Nav šaubu, ka Latgale ir viens no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem, kas aicina gūt jaunu pieredzi un atklāsmes. Kas reiz izbaudījis Latgales īpašo šarmu, vēlreiz pošas atgriezties. Katru gadu Latgale pārsteidz ar ko jaunu. Šoreiz ieskatīsimies, ko ceļotājiem atkal sarūpējuši latgalieši, un atklāsim dažu labu apslēpto Latgales “pērlīti”.

1. Neparastie soliņi Līvānos

Līvānos Latgales mākslas un amatniecības centrā atdzimušas 100 gadu senas stikla pūšanas tradīcijas, un te darbojas Latvijā vienīgā publiski pieejamā stikla pūšanas darbnīca, kur pieredzējuša stikla meistara rokās karstā masa pārvēršas zaigojošā stikla traukā. Lai nolūkotos, cik virtuozi darbojas stikla pavēlnieks, darbnīcā tiek uzņemtas grupas līdz 12 cilvēkiem.

Līvānos apmeklētāju atzinību iemantojuši vairāki neparasti soliņi, kas izvietoti dažādās pilsētas vietās. Pie Līvānu novada centrālās bibliotēkas kā savdabīgs akcents nu atrodas “Izlīgšanas soliņš”. Līvānieši apgalvo, ka te sēdētāju labā strādājot Amors, bet pilnīgi droši – arī fizikas principi, jo sēdošais pārītis līgani saslīd kopā soliņa slīpās virsmas dēļ. Pie Raiņa un Rīgas ielas krustojuma uz palikšanu piestājis “Spararats”, kas simbolizē senatnīgu metālā kaltu braucamrīku, kurā ērti var iekāpt gan pieaugušie, gan bērni. “Brīvdabas viesistaba” izvietota pilsētas augstākajā vietā, un no tās paveras skaists skats uz Līvānu centrālo daļu un Dubnas līčiem. Šo vides objektu veido galds, dīvāns, krēsli, stāvlampa, “televizora” rāmis, kas kalpo kā ietvars skatam uz Dubnas upi.

“Pirts baļļā”, kas atrodas Rīgas ielā līdzās kādreizējai pirts ēkai, var sēdēt tris četri cilvēki. “Skolas sols” uzstādīts skvērā pretī Līvānu 1. vidusskolai un ir veidots sena skolas sola formā. Vislielāko atzinību izpelnījies “Deputāta soliņš”. No attāluma tas, tāpat kā deputāta amats, šķiet ļoti jauks – skaists un ērts, taču sēdēt uz tā ir diezgan neērti, jo soliņā iestrādātas lielas metāla kniepadatas. Soliņš izvietots pie Līvānu novada pašvaldības ēkas.

2. Daugavpils – pilsēta Daugavas krastā

Šāds nosaukums dots ekskursijai, kurā pa Daugavu var doties gan ar motorizētu plostu «Sola», gan ar liellaivu «Dina» sertificēta Daugavpils tūristu gida pavadībā. Braucot ekskursijā ar plostu, kuram ir nojume, uz tā brīvi var izvietoties līdz 25 cilvēkiem. Liellaivā «Dina», kas aprīkota ar nolaižamu jumtu, var uzņemt grupu līdz 15 personām. Plosts no pilsētas centra virzās pa straumi līdz Daugavpils cietoksnim un atpakaļ. Savukārt ekskursijā ar liellaivu ceļotājiem ir iespēja doties ne tikai līdz cietoksnim, bet arī Gajoka mikrorajona virzienā. Ekskursijas jāpiesaka Daugavpils tūrisma informācijas centrā.

Laivošanai ar smailītēm apkārt Lielajam Stropu un Mazajam Stropu ezeram sporta klubs “Beibuks” piedāvā maršrutus, kas piemēroti vietējās floras un faunas izpētei. Zīmīgi, ka Lielais Stropu ezers ir ūdenstilpe, kuras pludmalēs arī šogad plīvo Zilais karogs.

Lai aplūkotu Daugavpils Baznīcu kalna panorāmu no putna lidojuma, tagad ir iespēja uzkāpt Mārtiņa Lutera katedrāles tornī, kur 40 m augstumā ierīkota skatu platforma.

3. Dziedošā gide un siera saldējums

Šobrīd atdzimšanu gaida staltā Preiļu pils, kas tiek atjaunota. Preiļu dziedošā gide Irēna Kjarkuža aizraujošas ekskursijas laikā iepazīstinās ar Preiļu pili un parku, pilsētas vēsturi, un atjaunotajā Preiļu parka kapelā, kurai pērn apritēja 200 gadu, pusstundu ilgā priekšnesumā varēs noklausīties viņas dziedājumu. Repertuārā ir gan laicīgās, gan garīgās dziesmas. Preiļu pludmales aktīvajā zonā, kur darbojas āra terases kafejnīca “Pampūkas”, ir iespēja našķoties ar Čedaras siera saldējumu un citiem gardumiem, kā arī uzzināt, kāpēc Preiļi ir Latvijas siera galvaspilsēta.

