Tradicionālie biroji ar noteiktu adresi, striktu darba laiku un bargu priekšnieku nu ir apdraudēti. Pasaulē tos arvien vairāk sāk aizvietot demokrātiskākas strādāšanas formas, piemēram, kopstrāde jeb, angliski, “coworking”. Puse no Londonā pagājušā gadā atvērtajām biroju platībām ir kopstrādes telpas.

Mūsdienās moderno sakaru tehnoloģiju attīstība daudziem nodrošina iespēju strādāt attālināti. Kāpēc jāsēž birojā, ja to pašu darbu var brīvi paveikt mājās, bibliotēkā vai kafejnīcā? Tomēr strādājot attālināti, pie visiem daudzajiem šī dzīvesveida ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un psiholoģiskajiem plusiem ir arī savi mīnusi.

Vienatnē cilvēks pilnīgi pašizolējas no sociuma. Ne katram raksturam tas ir piemēroti, tādēļ mājās strādājošais bieži streso, slinko un rezultātā krītas darba produktivitāte.

Šo problēmu mēģina atrisināt jauna tipa kopstrādes (coworking – angl.) telpas, kas ir kompromiss starp strādāšanu mājās un strādāšanu tradicionālā birojā.

Strādāt kopstrādē nozīmē īrēt atvērtā tipa birojā sev individuālu darba vietu, kas parasti tiek nodrošināta ar ofisa struktūru.

Daudzām kopstrādēm ir savas pārrunu telpas, virtuves, klusuma telpas, telefona būdiņas, norobežoti ofisi nelielu komandu darbam un konferenču zāles.

Iespēju kopstrādāt plaši izmanto jaunie uzņēmēji un nelielu uzņēmumu vadītāji, jo telpu īres grafiks ir ļoti elastīgs un to sniegtais biroja nodrošinājums bieži ir augstākas klases nekā standarta birojam.

Rezidents iegūst ofisa ērtības un saglabā personīgo neatkarību. Piedevām, kopstrādes birojs var atrasties ļoti tuvu mājām un tiek ekonomēts laiks un enerģija.

“Elastīgums, ekonomiskums un sociālie komponenti kopstrādei arvien vairāk piesaista jaunuzņēmumus, mazos uzņēmumus un ļauj tiem atteikties no regulāra biroja īres par labu dalībai kopstrādē. Tā ir kļuvusi par spēcīgu un stabilu tendenci. Jau vairākus gadus pasaulē kopstrādes darba vietu skaits pieaug vidēji par 30% gadā. Var atzīmēt tendenci. Nelielu kopstrāžu skaits, kuros strādā līdz 10 cilvēku, gada laikā ir samazinājies no 23% līdz 12%. Tajā pat laikā apmēram katrs piektais kopstrādes birojs nodarbina vairāk nekā 150 cilvēku. Gadu agrāk skaitlis bija tikai 13%. Aprēķināts, ka 2018. gada sākumā apmēram 1,2 miljoni cilvēku visā pasaulē strādās kopstrādes telpās,” atzīmē speciālizētajā izdevumā “Deskmag”.

“Šī koncepta ietvaros par būtisku kopstrādes priekšrocību uzskata īpaši veidoto infrastruktūru, kas veicina ideju apmaiņu un jaunu biznesa kontaktu rašanos. Visām telpām un apkārtējai videi jāatbilst darbinieku vajadzībām, lai varētu viegli koncentrēties sarežģītāku uzdevumu veikšanai gan komandās, gan individuāli. Tāpat nepieciešamas īpašas telpas iedvesmai un jaunu ideju ģenerēšanai, kā arī ērtas atpūtas zonas.

Kopstrādes telpu mērķis ir veicināt biznesa un personīgo izaugsmi. To īsteno, rīkojot mācību un biznesa kontaktu veidošanas pasākumus, un ņem vērā, domājot par interjeru. Starp kopstrādātājiem veidojas spontāni neformālie kontakti, un daudzi rezidenti vēlāk uzsāk kopīgu biznesu. Izpētīts, ka līdz 80% pasūtījumu jaunuzņēmējs saņem no saviem kopstrādes biroja biedriem vai pēc to ieteikuma. Arī daži uzņēmumi pieļauj darbu kopstrādē un pat atmaksā darba vietas īri, ” stāsta “Teikums” vadītājs Oļegs Ņikitins.

