Ko tik visu dažādu laikmetu skaistules ir darījušas, lai matu cirtas būtu krāšņas! Mazgājušas un skalojušas dažādos augu novārījumos, pret izkrišanu smērējušas sīpolu sulu, sakultu olu, biezpienu, ķemmējušas stundām… Laiki mainās, un nu matus var droši mazgāt vai ik dienu, piemērotu līdzekli izvēloties veikalā.

Ziemai sekos vasara

Matu pastiprināta izkrišana rudenī un pavasarī ir dabīga sezonāla parādība, taču gadās, ka problēma aktualizējas arī atpūtas laikā dienvidu kūrortā. Pārrodoties mājās, tiek likti lietā visi līdzekļi, nesmādējot ne sīpolu sulas smērēšanu galvas ādā, ne citus smirdīgus produktus. Pēc dažiem mēnešiem mati atkal šķiet stipri un spīdīgi! Līdz atkal pienāk pavasaris un matu izkrišana kļūst pamanāmāka.

Ģimenes ārste un triholoģe Inga Zemīte ir skeptiska, kad dzird slavas dziesmas tautas līdzekļu brīnumainajam spēkam. Viņai ir zinātniskāk pamatots skaidrojums: “Ziemā slimojāt un lietojāt antibiotikas? Tādēļ mati novājinājās – pārgāja izkrišanas fāzē. Tomēr uzreiz tie vēl neizkrīt. Vasarā gan pienāks brīdis, kad mati būs pamanāmi visur: dušā, uz apģērba, katrreiz būs pilna ķemme. Apmēram trīs mēnešu laikā pastiprinātā izkrišana pāriet. Ja šajā laikā ir smērēti vai citādi lietoti dažādi netradicionāli līdzekļi, protams, rodas pārliecība, ka pat sīpolu sula ir brīnumzāles. Taču īstenībā notikusi dabīga matu attīstības fāžu nomaiņa. Savukārt sīpolu sula var kairināt galvas ādu un pat izraisīt alerģiju.”

Arī badošanās un ilgstošas striktas diētas tāpat kā jebkura ilgstoši paaugstināta spriedze organismam sagādā stresu, kas liek visus resursus taupīt dzīvībai svarīgiem orgāniem. Palielinātais adrenalīna līmenis sašaurina asinsvadus, tādēļ tiek traucēta apasiņošana, un matu saknes saņem mazāk barības vielu. Diētas laikā zaudējot vairāk nekā 20% svara, izkrīt arī mati. Ja līdz kādai nozīmīgai ballei jāiespraucas noskatītā mazā apģērba gabalā, var nebūt vairs kuplas frizūras. Ja matu saknes būs slimas, nepalīdzēs arī nodzīšana uz nullīti – kvalitāte neuzlabojas un ātrāku matu ataugšanu neveicina.

Foto: Unsplash
Foto: Unsplash

Šampūna nemēdz būt par daudz

Šampūni ir matu mazgāšanai piemēroti sintētiski petrolejas produkti, ko sauc par detergentiem. To uzdevums ir matu un galvas ādas atbrīvošana no sebuma, kas savukārt rada matu spīdumu: tos ieeļļo, lai pasargātu no izžūšanas un apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes. Tas gan ir iemesls, kāpēc gaisā esošie putekļi saķep matos un tie izskatās netīri, gribas tos uzreiz izmazgāt.

Spēju attīrīt matus daudzi vērtē pēc šampūna putošanās intensitātes. Ārste Inga Zemīte teic, ka mūsdienās ir pieejama produkcija, kas vispār neputo, bet savas funkcijas pilda lieliski. Tāpēc mazgāšanas līdzeklis jāvērtē pēc citiem kritērijiem, piemēram, cik viegli tas ieklājas un izskalojas, cik ātri mati izžūst, cik viegli tie ķemmējami, ieveidojami un vai ir spīdīgi.

