Psihoterapeite Diāna Zande ilgus gadus bijusi izdzīvošanas stratēģijas sludinātāja. Viņa žurnālam “Kas Jauns” atklājusi, ka audzinot piecus bērnus deviņdesmitajos gados pat saņēmusi sociālo palīdzību un viņas dzīves līmenis manāmi krities.

Viņa arī atklājusi, ka šos gadus viņas dzīves devīze bijusi, ka bez visa var iztikt. Neapmeklējot pasākumus, ēdot vienkārši un nekur nebraucot, viņa konstatējusi, ka savā ikdienā pilnībā atteikusies no šika. Taču situācija mainījusies Zandes 40. dzimšanas dienā, kad pirmo reizi mūžā viņa nodomājusi, ka viņai ar to visu dzīvē ir par maz, un visbeidzot arī viņa vēlējusies savu kažociņu.

“Neko jau es tādu neizdarīju, es vienkārši pārstāju domāt, ka man neko nevajag, un savā dienaskārtībā iekļāvu, ka gribu, piemēram, pelnīt. Un, ka varu pelnīt. Ka gribu dzīvot labāk. Un gribu arī paceļot. Es pieņēmu lēmumu, ka man tas viss ir vajadzīgs. Un, ja man kaut kas ir vajadzīgs, tad es uz to virzos. Pavisam vienkāršs piemērs – mēs taču visi atrodam laiku tam, kas mums ir svarīgs,” žurnālam atklāj Diāna Zande.

Diāna atzinusi, ka ir piedzīvojusi ļoti laimīgu pārvērtību. Pati apzināti mainījusi savu dzīvi. Savulaik viņa intervijā portālam Veselam.lv atklājusi, ka apzinoties un mainot domāšanu un uzvedību, var labāk risināt problēmas, sekmīgāk strādāt un veidot attiecības. Tas nav tas pats, kā domāt pozitīvi, jo situācijai neatbilstīga pozitīvā domāšana ir tikpat nederīga kā negatīvā. Drīzāk to varētu nosaukt šādi – pazīt savus grābekļus un izvēlēties vairāk nekāpt uz tiem, domāt skaidrāk un rīkoties veselīgāk.

Neskatoties uz to, ka joprojām Diāna ne vienam vien latvietim saistās ar izmanīgo Lāsmiņu filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kucēna optimisms šai sievietei nepiemīt. Vērojot Diānas personību rodas iespaids, ka patīkamās proporcijās iemērīts gan racionāls, kritisks prāts, gan humora izjūta, gan pašironija, kā arī apziņa, ka dažbrīd nelīdz nekas cits kā pagaudošana uz Mēnesi – lai pēc tam sapurinātos, sastādītu darāmo darbu sarakstu un atkal ietu uz priekšu.