4. Latgales sinagogu loks

Lai iepazītu ebreju kultūras mantojumu, Latgalē ir vērts apmeklēt trīs ebreju sinagogas. Daugavpils sinagoga jeb Kadiša lūgšanu nams ir vienīgā Latgalē, kas arvien darbojas, un te notiek dievkalpojumi. Kopā ar novadpētnieku un gidu Josifu Ročko ir iespēja apmeklēt sinagogu un muzeju “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”, kas atrodas tās otrajā stāvā.

Rēzeknes vēsturiskajā centrā atjaunota Zaļā sinagoga, kur izveidots Koka arhitektūras centrs un iekārtota ebreju kultūras mantojuma virtuālā ekspozīcija. Restaurācijas gaitā atjaunots autentiskais iekšējais telpu plānojums un lūgšanu zāles sakrālais koka ansamblis. Apmeklētājiem tiek sniegts saistošs gida stāstījums.

Ludzas Lielā sinagoga ir vecākā koka sinagoga Baltijā, kas celta 1800. gadā. Pēc restaurācijas tā atguvusi sākotnējo izskatu un tagad ir Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle. Sinagogas lūgšanu telpas griestos paveras zils debesu jums ar zvaigznēm, bet otrajā stāvā gaida satikšanās ar ludzānieti – leģendāro kino dokumentālistu Hercu Franku un viņa tēvu – Ludzas fotogrāfu Vulfu Franku, tur ierīkota viņiem veltīta interaktīva ekspozīcija. Savukārt Ludzas ebreju dzimtu likteņu ekspozīcija sniedz ieskatu holokaustā, kad tika iznīcināti ebreji.

5. Uz Lūznavu, pie mūzas!

Lūznavas muiža, kas atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā, kļuvusi par spēcīgu tūristu piesaistes magnētu un vietu, kur mīt mūza. Te laipni gaidīti gan zinātkāri ceļinieki, gan mākslinieki, kuriem, dzīvojot Lūznavas muižā – “MŪZĀ” –, baudot muižas un parka iedvesmu, radošam darbam ir vislabākie apstākļi.

Ikvienam viesim ir iespēja nakšņot glītajās Marijas, Felicijas vai Sofijas rezidencēs, kurām doti muižas īpašnieku Kerbedzu ģimenes sieviešu vārdi – Marija (Staņislava Kerbedza sieva), Sofija (Staņislava Kerbedza meita) un Felicija (Staņislava Kerbedza mazmeita). Aprīļa nogalē pēc pamatīgas pārbūves Lūznavas muižas kompleksā durvis vēra kultūras notikumu telpa “Kulturys škiuņs”, kas ir jauna vieta kultūras norisēm.

Ēku varēs izmantot kā vasaras kino zāli, piknika, radošo meistardarbnīcu, izstāžu, izglītojošu aktivitāšu, koncertu un citu notikumu vietu. Ēkas atjaunošana ir netradicionāls, bet saturiski papildinošs muižas kompleksa teritorijas attīstības elements, ļaujot izmantot ne tikai kompleksa kungu māju, bet arī saimniecības ēkas.

6. Rāznas Nacionālā parka vilinājums

Rāznas Nacionālais parks ir vieta, kur iepazīt Zilo ezeru zemes dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, izbaudīt ainavas skaistumu. Tā teritorijā plešas Latgales jūra – Rāznas ezers, kura austrumu un dienvidaustrumu krastā izveidotas pludmales un atpūtas vietas. Ezerā var izbraukt ar elegantu sarkankoka buru jahtu. Apbrīnas vērts ir Ežezers, salām bagātākais Latvijas ezers. Gleznainā Ežezera krastā pie Andzeļu un Ezernieku pagasta robežas 19,6 ha platībā stiepjas Piloru ozolu audze – dabisks ozolu mežs ar platlapju mežiem raksturīgām augu sugām. Ozols arī latgaliešiem vienmēr ir bijis svētuma un varenības simbols.

Piloru ozoli Ežezera krastā aug jau vismaz 200 gadu. Pavasarī te var sajust, kā no ziemas miega mostas mežs, vasarā – patverties no tveices, bet rudenī – ieklausīties krītošo lapu skaņās. Te izveidota labiekārtota atpūtas vieta un autostāvvieta. Atpūtas vietā atrodas informācijas stendi, te var rīkot piknikus, bet no Ežezera krasta doties uz laipu.

Rāznas Nacionālā parka teritorijā izveidoti vairāki velomaršruti – ‘’Latgales virsotnē”, “Kulta vietas Mākoņkalna apkārtnē”, “Mākoņkalna akmeņu leģendas”, “Zosnas muižas apkārtnē”, “Apkārt Rāznas ezeram”, “Ežezera noslēpumi”. Darbojas arī dabas izglītības centrs “Rāzna” (Skolas iela 3, Lipuški, Mākoņkalna pasts, Rēzeknes novads), kur iekārtota izstāde “Iepazīsti un sajūti Rāznas Nacionālo parku”.