Kā tas sākās?

Par kopstrādes prototipu kalpoja hakerspeisi, kas Vācijā un ASV parādījās 90. gadu vidū. Telpas, kur komunicēties ļaudīm ar kopējām interesēm zinātniskās un tehniskās nozarēs, tika uzturētas, pateicoties biedru naudai.

Kopstrādei līdzīgi bija uzņēmējdarbības atbalsta centri, no kuriem daži, piemēram, 2002. gadā Vīnē (Austrija) atvērtā Schraubenfabrik vēlāk kļuva par kopstrādi. Bernards Bovens kļuva par pirmo domēna vārda coworking.com īpašnieku un vēlāk nosaukumu labprātīgi atdeva kopstrādes kustībai.

Uzskata, ka pirmais “oficiālais” kopstrādes birojs radās 2005. gada 9. augustā Sanfrancisko feministu kopienas “Spiral Muse” mājā. Programmētājs Breds Ņūbergs tajā pašā gadā Sanfrancisko kopstrādē “Citizen Space” piedāvāja dalībniekiem darba vietas, bezmaksas Wi-Fi, pārtraukumus meditācijai, kopējus lenčus un izbraucienus ar velosipēdiem apmaiņā pret nelieliem ikmēneša maksājumiem.

Vecajā pasaulē kopstrāde pirmo reizi parādījās 2005. gadā Londonā un 2007. gadā Berlīnē. Šie projekti joprojām ir vieni no lielākajiem pasaulē. Londonas “The Hub” kļuvis par starptautisku tīklu ar 65 telpām, kas atrodas piecos kontinentos. Berlīnes Kroicbergā atvērtais “Business Class Net” kļuva par pirmo kopstrādes tīklu, kas attīstījās, izmantojot franšīzi.

“2012. gadā Latvijā izveidoja pirmo “TechHub Riga”, kas dibināts ar mērķi radīt vidi, kas palīdz produktus attīstošiem iesācējuzņēmumiem sasniegt veiksmīgākus rezultātus. Kopstrādes kustība rīko arī pasākumus, tostarp ikmēneša “Meetup” un “TechHub Academy”,” informē Līne Sarma, “TechHub Riga” vadītāja.

Paralēli pilnībā atvērtiem kopstrādes birojiem eksistē arī specializētas telpas, kurā atlasa dalībniekus ar noteiktu darbības virzienu. Piemēram, Vašingtonas “Hera Hub” ir kopstrādes telpas, ko radījušas sievietes sievietēm.

Filadelfijas “Tribe Commons” orientēts uz jauniem ebreju uzņēmējiem. Ņujorkas “Paragraph” piedāvā darba vietas rakstniekiem.

Parīzes “La Ruche” rūpīgi atlasa sociālās uzņēmējdarbības projektos nodarbinātos. Tā ir pasaules tendence. Piemēram, “BoxHub” Kopenhāgenā koncentrējas uz arhitektūru, būvniecību un digitalizāciju. Nozaru pārstāvji sadarbojoties palīdz viens otram nonākt pie jaunām idejām. Populāri ir “FabLabi” un “MakerSpace”, kas nodrošina resursus, instrumentus un tehniku roku darbam.

Viena no Rīgas specializētajām kopstrādēm “Photo Space Rīga”, kur var satikties fotogrāfijas un radošo industriju entuziasti, atvērta Rīgas centrā Blaumaņa ielā vēsturiskās fotodarbnīcas un fotokluba “Rīga” telpās. Telpā ir sešas darbavietas, arī bezvadu internets un krāsainais printeris. Pieejama arī pasākumu telpa, kur darboties 16 – 20 cilvēkiem. Telpu iespējams aprīkot arī kā fotostudiju amatieriem,” stāsta Solvita Sprudzāne, “Photo Space Rīga” vadītāja.

Cilvēki vēlas būt sev līdzīgā sabiedrībā, viņiem nepieciešams socializēties, atrast draugus un partnerus. Netieši par to liecina tas, ka mūsu ap 60 cilvēku lielajā kopienā katru gadu izveidojas kāds pāris.

