1 Komentārs

  1. kremļa meli !

    Valoda ir VIENA – LATVIEŠU !!!
    ——————————————–
    Ciltīm – kuršiem, zemgaļiem, letgaļiem un sēļiem – konsolidējoties, sākās 10.-12.gadsimtā. Atsevišķo cilšu valodu iezīmes joprojām ir saglabājušās trijos latviešu valodas dialektos: vidus, tāmnieku jeb lībiskajā un augšzemnieku dialektā, kas savukārt aptver vairāk nekā 500 dažādu izlokšņu.

    Vidus dialekts ir sastopams Latvijas vidienē. Uz tā pamata ir veidojusies latviešu literārā valoda, kurai vistuvākās ir izloksnes ap Jelgavu. Izšķir:

    1) Vidzemes vidus izloksnes ir no Mazsalacas ziemeļrietumiem līdz Valkas ziemeļaustrumiem, pāri Smiltenei, Valmierai, Cēsīm un Rīgai;

    2) (kursiski) zemgaliskās izloksnes sastopamas Nīcā, Bārtā, Priekulē u.c.
    3) kursiskās vidus izloksnes ir sastopamas Kurzemes dienvidos līdz Kuldīgai ziemeļos.

    Vidus dialekta piemērs rakstu valodā:
    P. Ganos gāju, kreklu šuvu, pie ozola mēru ņēmu.

    Lībiskais dialekts ir sastopams Vidzemes ziemeļrietumos un Kurzemes ziemeļos. Izšķir:

    1) Vidzemes lībiskās izloksnes, kas ir no Ainažiem pāri Staicelei, Limbažiem līdz Saulkrastiem;

    2) Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes, kas ir sastopamas Piltenē, Dundagā, Kandavā, Talsos, Ventspilī.

    Lībiskais dialekta piemērs rakstu valodā:
    P. Ganes gāj, krekal šuj, pe ozal mēr jēm.

    Augšzemnieku dialekts ir sastopams Vidzemes austrumos, Augšzemē un Latgalē. Izšķir:

    1) sēliskās izloksnes, kas ir Augšzemē jeb Sēlijā un Vidzemē ap Ērgļiem, Koknesi, Pļaviņām un Madonu;

    2) latgaliskās izloksnes, kas ir sastopamas Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē.

    Augšzemnieku dialekta piemērs rakstu valodā:
    P. Gonūs goju, kraklu šyvu, pī ūzula māru…
    ——————————————-
    Nav ko pūst kremļa stabulē un
    LATGALISKO IZLOKSNI
    uzdot par atsevišķu valodu !!!

Pievienot komentāru

Obligātie lauki atzīmēti ar *