Ik reizi ieslēdzot televīzijā “Laika ziņas”, karstuma un sausuma nomocītie Latvijas ļaudis cer sagaidīt patīkamas vēstis par valgmi nesošu ciklonu tuvošanos, taču TV3 laika vecim Ansim Klintsonam šopavasar reti azotē paslēpts kāds lietus mākonis, un visbiežāk nākas cilvēkus mierināt, ka, iespējams, vietām nedaudz uzlīs. Gaidīt vēlamos laika apstākļus gan nav Anša stilā, tādēļ radusies ideja par raidījumu “Laiks mājai”, kam televīzijas kanālā “TV6” rit jau otrā sezona.

Nezinu gandrīz nevienu laikzini, kurš būtu mērķtiecīgi vēlējies kļūt tieši par laika ziņu vēstītāju televīzijā. Tu droši vien neesi izņēmums?
Mācoties Bulduru dārzkopības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, mazliet apguvu meteoroloģijas pamatus, bet tik vien, cik tas nepieciešams dārzniekam, kuram jārūpējas par augu labturību. Tolaik jau biju strādājis dažādās radiostacijās, kad pārcēlos uz “Star FM” un reiz gaitenī satiku Baibu Zūzenu no “TV3”. Viņa it kā starp citu pajautāja, vai es negribētu nolasīt laika ziņas. Es piekritu, jo jau katru rītu tās lasīju radio. Kad pēc stundas mani palūdza aiziet uz videoprovēm, tikai tad apjēdzu, ka runa bija par televīzijas laika ziņām. Tomēr aizgāju, un likās, ka nekad nevarēšu galvā paturēt apmēram A4 formātā ietilpināto informāciju par gaidāmajiem laika apstākļiem, taču man teica, esot sanācis tā nekas. Mazliet patrenējos, un radiokolēģe Maija Rozīte, kas pirms tam lasīja laika ziņas “TV3”, ar prieku paziņoja, ka beidzot viņa varēšot iet atvaļinājumā. Tā nu nākamo mēnesi vienatnē izgāju ugunskristības. Atzīšos, biju mazliet nobijies, jo radio mani neviens neredz, bet televīzijā katru emociju skatītāji nolasa. Sākumā tekstu mācījos stundu, dažkārt pat divas stundas, tiešajā ēterā baidoties pārteikties.

Špikeru jums, laika ziņu vēstītājiem, priekšā nav?
Nav. Mēs redzam to pašu, ko televīzijas skatītāji – temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību. Tagad, kad uzkrājusies lielāka pieredze par laika apstākļiem, ir vieglāk runāt. Arī pats jau sekoju līdzi, kā atmosfēras procesi attīstās, un daudz ko varu pielikt klāt no savas puses.

Vēl tu vadi “TV6” raidījumu “Laiks mājai”.
Jā, tas pēdējā laikā ir mans mīļākais televīzijas projekts, kaut vēl pirms radiolaikiem esmu piedalījies raidījumā “Labākais no labākajiem” (“LTV1”) un “Sveika, Rīga!” (“TV3”). Raidījuma “Laiks mājai” ideja pieder ilggadējam “TV3” operatoram Ivo Veisam, ar kuru kopā uztaisīto demoversiju televīzijas vadība akceptēja. Tā nu katru nedēļu taisām pa raidījumam, kuru tapšanā mums palīdz arī režisore Ruta Veisa, un ir ļoti aizraujoši. Pa šo laiku esmu kļuvis par laba līmeņa celtniecības materiālu ekspertu, jo aizkameras sarunās ar ražotājiem manā rīcībā nonāk arī konfidenciāla informācija par katra materiāla trūkumiem. Orientējos gan jumta segumu un siltumizolācijas materiālu piedāvājumā, gan dažādos koeficientos un ēku būvkonstrukcijās. Lai gan neliela saprašana celtniecībā jau pirms tam man bija, jo Anglijā divus gadus nostrādāju būvgaldniecībā un pārdevu somu mājas, tomēr “Laiks mājai” man devis daudz plašāku izpratni par to, kas notiek modernajā celtniecībā. Piemēram, līdz šim nezināju, ka no “Baurock” blokiem stundas laikā var salīmēt āra kamīnu un nekāda java nav nepieciešama.

