Patiesībā jau dziednieks ir tāds kā tautas psihologs, jo slimības pamatā rodas no negatīvas attieksmes pret dzīvi un dziedniekam jācenšas cilvēkiem dot pozitīvu ievirzi, – uzskata dziedniece un astroloģe Vija Amatniece.

Visam, kas notiek domās, jāparādās arī fiziskajā ķermenī

Ja cilvēks par kaut ko ir sapīcis, tas uzreiz redzams sejas izteiksmē, toties, jā sapīkums ir ilgstošs, tas jau sāk iedragāt veselību.
“Svarīgi ir iemācīties savu nīgrumu, sapīkumu, aizvainojumu neturēt sevī kā tādu dārgumu, bet gan piesaistīt domas pozitīvajam, būt elastīgam domāšanā, apmierinātam ar sevi un dzīvi. Piemēram, cilvēks no rīta pieceļas un redz, ka laukā viss ir pelēki nomācies, līst lietus. Garastāvoklis uzreiz noslīd uz leju, rodas sapīkums. Skaidrs, ka saulainā laikā cilvēks jūtas labāk, bet, ja reiz līst lietus, tad šis fakts jāpieņem pašsaprotami. Jādomā apmēram tā – man taču ir pievilcīgs lietusmētelis vai jauns lietussargs. Vai arī domas var virzīt uz to, ka lietus noskalos putekļus un gaiss kļūs tīrāks. Vienmēr var izdomāt iemeslus, kā netīkamās domas pārvērst tīkamākās. Dziednieks iedod tikai ierosmi, bet pozitīvu attieksmi pret dzīvi var veidot tikai pats cilvēks. Manuprāt, to jau vajadzētu sākt mācīt skolas bērniem, teiksim, ētikas stundās. Bērni piedzimst ar saviem dotumiem, talantiem, bet attieksmē pret dzīvi viņi ir infantili. Bērni uzsūc vecāku demonstrēto attieksmi pret visu notiekošo.

Ja ģimenē sieva nemitīgi komandē vīru vai ja vīrs uzskata, ka sieviete nav nekas, tad bērns veido savu dzīves izpratni pēc šā modeļa.

Bieži vien vecāki ar savu audzināšanu bērna apaļo galviņu pataisa kantainu. Iepotē: skriet nedrīkst – sasitīsies, trauku ņemt nedrīkst – izliesi, skaļi runāt nedrīkst utt. Tā bērns kļūst bailīgs, tiek apslāpēta viņa mērķtiecība. Daudzi vecāki sūdzas, ka bērni nevēlas palīdzēt mājas darbos, bet arī šajā gadījumā bērna domas jāvirza uz pozitīvo – cik labi būs tad, kad darbiņš padarīts,” – stāsta dziedniece.

Ja tu kādu mīli – tad līdz galam!

Vija Amatniece uzsver: “Ja mēs kādu mīlam, viņš jāmīl no rīta līdz vakaram, no sākuma līdz galam, nevis tikai kādos īpašos brīžos. Kad bērns ir saslimis, viņš izjūt pastiprinātu gādību un mīlestību no vecāku puses. Slimnieciņš jūtas iecelts tādā īpašā statusā, kurā viņš ir līdz  brīdim, kamēr kļūst vesels. Dziedniece min gadījumu ar kādu bērnu, kuram uzbruka ļauna slimība. Pēc smagās operācijas bērns sāka veiksmīgi atveseļoties un pēc laiciņa jau varēja atsākt mācības skolā. Vecāki atviegloti nopūtās un nosprieda: ja reiz briesmas vairs nedraud, atvasei var veltīt mazāk uzmanības nekā līdz šim. Un tad notika sliktākais – slimība atgriezās ar jaunu sparu.”

“Reizēm mammas saka: es visu dienu esmu bērna tuvumā. Bet svarīgi ir tas, kāds ir šis tuvums.

Bērnam nepietiek, ka viņš ar māti ir vienā telpā un var viens otru redzēt.

