar savu attieksmi mūziķe izpelnījusies vairāku citu mākslinieku ievērību un kļuvusi par pieprasītu sadarbības partneri, piemēram, Dženijai Hvālai (Jenny Hval) un “Gazelle Twin”. Kopā ar pēdējo Natālija veidojusi “Gazelle Twin”performanci “Kingdom Come”- audiovizuālu Džeimsa Greiema Balarda (J. G. Ballard) noveles “Paradīze”(“Kingdom Come”) interpretāciju, kuras dzīvajā dzīvajos izpildījumos viņa, atšķirībā no autores, piedalās.

Bieži koncertos “Lone Taxidermist”uzstāšanos papildina “dedzinātāji”- glamūrīgos, absurdi spilgtos kostīmos un maskās tērpti dejotāji, priekšnesuma dramaturģijas un horeogrāfijas sastāvdaļa, kurus Natālija Šārpa dēvē par pilntiesīgiem grupas dalībniekiem. Runā, ka arī Durbē jābūt gataviem sastapties ar dedzinātājiem…

Video “Lone Taxidermist”dziesmai “Knicker Elastic”:

Īru mūziķe Hilarija Vudsa (Hilary Woods) kā viena no pēdējām pievienojusies cienījamās izdevniecības “Sacred Bones”mākslinieku saimei – šī gada jūnijā klajā nāca viņas pilnmetrāžas debija ar nosaukumu “Colt”. Tiesa, dažādas mākslas disciplīnas pārstāvošā Vudsa ar mūziku neaizraujas vien pāris pēdējos mēnešus. Viņas citus pievelkošais dziesminieces talants ticis pamanīts jau laiku iepriekš, klausītājiem to nodēvējot par apburošu, biedējošu un sapņainu vienlaikus.

Pēc pirmo divu īsspēlējošu plašu izdošanas un pirmās labvēlīgās kritikas uzklausīšnas, Hilarija Vudsa pagājušo gadu pavadīja, komponējot un ierakstot jaunus skaņdarbus astoņu celiņu lentā kādā pamestā dzīvoklī Dublinā. Klavieru, sintezatoru, kasešu atskaņotāja, lauka, balss skaņas, trokšņi, tikko jaušami ritmi un vecu stīgu instrumentu fragmenti – tie visi “klājās”par pamatu albuma “Colt”astoņām kompozīcijām, piesātinātām un dziļi personīgam ceļojumam cauri sērām, atsvešinātībai un greizai mīlestībai. Akustisko un sintezēto skaņu klājiens Vudsas mūzikā un viņai piemītošais lirisms sasaucas un atbalsojas arī, piemēram, Marisas Nadleres (Marissa Nadler), Lizas Harisas (Liz Harris) jeb “Grouper”un Džulī Krūzas (Julee Cruise) daiļradē. Proti, šīm dāmām piemīt spēja vienlaikus ar dziesmu saturu klausītājos izraisīt mokošu, bet ar to formu – pārlaimības, sajūtu.

“Ar “Colt”mūziķe atgriežas atpakaļ ēnā, prom no mirdzuma un spīduma, pati zaigojot spilgtāk kā jebkad,”rakstījis žurnāls “Clash”.

Video Hilarijas Vudsas dziesmai “Prodigal Dog”:

Ketlina Megi (Cätlin Mägi) ir igauņu tautas mūzikas interprete un pētniece no Vīlandes. Iespējams, kāds būs viņu pamanījis jau gandrīz desmit gadus darbojamies ansambļos “Udupasun”un “Transdans”tepat kaimiņos, iespējams – pateicoties mūziķes aizrautībai dažādu vargāna spēles tehniku izpētē un pielietojumā savos solo priekšnesumos. Vēl jo vairāk kopš šī gada sākumā nācis klajā viņais jaunākais veikums, albums “Mu pill parmupill”jeb “Mans vargāns – mana sirds”. Tajā dzirdami aptuveni piecdesmit (!) dažādi vargāni, reizē atšķirīgi skanoši un tomēr vieni un tie paši instrumenti. Iespējams, kāds Ketlinu Megi atpazīs kā Tradicionālās mūzikas programmas vadītāju Tartu universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijā…

Savā muzikālajā solo darbībā Ketlina talkā ņem arī vairākas elektroniskās ierīces (piemēram, “cilpotāju”un dažādus skaņas procesorus), kas viņai ļauj muzicēt ne tikai ar saviem vargāniem, bet arī dziedāt un izmantot citus tautas mūzikas instrumentus. Rezultātā māksliniece gan koncertos, gan ierakstos rada iespaidu par vesela ansambļa klātesamību priekšnesumā, lai arī to visu paveic viņa viena ar savu gluži vai fanātisko aizrautību, izkopjot vargāna spēli teju līdz perfekcijai.