Skatoties raidījumu “Laiks mājai”, šķiet, tu esi diezgan atvērts dažādiem izaicinājumiem.
Nuja, katru nedēļu jau kaut kas ir jāizdomā. Piemēram, ziemā intervēju cilvēku par jumta segumiem, atrodoties uz jumta, iekarināts drošības sistēmās. Diezgan ekstrēmi, jo jumts bija ļoti slidens. Taču vēl bīstamāk tas bija Ivo, jo viņam abas rokas aizņemtas ar kameru un vēl jādomā par skaņu. Arī pašam tikt pielīmētam pie griestiem bija vareni. Pirms tam kaut kas tāds redzēts tikai reklāmās. Turklāt to izdarīja viens no pasaules stiprākajiem vīriem Aivars Šmaukstelis.

Mans svars ir apmēram 90 kilogramu, un, vienkārši pielīmēts, es droši vien izkristu no kurpēm, tādēļ mani pielīmēja kopā ar snovborda dēli.

Esmu izlauzis pāris sienu, kuras uzskatīja par neizlaužamām, šāvis ar un bez skrotīm pa celtniecības putu baloniem, braucis ar kāpurķēžu motobloku. Vēl starp tādām dullām lietām, ko esmu darījis, varu minēt peldēšanu uz siltumizolācijas materiāla Daugavā. Arī matu nogriešanu raidījuma laikā, jo biju saderējis ar interneta veikala “Nuko” puišiem, kas klientiem sola piegādāt preces par brīvu visā Latvijā. Viņu uzdevums bija nogādāt sūtījumu Centrāltirgū esošajā tornī, kas jau labu laiku ir slēgts, un tas tika izdarīts ar dronu. Pēdējais ekstrēmais izgājiens bija iegremdēšanās ūdenī ar akvalangu kopā ar ūdenslīdējiem, ieraugot un sajūtot pavisam citādu pasauli. Vadot “Laikas ziņas”, laikam pats dullākais bijis apspiestajos zvejnieku zābakos iebrist līdz krūtīm aukstajos novembra ūdeņos, kas nu jau vairs neliekas nekas īpašs.

Tu aizmirsi pastāstīt par ekspedīciju, kurā tevi un LNT laika veci Kristapu Tālbergu aizsietām acīm aizveda uz nepazīstamu vietu Latvijā…
Mēs nonācām stacijā “Lāčplēsis”. Tas tiešām bija kaut kas neikdienišķs. Sēžot mašīnā ar aizsietām acīm, abi ar Kristapu centāmies apjaust, kur mūs ved, bet pēc brauciena ilguma sapratām, ka tālu. Un neviens arī neko nestāstīja, kā ūdeni mutē ieņēmuši. Izkāpjot un noņemot apsēju, tapa skaidrs, ka nekad agrāk šajā vietā neesmu bijis un Kristaps arī ne. Stacija slēgta, un mēs devāmies pa ceļu prom, jo bija dots uzdevums nokļūt Likteņdārzā.

Atradām autobusu pieturu, un tuvākajās mājās gājām iekšā pēc palīdzības. Cēlām galdā visādus labumus, kas mums bija līdzi paņemti mugursomās, lūgdami aizvest uz noteikto vietu.

Tur dzīvoja jauna ģimene, kas, mūs atpazinuši, bija ar mieru, jo tik un tā būšot jābrauc uz veikalu pēc produktiem, kādēļ gan neizmest kādu līkumu. Tā nu mēs diezgan raiti nonācām galamērķī, par ko akcijas organizatori rādīja garus ģīmjus, jo bija cerējuši, ka līdz galam ķepurosimies visu dienu, par ko varēs safilmēt īstu trilleri. Bet sanāca patīkams piedzīvojums, no kura gan sākumā drusciņ baidījāmies.