Speciāliste noliedz, ka matu kopšanas produkti, kam piedēvē “salonu kvalitāti”, ir augstvērtīgāki par citiem. Šīs preces jāizvēlas pēc piemērotības matu tipam, jo gan aptiekā var nopirkt pilnīgi neatbilstīgu, gan lielveikalā – sev vislabāko. Atrodot savu šampūnu, tas nav jāmaina. Inga Zemīte mierina, ka matiem vienalga, vai ilgstoši tiek izmantots viens un tas pats šampūns vai tiek mainīts, galvenais – lai tas ir piemērots.

Viņa arī kliedē mītu par dabīgajiem un bioloģiskajiem šampūniem, nodēvējot tos par patērētāju pievilināšanai izgudrotu industrijas mārketinga paņēmienu.

“Matus nevar izmazgāt, ja šampūnam nav ķīmisku sastāvdaļu, vai arī būs nepieciešams ļoti liels šampūna daudzums. Tādēļ tas ātri izlietosies. Vielām, ko pievieno šampūniem kā dabīgas sastāvdaļas, nav lielas nozīmes, jo to daudzums efekta sasniegšanai ir pārāk niecīgs,” skaidro Inga Zemīte.

Retāk nav labāk

Uzskats, ka mati jāmazgā reti, radās pagājušā gadsimta 40. gados. Šampūnu nebija, nācās izmantot veļas ziepes, taču matiem nebija spīduma un dzīvīguma. Lai tie kļūtu spodrāki, vajadzēja plūkt nātres, vākt priežu pumpurus un citas drogas un skalot matus šajos novārījumos. Reta matu mazgāšana kļuva it kā pašsaprotama.

Šampūni parādījās tikai 70. gados, taču sākotnēji to sastāvā bija ļoti agresīvas vielas, kas matus un galvas ādu attaukoja līdzīgi mūsdienu trauku mazgāšanas līdzekļiem. Tas izraisīja ādas jutību, izsitumus, alerģijas, dermatītu un tamlīdzīgas likstas. Šie ap­stākļi radīja pārliecību, ka šampūni ir kaitīgi un to lietošanas biežums jāierobežo. Mūsdienās lielie kosmētikas ražotāji iegulda daudz līdzekļu izpētē, un daktere Inga Zemīte iedrošina matus mazgāt tik bieži, cik nepieciešams: “Galvenais faktors, kas jāņem vērā, ir komforta sajūta pēc šampūna lietošanas. Ja ir nieze vai diskomforts, tas nozīmē, ka šampūns nav piemērots.”

Industrijas pēdējo gadu desmitu veikums palīdz mazināt daudzas galvas ādas problēmas, veicina krāsotu matu pigmenta ilgāku saglabāšanu. Taču reklāmas solījums, piemēram, apturēt matu izkrišanu, var nerealizēties. Ja galvas āda vai mati nav veseli, par šampūna izvēli labāk lemt kopā ar ārstu vai kvalificētu friziermeistaru. Ārstnieciskos šampūnus var lietot ikdienā tāpat kā citus, taču pēc problēmas novēršanas atkal jāpāriet uz kosmētiskajiem.
Nav ieteicams matus mazgāt karstā ūdenī, jo augstā temperatūrā pastiprinās tauku dziedzeru darbība, tāpēc vieniem mati ātrāk taukojas, savukārt citiem kļūst vēl sausāki.
Arī ciets ūdens ietekmē matu izskatu, tāpēc vismaz skalošanai tas jānovāra. Ne velti senāk sievietes vāca lietusūdeni, bet papildu spīdumam vēsam skalojamajam ūdenim pievienoja nedaudz etiķa. Tas īpaši labi nostrādā krāsotiem matiem.

Foto: Unsplash
Foto: Unsplash

Glābiņš – sausais šampūns?

Runā, ka Holivudas aktrises, kurām pēc matu mazgāšanas vakarā tie jau nākamajā rītā izskatās nespodri, izmanto sauso šampūnu. Nedaudz šā pūderveida līdzekļa lieto vakarā izmazgātos, sausos un izķemmētos matos un viegli iemasē pie saknēm. Tas nakts laikā uzsūc lieko sebumu, un no rīta mati neizskatās tik nespodri un pieplakuši kā citkārt. Šis paņēmiens lieliski darbojas, tomēr tradicionālo šampūnu neaizstāj – tikai īslaicīgi uzlabo izskatu.