Apmeklējot Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā Vecrīgā, uzmanību piesaista liela stikla studija “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” rīkotajai labdarības akcijai “Dod Pieci”, kuras mērķis šogad ir vākt līdzekļus, lai palīdzētu bērnunamu bērniem nokļūt mīlošās ģimenēs. Viens no šī labdarības maratona dalībniekiem ir arī radio “Pieci.lv” dīdžejs Magnuss Eriņš, kurš tic, ka visi kopā varam panākt, lai pēc četriem gadiem Latvijā vairs nebūtu neviena bērnunama.

 

No radio “Pieci.lv” komandas neapšaubāmi populārākais ir Toms Grēviņš. Tādēļ iepazīstini tuvāk “Latvijas Avīzes” lasītājus ar sevi!

Es uzaugu Koknesē, dzīvoju un mācījos pamatskolā tur piecpadsmit gadus. Mūzikas skolā apguvu saksofona spēli. Līdz pilngadībai kopā ar koriem un orķestriem krustu šķērsu esmu izbraukājis Eiropu. Vienubrīd mācījos arī Rīgā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, no kuras aizgāju, jo sapratu, ka mūzika manā dzīvē gan spēlē lielu lomu, taču nevēlos būt mūzikas interprets, bet gan drīzāk cilvēks, kurš runā par mūziku un analizē to. Man patīk iztulkot komponistu un izpildītāju domas, saprast un izplatīt tālāk. Vidusskolas gadi pagāja Rīgas Angļu ģimnāzijā, kur labi apguvu valodas. Mācības šajā skolā pilnīgi mainīja manu skatu uz dzīvi. Pavisam nesen atskārtu, ka cilvēkam nevajag sevi meklēt, bet pašam sevi ir jāveido. Muļķīgākais ir iet meklēt to, kas tu jau esi. Daudz foršāk ir radīt sevi tādu, kāds patīc pats sev. Un, ja tu patīc pats sev, tad zini, ka nekad pret tevi neizturēsies slikti. Vidusskolā sapratu arī, ka pasaulē visu var izdarīt, ja vien to vēlies un tavā rīcībā ir pareizie instrumenti.

Kādas valodas tu pārvaldi?

Diezgan labā līmenī runāju angliski, krievu valodu apguvu pašmācības ceļā, strādājot “Arēnā Rīga” par bārmeni, un man vajadzētu kādu mēnesi padzīvot Vācijā, lai atgūtu vācu valodas prasmi tādā līmenī, kādu biju reiz sasniedzis. Gribu iemācīties zviedru valodu, jo vidusskolā, taisīdams savas dzimtas koku, pa tēva līniju uzdūros zviedru senčiem. Pateicoties tam, esmu ticis arī pie sava skandināviskā vārda, kas patika abiem maniem vecākiem. Tur, šķiet, bija saistība ar kādu tolaik populāru zviedru hokejistu, turklāt vārds “Magnuss” atrodams arī baznīcas kalendārā. Man ir jaunāks brālis un pavisam nesen tiku arī pie pusbrāļa.

Tad jau tavā ģimenē ir kā pasakā par trim brāļiem, kur vecākais brālis ir tas gudrākais?

No pasakām, un it īpaši trīs brāļu pasakām, varu mācīties, ko nevajag darīt. Protams, vislabāk būtu mācīties no citu kļūdām, taču ne vienmēr mēs tā darām. Mums patīk par visu pārliecināties uz savas ādas. Kad bērnībā lasīju pasaku par zelta zirgu, vēl nezināju, ka būsim trīs brāļi. Tagad, atskatoties atpakaļ, gribu paņemt no Antiņa viņa izveicību, bet tajā pašā laikā palikt par vecāko brāli ģimenē. Vispār pasaulē cilvēkiem uz visu vajadzētu skatīties plašāk. Liberāļi, konservatīvie, galēji labie un galēji kreisie – es sevi neredzu ne pie vienas no šīm sociālpolitiskajām grupām, jo nevienas uzstādījumi neatbilst manai būtībai. No katras grupas paņemot labāko, esmu sevi izveidojis par liberāli konservatīvu hipiju.