Mātei ik pa laiciņam mazulis jāpaņem rokās, jāapmīļo, jānoglāsta. Bērnu uz rokām mierīgi var nēsāt līdz septiņu gadu vecumam, nevis tikai zīdainīša periodā. Jo vairāk bērnībā saņem mīļuma apliecinājumu, jo piepildītāka personība veidojas un kontakts arī mātei ar bērnu vēlākajos gados ir ciešāks.”

Pie dziedniekiem un astrologiem palīdzību bieži vien meklē laulātie, kuriem sašķobījusies ģimenes dzīve. Visbiežāk klientes ir sievietes. Vija Amatniece uzskata, ka lielākoties sievietes pašas ir vainīgas pie ģimenes dzīves drāmām.

Ģimenes mikroklimatu rada sieviete

“Ja vīrs dzer, deviņdesmit procentos gadījumu pie tā vainojama sieviete un viņas attieksme pret vīru. Ja sievietes tēvs bijis dzērājs, arī vīrs dzers, jo viņa vīru tik tālu novedīs, dzīvojot kopā. Sieviete kopēs savu vecāku ģimenes modeli.  Savukārt, ja sieviete pirms precēšanās nemitīgi baiļojas, ka tik vīrs nebūtu dzērājs, arī tad ir visas iespējas tikt pie vīra dzērāja.

Ļoti, ļoti negribēt ir tas pats, kas ļoti, ļoti gribēt – Šie abi “ļoti” mēdz piepildīties.

Tāpat kā nelaimīgs cilvēks redz nelaimīgus citus cilvēkus, tā bailīgs cilvēks ierauga to, no kā baidās. Ja cilvēks ļoti baidās no čūskām, labāk tiešām mežā neiet, jo viņam ir lielas iespējas čūsku ieraudzīt.”

Dziedniece uzskata, ja sieviete neprot uzturēt kopīgas intereses, vīrietim ģimenē kļūst neinteresanti. “Vīrietis ir dzimis karotājs, piedzīvojumu meklētājs, varoņdarbu tīkotājs, un no sievas viņš gaida atbalstu šīm vīrišķīgajām izpausmēm un palīdzību tās piepildīt!” Tāpēc, kā saka Vija: ja vajag, var abi vienā kokā kāpt.

Iespējams izskaidrot astroloģiski, kāpēc iestājas ģimenes krīze
“Astroloģiski var izskaidrot, kālab konkrētajā brīdī ģimenē iestājusies krīze. Tas notiek planētu neatstrādāto enerģiju iespaidā. Bet fakts ir arī tāds, ka cilvēkiem pēc četrdesmit gadiem samazinās enerģija un viņi viegli pakļaujas jaunības valdzinājumam. Sevišķi raksturīgi tas ir vīriešiem. Labi, ja vīrietim ir pieaugusi meita. Viņa lielā mērā apmierina šo jaunības valdzinājuma kāri. Sievai gan arī nenāk par jaunu pielikt pūles, lai izskatītos pēc iespējas labāk. Vairāk padomāt par savu ārējo tēlu. Maize ir ne tikai ēšanai, tai ir arī jāsmaržo. Neba visām  laulībām ir lemts tapt noslēgtām uz mūžu. Ir arī citi nolūki, kādēļ divi cilvēki satiekas. Varbūt tas otrs cilvēks vajadzīgs kā ceļvedis, kasuzved uz augstākas attīstības ceļa, un, kad tas ir veikts, abi šķiras. Reizēm pāris satiekas tikai bērnu dēļ, un viņu laulību mērķis ir tikai bērnu radīšana. Parasti šādās ģimenēs dzimst ļoti talantīgi bērni. Ir divu veidu laulības – garīgās un miesiskās. Garīgās laulības nav iespējams izšķirt, tās ir kā klints. Taču, ja laulība balstīta uz miesisku baudu, fizisko valdzinājumu, tad, fluīdiem pamazām zūdot, arī laulības saites kļūst vājākas. Tāpat kā izdeg svece, neko aiz sevis neatstājot,” – skaidro Vija Amatniece.

Raksts no izdevuma “100 dziednieki Latvijā”