Kopstrādes priekšrocības

“Mūsu kopiena galvenokārt orientējas uz radošajās profesijās nodarbinātajiem. Šeit darbojās projektu vadītāji, mārketinga eksperti, dizaineri, gleznotāji, fotogrāfi, tekstu autori, animatori, programmētāji, šuvējas un citu profesiju pārstāvji. Kopienā ir iespēja vienam otram palīdzēt un iedvesmot. Veidojas produktīva atmosfēra, cilvēki iegūst jaunas idejas, paplašina redzes loku un piedzīvo nozīmīgas personības izaugsmes. Cilvēki vēlas būt sev līdzīgā sabiedrībā, viņiem nepieciešams socializēties, atrast draugus un partnerus. Netieši par to liecina tas, ka mūsu ap 60 cilvēku lielajā kopienā katru gadu izveidojas kāds pāris. Jau piecas laulības sešu gadu laikā! Nesen kļuvām par daļu no “European Creative Hubs Network”. Tas mūs iedvesmo kļūt par kārtīgu “Creative Hub” jeb Radošo Centru. Šobrīd darbojamies divos stāvos Rūpniecības ielā 900m platībā, kurā izvietotas darba vietas un darbnīcas,” atzīmē Kristīne Jansone, kopstrādes “DarbaVieta” vadītāja.

“Jaunās Teikas” mikrorajons dinamiski attīstās. Tur plānots izveidot vēl ap 400 dzīvokļu un 3500 darba vietu. Arī izremontētā VEF kultūras pils piedod rajonam “odziņu”. Kopstrādes telpas “Teikums” ir jaunā kvartāla vīzītkarte.

“Hanner grupas” vadītājs Mindaugs Valucks saredzēja šajā darbības formā perspektīvu un, veidojot kopstrādes centru, varēja brīvi eksperimentēt. Kopstrādes telpas paredzētas kā tramplīns iesācējiem biznesā. Telpas plānojot, vajadzēja saprast cilvēku plūsmu mijiedarbību, lai veicinātu spontāna ļaužu iepazīšanos un sarunu uzsākšanu.

Klusuma zonā pie augstākas letes jāstrādā, kājās stāvot. Tas ir ļoti veselīgi pēc ilgstošāka darba sēžot.

Piemēram, virtuve ir liela, kas rada saliedētības, “mājas” sajūtu. Virtuvē var bez maksas cienāties ar kafiju, tēju vai ūdeni. Bāra lete ir tieši tik liela, cik vajadzīgs. Eja aiz bāra letes – tik plata, lai varētu brīvi paiet garām divi cilvēki, bet ne centimetru platāka. Kopējā telpā izveidotas 10 izolētas telefona būdiņas, kurās cilvēks var sazināties, netraucējot pārējos. Būdiņu konstrukcijā ievērots “neērtās sēdēšanas” princips. Krēsls ir tā atbīdīts no galdiņa, ka ilgstoši tur neērti strādāt ar datoru. Tas palīdz saīsināt sarunu laiku.

Izveidota arī speciāla klusuma zona, kur uz augstākas letes jāstrādā, kājās stāvot. Tas ir ļoti veselīgi pēc ilgstošāka darba sēžot.

Pirmajā stāvā atrodas restorāns. Semināru telpa paredzēta 100 cilvēkiem, to ir iespējams ātri sadalīt trīs daļās un veidot darba grupas. Zaļie samta aizkari veido ekodizainu un labi slāpē skaņu.

“Darba vietu iespējams izīrēt gan īstermiņā, gan uz gadu. Tā kā telpas ir 100% piepildītas, “Hanner grupa” plāno projektu attīstīt un papildināt,” stāsta O. Ņikitins.

Kopā birojā ir 150 darba vietas, 12 telpas, kurās darboties komandām un septiņas sapulču telpas.

Jāatzīmē, ka telpu interjera dizains, ko veidoja “Lauders Architects” arhitekti Rita Laudere, Kārlis Lauders un dizaineris Harijs Vucens, saņēma Gada dizaina balvu.

“Mūsu uzdevums bija radīt modernu, atraktīvu, mājīgu un funkcionālu telpu, kas piesaistītu dažādi domājošus cilvēkus. Tas panākts, veidojot zonas, kurās pielietoti dažādi ar dabu saistīti motīvi un elementi, kas cilvēkā rada īpašu sajūtu. Konceptuāli lietoto materiālu mērķis bija iekštelpā radīt sajūtu par ārtelpu, tāpēc publiskās kopstrādes telpas tika veidotas kā ārtelpa, bet biroja telpas pa perimetru — kā iekštelpa,” komentē projekta autori.