Tad jau tu varētu veidot savu Magnusa Eriņa partiju?

Nē. Par politiku esmu sācis interesēties tikai pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz tam man politika bija absolūti vienaldzīga. Skatījos “Panorāmu”, bet tas arī viss. Tagad, laikam ritot uz priekšu, mani arvien vairāk interesē, ko ievēlētie cilvēki sola darīt un vai seko līdzi saviem solījumiem. Reizēm man dūre savelkas ciešāk, gribas uzsist uz galda – kas te galu galā notiek! Es zinu, neesmu tāds vienīgais, un tie jaunieši, kas dzimuši jau brīvā Latvijā – pagājušā gadsimta 90. gados –, domā pavisam citādi nekā šābrīža politiskā elite. Bet mūsu laiks vēl nav pienācis.

Kā veicas personīgajā dzīvē? Vai tava sirds vēl ir brīva?

Sirds vairs nav brīva teju četrus gadus. Mana draudzene Alise ir sabiedrisko attiecību speciāliste, un viens otru savā darbā papildinām. Nākamgad man vajadzētu spert diezgan nopietnu soli savā dzīvē, proti, iestūrēt laulības ostā. Esam ar draudzeni par to jau runājuši.

Cik lielu lomu tavā dzīvē spēlējis “Ritma institūts”?

“Ritma institūts” man parādīja radio vides tehnisko pusi, pirmoreiz varēju strādāt pie īstas radio pults, un vēl vidusskolas laikā dzima doma, ka gribu būt saistīts ar radio. Tam noteikti ir bijusi nozīme manā radošajā dzīvē. Cik liela, to varēšu pateikt, kad būšu nostrādājis Latvijas Radio desmit vai vairāk gadus, jo ar pāris mēnešu ilgiem kursiem ir par maz, lai strādātu augstā līmenī. Tie parāda vien ceļu, pa kuru joprojām eju.

Vienubrīd izskanēja doma, ka radio “Pieci.lv” jākļūst par vēl vienu latviešu mūzikas kanālu, taču jūs aizstāvējāt tiesības uz mūzikas daudzveidību. Kādu mūziku tu pats vislabprātāk klausies?

Pēdējos trīs gados ir krietni mainījusies mana muzikālā gaume un ļoti mīļa kļuvusi housmūzika – elektroniskā deju mūzika ar 120 – 128 sitieniem minūtē –, kurā tiek izmantotas balsis un tēmas no pagājušā gadsimta 60., 70. un 80. gadu mūzikas. Tā ir sinerģija starp to, kas aktuāls mūsdienās un bija svarīgs pagātnē. Klausos arī džezu, hiphopu, kurā ieslēptā agresivitāte ļauj saprātīgi nolaist tvaiku, un latviešu mūziku. Starp citu, man viena no mīļākajām bērnības dienu dziesmām bija “Prāta vētras” “Lidmašīnas”.

Jau ceturto gadu esi labdarības maratona “Dod Pieci” dalībnieks. Kā tas notiek?

Šogad labdarības maratons “Dod Pieci” ir uzstādījis ļoti augstu latiņu. Mēs, sabiedriskie mediji, tostarp Latvijas Radio un Latvijas Televīzija kopā ar mūsu draugiem un partneriem “Ziedot.lv”, SEB banku, Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu un Labklājības ministriju, varam izmainīt lietu kārtību Latvijā. Es nerunāju tikai par ziedojumiem, kas neapšaubāmi ir ļoti svarīgi, taču man vairāk patīk pati ideja, ka mēs varam padarīt Latviju par valsti, kurā nav bērnunamu. Iedot katram pamestajam bērnam reālu ģimeni, uz kuru viņš var paļauties. Viņi taču ir tādi paši kā mēs, viņiem vienkārši ir trūcis mīlestības, ko var dot tikai ģimene. Vai tā nebūtu forša sabiedrība, kurā visi tiktu mīlēti? Cilvēkiem nav jādusmojas, jo šie bērni, kuri atrodas bērnunamos, ne pie kā nav vainīgi. Patiesībā problēma ir milzīga. Pateicoties Latvijas Radio projektam “Sistēmas bērni”, kas iesākās šopavasar, mēs esam uzzinājuši, kādos apstākļos dzīvo šie bērni un kāds ir viņu psihosociālais stāvoklis. Tādēļ, īstenojot “Dod Pieci”, mums visiem kopā vajadzētu panākt, lai līdz 2021. gadam visi bērnunamu bērni dzīvotu ģimenēs.

