Rīts ir skaistāks tad, kad sākas ar pusdienām.

*

Viesībās.

Dodiet man atbalsta punktu un es pateikšu tostu.

*

Ja tev kāds met ar akmeni, tad met viņam ar ziedu, bet ņem to, kas aug lielākajā podā.

*

Sieva sašutusi: – Līdzko tu pamani simpātisku sievieti, tā mainās tava sejas izteiksme un tu, it kā aizmirsti, ka esi precējies …

– Nav tiesa! Tieši tad to atceros!

*

Kārlim ir jauka sieva, taču dažkārt par viņas jaunību joprojām klīst leģendas… Jātiek skaidrībā! Sieva sper pretī: – Vai esmu slikta saimniece? Vai negaršīgi gatavoju? Vai gulta tevi neapmierina? Vīrs: – Tu esi lieliska! Neko labāku es nevaru vēlēties!

– Un tu domā, ka visu to es varēju iemācīties neklātienē!

*

Sievietes nekad neklusē. Viņas vienkārši pārstāj runāt skaļi.

*

Sarunājas divas draudzenes.

– Nesen es pieķēru vīru ar mūsu mājkalpotāju. Es sarīkoju tā-ā-ādu skandālu! Pēc tam man vīrs izlīgumam uzdāvināja zelta auskarus.

– Un mājkalpotāju tu, protams, atlaidi?

– Nē, man vajag vēl kažoku!

*

Francijā.

Draugi satiek tikko precēto. Jautā: – Nu, kā jaunā sieva?

– Ooo, lieliska. Iesaku pamēģināt!

*

Tēvs dēlam: – Man šķiet, ka iepazīšanās internetā ir diezgan amorāla, pretēja dabas likumiem.

– Bet kā tu iepazinies ar mammu?

– Uzvarot kārtīs.

*

Ar sievietēm nekad nevar zināt, kad viņās eņģelis beidzas un sākas velns…

*

Bērēs.

– Kādi bija pēdējie fizkultūras skolotāja vārdi?

– Visus šķēpus šurp!

*

Armijā – pārbaude. Ģenerālis grib zināt, vai karavīri dabū arī gaļu. Vietējais komandieris ir izmisumā, bet pavārs viņu mierina. Tā nu ģenerālis un komandieris ienāk virtuvē un vēro, kā lej zupu. Sev par brīnumu, ģenerālis redz, ka zupas kausā parādās arī vistas šķiņķis. Arī ģenerālis saņem savu porciju un ir ļoti apmierināts.

Kad pārbaude beigusies un ģenerālis aizbraucis, daļas komandieris metas virsū pavāram: – Vai tu nenormāls?! Tādu naudu iztērēji par vistām?! Rīt taču arī jāizdzīvo!

– Nieki! Tā bija tikai viena vista! Pusi pasniedzu zupā ģenerālim, bet otru pusi – cieši piesēju pie zupas smeļamā kausa!