Šujot kleitas un mēteļus, dizainerei Gunai Bauerei rodas daudzi laba auduma atlikumi, no kuriem viņa veido apaļus tepiķīšus.

No sienu gleznojumiem pie auduma

Doma par mākslinieces karjeru Gunai radās, ietekmējoties no vecākās māsas Baibas, kas mācījās “lietišķajos” (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). Tas bija tik stilīgi un interesanti, šajā skolā tapa tik svarīgas lietas! Pabeigusi Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Reklāmas dizaina nodaļu, Guna saprata, ka negrib nodarboties ar tīro reklāmu. Viņa kļuva par interjeristi un specializējās sienu dekoratīvos gleznojumos. Kopā ar vīru nostrādājusi pārdesmit gadu šajā smalkajā, bet ar celtniecību saistītajā arodā, Guna saprata, ka pietiek. Tik daudz krāsu, izgarojumu, putekļu un mitruma pa šiem laikiem ir uzņemts! Dizainere paņēma vairākus gadus īsu meditatīvu pauzi.

Un atkal vecākā māsa bija tā, kas Gunu ierosināja ražot dizaina priekšmetus lietišķās mākslas tirdziņiem. Vispirms Guna devās māsai palīgā uzstādīt telti, tikt galā ar transportu, patirgot un tā pamazām arvien vairāk pati iesaistījās. Abām māsām gaumes sakrita un drīz ekspozīciju tās jau veidoja kopā. Nu jau Gunai ir izveidots savs zīmols “gunaguns” un organizatoriskos darbos piepalīdz meita Luīze, kas arī apgūst lietišķo mākslu.

Kā pirmie lietišķās mākslas darinājumi Gunai tapa linu kaklarotas ar upes pērlēm un dabiskajiem akmeņiem. “Par kaklarotu izgatavošanas tehniku es teiktu, ka tās ir pīti vīti tamborētas,” stāsta māksliniece. “Un, lai kaklarotas būtu uz kā labāk eksponēt, es sāku šūt linu kleitas, žakarda žaketes un mēteļus,” viņa piebilst.

Gunas šūtās linu kleitas ir lakoniskas, brīvi krītošas, piemērotas gan smalkai meitenei, gan, kā joko pati māksliniece, “staltām dāmām, kuras ir pati pilnība”. Kā lielāko pasūtījumu māksliniece min linu kleitas Parīzes latviešu kora dāmām. Drīz parādījās arī citas idejas, piemēram, viens no dizaineres “īpašajiem” darbiem ir stilizētas atstarojoša auduma rozes ar pērlēm vidū. Tās var piespraust pie cepures, mēteļa vai pie somas. Roze kalpo gan kā modes aksesuārs, gan kā efektīgs atstarotājs tumšajā laikā.

Linu mandalas

Kleitas un mēteļus šujot, radās daudzi laba auduma atlikumi, kurus žēl bija izmest. To arī nevajadzēja darīt, jo materiālu varēja vēlreiz izmantot. Piemēram, kā to darīja pragmatiskās lauku saimnieces, kas no tekstiliju pārpalikumiem auda lupatu sedziņas. Arī pasaulē šobrīd ir modē “upcycling” koncepts.

Stilīgas skaitās tieši lietas, ko izgatavo no “izglābtas” matērijas. Izmantojot audumu līdz galam, tas tiek izglābts no atkritumiem un iegūst otro mūžu.

Apaļie dekoratīvie tepiķi ir labs paraugs tam, ko var izdarīt ar auduma atgriezumiem, kurus bija paredzēts izmest. To vidiņi ir no klasiskā žakarda tipa* auduma, arī pārpalikumiem, kas radās, šujot mēteļus un garās žaketes. Lai panāktu izsmalcinātāku toņu pārejas, auduma strēmeles tiek piekrāsotas.

“Tepiķīši tagad ir kļuvuši par manu mandalu. Paklājiem ir apļa forma, kas tos padara ideālus, kompaktus un koncentrētus. Tos veidojot, es meditēju, nomierinos un atbrīvoju savu radošo impulsu. Mana ilgā dzīves pieredze ir atstājusi tik daudz nepateikta, ko es tagad sublimēju un iestrādāju! Daži pircēji manas auduma mandalas novieto uz grīdas, citi – uz gultas vai galda. Ir cilvēki, kas tās piekar pie sienas kā dekoratīvu objektu. Protams, es joprojām reizēm palīdzu vīram apgleznot sienas, zīmēju skices, rūpējos par krāsu toņiem un labprāt arī pati pagleznoju, tiesa, nekāpjot pārāk augstu uz stalažām. Divdesmit darba gados mans dekoratīvās gleznošanas talants ir krietni izkopts. Tomēr savu mandalu izgatavošanas process man tā patīk un suģestē, ka es turpināšu tās gatavot vēl ilgi, pat neatkarīgi no tā, vai kāds pirks,” smaida māksliniece.

* Žakarda audums nosaukumu aizguvis no aušanas tehnikas un steļļu izgudrotāja Džozefa Marijas Žakarda. Tas ir kokvilnas audums, kas apvienots ar sintētiskām šķiedrām. Šāda auduma pavedieni ir austi dažādos virzienos, tādēļ tas ir zaigojošs, gaismu atstarojošs un apģērbam piešķir daudzdimensiju ilūziju.

Vērtējums: variācijas apļa formā

Barbara Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore: “Tas ir ļoti labi, ka tādi augstas raudzes profesionāļi kā Guna Bauere atsāk darbu ar materiālu. Viņu profesionālais veikums uzskatāmi demonstrē milzīgas iespējas, kas paslēptas lietišķajā mākslā. Tas iedvesmo arī pārējos amatniekus pilnveidot savu meistarību un turpināt radoši attīstīties. Māksliniece no vienkāršām lietām – auduma pārpalikumiem – spēj izveidot ļoti ilgtspējīgu produktu ar lielu māk-sliniecisku vērtību un labu praktisku pielietojamību. Viņa demonstrē, kā, izmantojot vienkāršu apļa formu, var radīt tūkstošiem skaistu variāciju. Piedevām Guna nevairās arī no īpaši smalkiem rokdarbiem, kas labi redzams viņas izgatavotajos aksesuāros. Patīkami, ka kvalitatīvus darbus, kas varētu rotāt izstādes zāli, ir iespējams iegādāties tirdziņā vai internetā.”