Bet kā to reāli panākt?

“Ziedot.lv” paspārnē tiek veidota jauna atbalsta programma ģimenēm, kas vēlas uzņemt bērnus no bērnunamiem, – “Plecs”. Tā reāli spēs palīdzēt visos bērnu uzņemšanas posmos, sākot ar ideju, labo gribu un beidzot ar to, ka bērns jau atrodas ģimenē un tur nākas saskarties ar sadzīviskām vai emocionālām problēmām. Programma “Plecs” palīdzēs sazināties ar speciālistiem, kas šīm ģimenēm spēs pastāstīt, kā rīkoties, ieraugot situāciju mazā cilvēciņa acīm, un panākt, lai viņš patiešām justos kā daļa no ģimenes un vērtīgs sabiedrības loceklis. Es ceru, ka “Plecs” iedrošinās nākamos audžuvecākus, adoptētājus un aizbildņus, kuri vēl svārstās vai baidās no birokrātiskiem šķēršļiem, sadūšoties par labu bērnunamu bērnu ienākšanai viņu ģimenēs.

Kā ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties akcijā “Dod Pieci”?

“Dod Pieci” ir tilts starp sabiedrības daļu, kam ir ko dot, un kam nav. Starp tiem, kas gribētu dot, bet nezina, kā. Pilnīgi jauns ziedošanas veids, kas līdz šim Latvijā nav bijis un aizgūts no nīderlandiešu kolēģiem. Mēs nevienu nespiežam ziedot, tikai vaicājam pēc palīdzības. Manuprāt, šī akcija mūs maina, paplašina izpratni par līdzcilvēkiem un pasauli. Pirmajā gadā sākām ar dāvanām vientuļajiem senioriem, nākamajā – palīdzējām ģimenēm, kurās bija bērni ar īpašām vajadzībām, bet pērn atbalstījām cilvēkus, kas slimojuši ar vēzi. Ja šogad cilvēki vēlas palīdzēt bērnunamu bērniem atrast ģimenes, iespējams rīkoties vairākos veidos. Pirmkārt, var ziedot dziesmu. Tad jādodas uz mājas lapu www.dodpieci.lv, jāizvēlas mīļākā dziesma un summa, cik gribat ziedot – pāris klikšķi, lai veiktu maksājumu, un darīts. Klāt vēl var pierakstīt arī savu stāstu vai komentāru, kas, iespējams, izskanēs ēterā. Otrkārt, atnākt uz radio stikla studiju Doma laukumā un causpīdīgajā ziedojumu kastē iemest naudu vai arī ziedot “Dod Pieci” info punktā ar bankas karti. Treškārt, var ziedot naudu arī “Ziedot.lv” mājas lapā, atrodot “Dod Pieci” projektu. Informācija par labdarības maratonu “Dod Pieci” izskan visos sabiedriskajos medijos.

Un kāda loma ir sociālajiem medijiem? Tu arī esi atrodams “Instagram”.

Protams, sociālie mediji ir laba lieta. Tā ir daļa no mūsu ikdienas, kas jāpatērē ne par daudz un ne par maz, jo tad ir ļoti grūti uzzināt to, kas tevi interesē. Jauki, ja tev ir daudz sekotāju, taču es negribētu teikt, ka dzīve notiek tikai tur.

 

Pieturzīmes

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?

Bez mazas tasītes espreso kafijas, melnas kā darva un bez cukura.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?

Ātrs, labā nozīmē stūrgalvīgs un godīgs.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Darbs Latvijas Radio.

Labākā izklaide?

Vērot cilvēkus. Tincināt viņus, raisot emocijas, un skatīties, kā viņi reaģē uz to.