Vasaras Saulgrieži teju durvju priekšā, un pēdējais laiks izlemt, kā pavadīt ilgi gaidīto atvaļinājumu. Ko jūs domājat par Vidzemi? Vietu, kur netrūkst neparastu amatu meistaru, eksotisku dzīvnieku un putnu turētāju, dravinieku un lauku sētu, kurās godā celtas senās latviešu vērtības un tradīcijas.

Baudīsim Latvijas simtgades vasaru kopā ar čakliem un sirsnīgiem ļaudīm Latvijas laukos!

Pie rūvēniešiem

Septiņus kilometrus uz ziemeļiem no Rūjienas Ķoņu dzirnavās rokrokā turas divi seni lauku ļaudīm svarīgi arodi – graudu malšana un vilnas kāršana. Pirms aptuveni 150 gadiem uz Rūjas upes celto dzirnavu iekārtas joprojām darbojas un var izsekot graudu ceļam cauri dzinakmeņiem līdz dažādiem miltu izstrādājumiem. Līdztekus malšanai notiek vilnas apstrāde ar seno (19. gs.) tehniku. Šeit šuj segas un spilvenus, kas pildīti ar dabīgo aitu vilnu, darina oriģinālus adījumus un tamborējumus no vilnas dzijas, kurus iespējams arī iegādāties. Ja paši turat aitas un nezināt, ko iesākt ar vilnu, droši varat to atvest uz Ķoņu dzirnavām, lai pēc kāda laika pretī saņemtu jau gatavu dziju.

Jeru pagastā (Rūjienas nov.) iespējams sastapt savdabīgu personību Gundegu Tomsoni, kura glezno, raksta dzeju, redz krāsainus sapņus un gan nopietni, gan ar humoru pastāstīs, kā vienā dienā pārmainījusies viņas dzīve un satikti cilvēki ar dažādiem likteņiem. Kāpēc no lielas šinšillu saimniecības ir palikuši tikai daži mīļdzīvnieki un daudz kas notiek neizskaidrojami, pat mistiski. Gaidīti lieli un mazi – visiem būs ko darīt.

Tikai apmēram divus kilometrus no Burtnieku luterāņu baznīcas uz Rencēnu pusi meklējamas senās Adzelviešu mājas (1542), kur nodarbojas ar kaņepju audzēšanu un dažādu kaņepju produktu ražošanu. Plašajā sētā vairākas ēkas ir ļoti senas, daudzviet izstādīti vecie saimniecības priekšmeti un darbarīki. Klētiņā var piedalīties miestiņa miežu iesala malšanā, nobaudīt kaņepju aizdaru un ieskatīties Dainu tēva kaņepju atvilktnītē. Saimnieks parādīs, kā no kaņepju stublājiem top auklas un virves.

Lai atvilktu elpu, var ierullēt Valmieras klusajā centrā, kur Vecpuišu parkā atrodas divas skaistas un īpašas vietas – koncertzāle “Valmiera” un restorāns “Vecpuisis”. Parka pirmsākumi meklējami 1914. gadā, kad šo teritoriju iegādājās astoņi kungi, kuri uzcēla tagadējā restorāna ēku, lai tā kalpotu kā izklaides un atpūtas vieta valmieriešiem un pilsētas viesiem, un mācītājs to iesvētījis par “prieka, miera un atpūtas vietu”. Vēlāk parks ticis nodēvēts par Vecpuišu parku, jo gandrīz visi tā īpašnieki bijuši vecpuiši.

Uz malēniešu robežām

Ne tikai laukos, bet arī pilsētā atrodami interesanti cilvēki – sava aroda meistari. Alūksnē var iegriezties Gulbenes ielā, kur līdzās dzīvo vairāki amatnieki – Harijs Stradiņš, kurš apstrādā koku un mākslinieciski izmanto zarus, saknes, saaugumus (Nr. 2C), un kalēja amata meistars Laimonis Bāliņš (Nr. 2B). Alūksnes pievārtē (Alsviķu pag. “Racupkalnā”) saimnieko keramiķis Uģis Puzulis, kurš izkopj Vidzemei raksturīgās podniecības formas, izmantojot Latgales krāsu gammu. Pie viņa var gan skatīties meistara roku veiklībā, gan paši pārbaudīt māla pikas maģiju un no tās “izcelt” kādu jauku suvenīru. Keramiķis saņēmis kultūras zīmi “Latviskais mantojums”.

Savukārt Daukstu pagasta “Gruzīšos” ungārs Andrašs Fazekašs ierīkojis vīnogu dārzu, kas atrodas vistālāk Latvijas ziemeļos. Pēc izskata tumsnējais vīnogu selekcionārs atgādina šamani un lieliskā latviešu valodā pastāstīs par dažādām vīnogu šķirnēm, to piemērotību Latvijas apstākļiem un sarežģīto selekcijas darbu. Ja iemantosiet simpātijas, varbūt viņš pakavēsies atmiņās arī par Ungārijā pavadīto bērnību.

