Autors: Biznesa augstskolas Turība students Emīls Caune

Domājot par Ziemassvētkiem, vienas no pirmajām asociācijām ir saistībā ar ziemu, sniegu, aukstiem vakariem, ko pavadām, sildoties mājās pie kamīna un dzerot siltu tēju. Vai Ziemassvētkus var svinēt arī tādā siltā un saulainā vietā kā Spānija, un kādas ir sajūtas – par to savā viedoklī dalās Biznesa augstskolas Turība students Emīls Caune. Viņš dalās savās emocijās, stāstot par spāņu kultūras iezīmēm, ēdieniem un to, cik atšķirīga ir vietējo iedzīvotāju dzīves uztvere, ja to salīdzina ar mums – latviešiem.

Ziemassvētki arī Spānijā ir Ziemassvētki

sss

Ziemassvētkus Spānijā svin tāpat kā citās valstīs, jo tur ir izteikta katoļticības dominance. Ir vairākas tradīcijas, kas ir kopīgas ar citām Eiropas valstīm un ASV, piemēram, svinības ģimenes lokā, rotājumi, dziesmas, ēdiens un tradīcija apdāvināt vienam otru.

Spāniski Ziemassvētku vakaru sauc Nochebuena, kas burtiski tulkojot nozīmē  – Labā nakts. Tāpat kā visur citur pasaulē, tiek svinēts Jēzus piedzimšanas priekšvakars. Ģimenes ietur kopīgas Ziemassvētku maltītes un dzied dziesmas, taču ēdieni gan katrai kultūrai ir savi, arī spāņiem. Svētku vakars parasti tiek noslēgts ar Spānijai tradicionāliem saldumiem. Svētku galds ir klāts bagātīgi, kur dominē dažādi zivju un gaļas ēdieni, kā arī liels daudzums jūras velšu. No dzērieniem, kā jau visur – vīns, šampanietis un viens no spāņu tradicionālajiem dzērieniem kava jeb spāņu šampanietis

Dzīvespriecīgi cilvēki ar citādāku pieeju dzīvei

ddd

Cilvēki Spānijā visam pieiet vieglāk un ar smaidu. Ne tikai svētku laiku, bet arī cilvēki ikdienu pavada mierīgi un bez steigas, dienas vidū ir tā saucamā siesta, kad veikali un kafejnīcas veras ciet, un visbiežāk savu darbību pēc pārtraukuma tā arī neatsāk. To bija aizraujoši vērot – tā mierpilnā attieksme pret lietām un dienas ritējums viņus nesatrauca. Protams, ir grūti kaut ko ieplānot, ja nepieciešams iesaistīt vietējos iedzīvotājus. Dažkārt uz tikšanos viņi var atnākt ātrāk, kas ir liels retums, bet visbiežāk – ar ļoti pieklājīgu nokavēšanos. Kavēt aptuveni stundu – tas ir normāli.

Manis sastaptie cilvēki visas vasaras garumā bija ļoti pretimnākoši, atvērti un vienmēr pozitīvi, gan darba devēji, gan kolēģi. Ja arī bija kādas ķibeles, viņi tām nepievērsa tik lielu uzmanību, cenšoties būt pozitīvi jebkurā situācijā.

Padomājiet, cik nikni paliktu latvieši, ja kāds uz norunāto tikšanos ierodas pēc stundas, nebrīdinot to, kurš gaida. Savā ziņā to varētu nosaukt par tādu kā fenomenu, dzīves mākslu, jo, manuprāt, prasme situācijas uztvert viegli, bez lieka satraukuma, tā ir sava veida māksla, kuru Latvijā pieprot vien retais. Ja apstājamies un paraugāmies no malas – mēs tik ļoti bieži lietas uztveram pārspīlēti, ar pārlieku lielu piesardzību un bezjēdzīgiem aprēķiniem. Dzīve – tā ir māksla.

Cieņā ir cepti ēdieni

aaa

Vidusjūras piekrastē ļoti iecienīti ir dažādi ēdieni no jūras produktiem – gan klasiskas zivis, gan arī eksotiskāki ēdieni, bet pārsvarā šos ēdienus gatavo ceptā un fritētā veidā. Spānijā ēdiena daudzveidība ir daudz mazāka nekā pie mums Latvijā. Brokastīs ceptas olas ar bekonu, pusdienās – fritēti kartupeļi, cepta gaļa, dažreiz risotto un vakariņās ļoti līdzīgs piedāvājums pusdienās aprakstītajam. No savas pieredzes varu teikt, ka spāņiem viss patīk ceptā veidā, zupas ir liels retums. Man Spānijā pietrūka piena produktu, pie kuriem Latvijā esmu tik ļoti pieradis.

Klimats tur bija ļoti pateicīgs, iespējams, man arī paveicās, ka biju pie Vidusjūras, kur nav tas lielākais karstums. Tā ir sajūta, kad nav ne par karstu, ne par aukstu – baudīšanas vērts.

Katrā galamērķī iegūt ko jaunu

ggg

Katram hobiji ir visdažādākie – makšķerēšana, skriešana, peldēšana un daudz kas cits, bet man tā ir ceļošana, šo procesu tiešām izbaudu. Izbaudu visu kopumā – gatavošanos, braucienu, plānošanu un pašu galamērķi ar visām tam pievienotajām vērtībām. Cilvēki, kultūra, ēdieni, daba, laikapstākļi – katrā valstī, lai arī citās tikai nedaudz, bet tomēr viss ir atšķirīgs, katrā galamērķī iegūstu ko jaunu! Pirms diviem gadiem, izmantojot augstskolas sniegtās iespējas, devos uz praksi ārzemēs – Spānijā, bet pagājušajā gadā vienu mēnesi pavadīju Taizemē. Abas zemes bija krāšņas, cilvēki – savdabīgi, ļoti atšķirīgi no latviešiem un kultūra – eksotika!

Sirdī esmu latvietis

Sirdī noteikti esmu latvietis, bet nevaru noliegt, ka man ļoti patīk ceļot, jau esmu iecerējis savu nākamo maršrutu. Par sapņu valsti grūti izlemt, bet viena no piesaistošākajām ir Apvienotā Karaliste. Pirms pusotra gada biju Londonā, no Eiropas lielajām pilsētām – tā ir mana favorīte.

Interesanti salīdzināt Londonas un kādas Spānijas pilsētas dzīves ritmu, ikdienas režīmu. Tas ir tik krasi atšķirīgs. Man patika Spānija, patika arī Londona, neraugoties uz atšķirīgajām iezīmēm. Londoniešu ikdienas ritējums ir diezgan straujš, plānu ir daudz, bet tas ir ļoti sakārtots – viņi visu spēj pagūt. Uz tikšanos cilvēki šeit ierodas bez kavēšanās, kavēt ir pat nepieklājīgi, ja salīdzinām ar Spāniju. Varētu teikt, ka viņi ir uz biznesa attiecībām orientēti cilvēki. Precizitāte, plānošana un punktualitāte – trīs galvenie uzsvari, ja man jāraksturo angļi.