Daudzi, kuri izvēlas atvaļinājumu ziemā, dodas uz dienvidzemju pludmalēm, bet pēc ceļojuma atkal gribas atpūsties! Kāpēc?

Pazīstama aina

Atpūta nogurdina, ja ir gari pārbraucieni vai pārlidojumi. Tas attiecas arī uz īsajiem ceļojumiem, kas sākas agrā sestdienas rītā pēc garas darba nedēļas, un beidzas vēlā svētdienas vakarā. Pirmdien atkal jādodas uz darbu! Tādā situācijā cilvēks atgriežas saguris. Turklāt iemesls nav tikai fizisks nogurums, bet arī stress – psiholoģiskā pārslodze pēc straujas apstākļu maiņas, ko mēdz saukt par atvaļinājuma sindromu.

Simptomus viegli pazīt – ja kopš atvaļinājuma beigām nav pagājusi ne nedēļa, bet ir nogurums sejā, skumjas acīs un ikdienas apātija, pesimisms un morāls nespēks ķerties pie darba, atpūta nav bijusi pilnvērtīga. Sekas? Izjūk bioritms, parādās kuņģa darbības traucējumi, cilvēks kļūst viegli aizkaitināms. Tādas likstas biežāk piemeklē ekstravertus cilvēkus – emocionālus, atvērtus, atkarīgus no ārējiem apstākļiem un citu viedokļa. Introvertie atvaļinājuma sindromu pārdzīvo nedaudz citādi – noslēdzas sevī, iegrimst melanholijā, kļūst nomākti un izklaidīgi. Tomēr gan vieniem, gan otriem var būt līdzīgi simptomi kā saaukstēšanās vai gripas gadījumā – nedaudz paaugstināta temperatūra, rinīts, laušanas sajūta kaulos, hronisks nogurums un neizgulēšanās.

Bez steigas un kontrastiem

Psihologs Jānis Caics uzskata: lai pēc atvaļinājuma būtu laba pašsajūta, atpūta jāplāno laikus un mērķtiecīgi. Vairākumā gadījumu atvaļinājuma sindroms ir saistīts ar emocijām pirms došanās brīvdienās. Ja pēdējās darba dienās bijusi pārslodze, zemapziņa atgriešanos no atvaļinājuma saistīs ar spriedzi un negācijām.

Liktenīga kļūda ir zibenīga atgriešanās darbā – vēl iepriekšējā dienā laiska atpūta pie jūras, tad lidojums, bet no rīta jau darbs. Šādu pārslodzi psihei ir grūti izturēt. Labākais risinājums – atgriezties no tālienes dažas dienas pirms atvaļinājuma beigām, izkravāt čemodānus, satikt savējos, dalīties ar pirmajiem iespaidiem un tikai tad doties uz darbu.

Psihologi iesaka atgriezties darbā piektdien, jo nedēļas beigās parasti netiek plānotas nozīmīgas tikšanās un sanāksmes, arī rutīnas pienākumu mēdz būt mazāk. Ir laiks nesteidzīgi novērtēt prombūtnes laikā iekrājušos darbus un noteikt prioritātes to izpildei.

Tikpat svarīga ir ceļojuma pēdējā diena. Ja tā bijusi ļoti intensīva, atgriešanos mājās var salīdzināt ar izdzīšanu no paradīzes. Arī visa ceļojuma laikā jājūtas brīvi, jātver pozitīva enerģija no satiktajiem cilvēkiem, vides, garšām, krāsām un smaržām.

Ēd uz veselību!

Pārspīlējot atvaļinājuma nozīmi un nepietiekami novērtējot pārējo brīvdienu – nedēļas nogales, svētku dienu – labumus, mēs paši sevi pieradinām pie domas, ka atvaļinājuma beigas ir kārtējā darba perioda sākums.

Nekad nevajag aizmirst dabiskos antioksidantus – produktus, kas veicina par laimes hormoniem saukto endorfīnu un serotonīna rašanos organismā. Tādi ir banāni, apelsīni, tumšā šokolāde, lapu salāti u.c.

Nesasprindzinoties un padarot savu ikdienu vienkāršāku, sliktais noskaņojums un pašsajūta dažu nedēļu laikā pāries. Ja apātija pastiprinās, nepatika pret darbu turpina augt, slimīguma sajūta nepāriet, tas var būt depresijas sākums. Tad ieteicams konsultēties ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru. Bet varbūt nopietni jāpadomā par citu darbu?