Vidzemes sirdī

Limbažu Vecajā rātsnamā (Burtnieku iela 4) iemājojis ļoti īpašais Sudraba muzejs, ko veidojis sudrabkalis, Baltijas Juvelieru asociācijas prezidents Oļegs Auzers kopā ar sievu Ligitu. Daudzi mākslinieka darbi kā Latvijas reprezentācijas dāvanas aizceļojuši pie pasaulē ievērojamiem cilvēkiem, piemēram, Romas pāvesta Benedikta XVI, Anglijas karalienes Elizabetes II un prinča Čārlza, kā arī apskatāmi atjaunotajā Melngalvju namā Rīgā. Muzejs ir atvērts katru dienu no plkst. 10 līdz 17. Bez O. Auzera darbiem te var iepazīties arī ar sudraba lietošanu medicīnā, dzīvā ūdens pagatavošanu, pēc tam to degustējot, kā arī noskatīties sudraba lodēšanas paraugdemonstrējumus. Tā kā sudraba meistars ir aizrāvies ar Austrumu medicīnu un filozofiju, iespējams uzzināt arī Tibetas medicīnas noslēpumus.

Lādes “Avotiņos” (Limbažu nov.) vēsturnieks, Limbažu muzeja direktors Jānis Ulmis, sekojot savai sirdsbalsij, kļuvis par zāļzini un ekoloģiski tīrā vidē izveidojis vairāk nekā 300 veidu veselības augu kolekciju, kur pēta, audzē un iegūst drogas veselības uzlabošanai. Vispirms organisma attīrīšanu sācis ar sevi un savu ģimeni, nu viņš sniedz konsultācijas un lasa lekcijas par augu lietošanu pārtikā un fitoterapijā arī ekskursantiem, piedāvājot viņiem kaltētu augu maisījumus dažādu slimību profilaksei un imunitātes paaugstināšanai. Lai veselības augi dotu vislielāko ārstniecisko efektu, tie jāaudzē ekoloģiski tīrā vidē, jānovāc pareizās Mēness fāzēs un uzlējums nedrīkst pārsniegt +45 grādu temperatūru. Pieejami zaļie kokteiļi, fitoprodukti veselībai un fitosuvenīri dāvināšanai. Iepriekš piesakoties, Jānis ceļotājus gaida no 15. maija līdz 15. oktobrim.

Raunas pagastā (Cēsu nov.) noteikti jāapmeklē savvaļas zirgu ganības “Jaunieviņās”, kas ir tālākais Eiropas ziemeļos esošais savvaļas zirgu aploks, kur dabiskos apstākļos aptuveni 20 ha platībā ganās no Nīderlandes atvesto tarpānu bars. Ja paveiksies, varbūt izdosies uzņemt pašiņus ar zirgiem, jo nereti tie pienāk diezgan tuvu cilvēkiem.

Z/s “Jāņkalni” (Madonas nov., Vestienas pag.) ir Ozoliņu ģimenes saimniecība, kurā tiek īstenotas dažādas idejas, lai varētu dzīvot veselīgi, garšīgi un pilnvērtīgi. Kāla ezera krastā 22 ha platībā viņi audzē krūmmellenes, avenes, zemenes, dzērvenes, rabarberus, no kuriem top ievārījumi, sulas un augļu konfektes. Ekskursijas iespējamas darbdienās no plkst. 8 līdz 16. Tās sākas ar dārza apmeklējumu, turpinās ražošanas cehā un beidzas ar ogu un gatavo produktu nogaršošanu. Vislabāk uz “Jāņkalniem” doties no jūnija vidus līdz augusta beigām, jo tas ir laiks, kad var salasīt ogas gan sev, gan saimniekiem.

Braucot tālāk uz Madonu, Bērzaunes pagasta Ozolkrogā ganās Latvijā lielākais kazu ganāmpulks – ap 300 ragaines. Te var iepazīties ar kazu siera ražošanas procesu un nogaršot z/s “Līvi” gatavo produkciju – sešu veidu mīkstos sierus, kā arī kazas gaļas konservus. Tiem, kas ieradīsies ap pulksten 17, būs iespēja vērot kazu slaukšanu. Bērzaunes pagastā atrodas arī z/s “Sveķi” – Baltijā lielākā un modernākā trušu ferma, kur dzīvnieki uzturas ne tikai būros, bet arī ārā Trušu dārzā, kur tos var uzcienāt ar burkāniem un samīļot.

Madonā var iegriezties pie Latgales keramiķa Jāņa Seiksta, kurš pēdējos gadu desmitos līdztekus glazētajām vāzēm, šķīvjiem, svečturiem un velniņiem aizrāvies ar svēpēto (melno) un dārza keramiku, kā arī akvareļu gleznošanu. Bet Lazdonā pie tautas daiļamata meistares Vandas Podiņas izmēģināt rotu darināšanu pērlīšu tehnikā. Apmeklējuma laikā iespējams apskatīt viņas rotu kolekciju, kā arī uzzināt par citām senām rokdarbu tehnikām un pat pasūtīt savai garderobei kādu vienreizēju izstrādājumu.