Pašlaik “TV3” ekrānos vērojams jauns šovs “Juris tievē”. Tev pašam arī bijušas svara problēmas – kā tiki galā?
Tievējis esmu divas reizes. Pirmo reizi Anglijā, kad man uzdāvināja lielo spoguli, jo mazajā skūšanās spogulītī tu jau neredzi savas auguma aprises. Tajā laikā atteicos no kartupeļiem un ēdu tikai gaļu un salātus. Pēdējā reizē mani pirms Ziemassvētkiem uzrunāja viena preses izdevuma žurnālists un jautāja, kādu apņemšanos es gribētu īstenot jaunajā gadā. Teicu, ka vēlos beigt sevi nemitīgi kritizēt un varbūt arī nomest desmit kilogramus svara. Kad šī apņemšanās tika publicēta, man piezvanīja ļaudis no Stokholmas diētas, mudinot izmēģināt viņu metodi. Piekritu. Neierasti likās, ka visi produkti, kas domāti maltītei, jāsver un jāpagatavo pašam, bet galu galā bija forši. Trīs mēnešos nometu septiņpadsmit kilogramus. Galvenais šajā procesā ir radīt ilgtermiņa pārmaiņas sevī – būtībā pamatīgs galvas piedzīvojums, jo no turienes jau visas pārvērtības sākas. Tagad vairs neturos pie diētas, taču esmu atradis savu uztura modeli, ko kombinēju ar kustībām. Esmu tuvu optimālajam variantam, kā justies labi savā ķermenī.

Vai, lasot laika ziņas, tev pašam arī negribas paprognozēt, piemēram, kāda būs šī vasara?
Tas, ko tagad teikšu, skanēs nezinātniski, taču, vērojot karsto un sauso pavasari, man rodas cerības, ka šī vasara beidzot varētu būt silta pretstatā pagājušajai. Man pašam patīk siltums, un es to gaidu. Tomēr, ja tā nenotiks, tas nebūs nekas pārsteidzošs, jo vienmēr ceru to labāko. Virs Skandināvijas esošais anticiklons jau ļoti ilgi ir noteicis laika apstākļus Latvijā, kas nav tipiski mūsu klimatam. Vienīgās bažas par lokālajiem cikloniem, kas var rasties virs mūsu valsts teritorijas ar krusu un postoši lielu vēju, kas var nolauzt kokus un noraut jumtus, kā tas pirms daudziem gadiem notika Madonā. Pašam ir nācies izbaudīt šāda ciklona spēku, kad pa gaisu lidoja malkas grēdām pārklātās šīfera plāksnes. Pilnīgi precīzi šāda viesuļa plosīšanos nevar paredzēt, jo debesis jau ir diezgan dzīvas, nepārtraukti mainīgas.

Pirmās prognozes liecina, ka Jāņos pūtīs stiprs vējš un beidzot līs lietus. Ko saka tava intuīcija, vai tiešām līs, kā pa Jāņiem? Esi gatavs saderēt?
Agrāk derības man likās tāda testosterona pārpildītu vīriešu padarīšana, bet tagad tajās atrodu pozitīvu azartiņu. Pēc dabas esmu uzmanīgs cilvēks un baidos kļūdīties, taču derības man ļauj likumīgi pāršaut pār strīpu. A

r matu nogriešanu bija tāpat – biju par to domājis, un, lūk, radās iespēja uz to arī saderēt.

Es domāju, ka šajos Jāņos atkal līs. Bet vispār nopietni prognozēt laiku var tikai trīs četras dienas uz priekšu (reizēm arī tas jau par daudz) – tālāk viss ir miglā tīts.

Pieturzīmes

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?
Bez fiziskām aktivitātēm.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?
Delikāts, paškritisks un kritiski domājošs.

Būtiskākais sasniegums darbā?
Mazliet dullie eksperimenti mana raidījuma “Laiks mājai” vajadzībām.

Labākā izklaide?
Katru dienu uzdodu sev jautājumu, kas vislabāk varētu uzlabot manas dzīves kvalitāti. Šobrīd tā ir meditācija, ģitārspēle un fiziska izkustēšanās.