Centru var apmeklēt gan patstāvīgi, gan tā darbinieku pavadībā. Vasarā lielisks piedzīvojums būs basām kājām izstaigāt Sajūtu taku, kas izveidota centra tuvumā. 14. jūlijā Dabas aizsardzības pārvalde Rāznas Nacionālajā parkā sadarbībā ar pašvaldībām un uzņēmējiem rīkos nu jau otro Ceļotāju dienu.

7. Piemineklis drukātajam latgaliešu vārdam

Aprīļa izskaņā Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā, notika latgaliešu grāmatu izdevēja un sabiedriskā darbinieka Vladislava Lōča piemiņas pasākums, kura laikā tiks atklāts viņam veltīts mākslinieka Ivo Folkmaņa veidots piemineklis, darināts kā altāris, ko veido divi sašķelti akmeņi, bet uz tiem – grāmata.

Vladislava Lōča sūtība bija rakstītā vārda nešana tautā, ar neatlaidību un ideālismu viņš savu mūžu veltīja tautas kultūras un valodas saglabāšanai. Viņa ieguldījums apskatāms “Latgalīšu rakstnīceibys muzejā” Rēzeknē. Diviem Latgales sabiedriskajiem darbiniekiem – Vladislavam Locim un Jānim Cibuļskim – radās drosmīga ideja dibināt pirmo profesionālo latgaliešu izdevniecību. Kopš tās izveidošanas Daugavpilī līdz pat savai nāvei trimdā 1984. gadā Vladislavs Locis bijis galvenais latgaliešu drukātā vārda izdevējs.

8. Rugāju freska un vides fantāzijas

Apceļojot Ziemeļlatgali, noteikti jāaplūko jaunie vides objekti, kas tapuši pašvaldību kopprojekta “Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī!” ietvaros un ir veltīti piecām dabas stihijām. Balvu pilsētas parkā atradīsiet vides objektu “Gaiss”, kas ir pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis. Tajā ir 324 vēja stabules, uz kurām attēloti visu Latgales novadu ģerboņi. To ieskandina 48 vēja zvani.

Viļakas vides objekts “Ūdens” veidots kā simbolisks aplis. Tā virsma darināta no 2625 metāla lāsītēm, kas šūpojas no vēja plūsmas, radot ūdens ņirboņas imitāciju. Katra lāsīte šūpojas pati par sevi, taču vienotajā plūsmā ataino patieso dabas spēka varenību. Baltinavā uzstādīts vides objekts «Zeme», kas simbolizē mūsu mājas, pamatu zem kājām un zemi – maizes devēju. Uguns stihijai veltītais vides objekts «Uguns» atrodas Kārsavas novadā dabas parkā «Numernes valnis» un tiek dēvēts arī par dabas svētnīcu.

Rugāju novada vides instalācija «Loba doba» simbolizē četru dabas stihiju simbiozi. Rugājos apskates vērta ir freska, kas izveidota uz Rugāju novada vidusskolas ēkas sienas. Freskā redzamas Rugāju novadam zīmīgas vēsturiskās ainas un personības: Rugāju novada vidusskolas vēsturiskais attēls, Kurmenes iela 20. gs. 30. gados, pagasta nams, bānītis, kas kursēja caur Rugājiem, novadnieka, latviešu estrādes un operas dziedātāja Tāļa Matīsa portrets, ainas ar zirgiem un plostniekiem Mieriņos u.c.

9. Krāšņā Pasiene un Zilupes amatnieki

Zilupes novadā jāredz viena no krāšņākajām Latgales katoļu baznīcām, kas celta 1761. gadā savdabīgā poļu baroka stilā ar izcilām arhitektūras un mākslas vērtībām – Pasienes Romas katoļu baznīca. Šeit joprojām saglabājies krāšņais poļu baroka interjers, ko veidojuši 18. gs. vietējie un ārzemju meistari. Te apskatāmi vairāki mākslas pieminekļi – centrālais altāris, sānu altāri, kancele. Zilupes pievārtē atrodas nelielā Saveļinku kapliča, kas ir valsts nozīmes aizsargājamais objekts.

Apbrīnas cienīgi ir tās altāri, kuru izveide datēta ar 18. gs. sākumu. Saveļinku kapličas altāru baroka stilā darinātie kokgriezumi, iespējams, varēja rasties saistībā ar Pasienes klosteri un dominikāņu mūku darbību. Ekskursijas dievnamu apskatei jāpiesaka pie Zilupes novada tūrisma organizatores. Apmeklējot Zilupes novadu, ir iespēja satikt vairākus interesantus amata pratējus.

Olga Kazaka turpina Pasienes sveču veidošanas tradīcijas. Kā iedzimtai pasienietei, kura vietējās tradīcijas zina “līdz kaulam’’, viņai nāca atskārsme, ka līdzšinējās Pasienes baznīcas sveces vairāk tiek izmantotas skumjos dzīves brīžos. Meistare vēlējusies ienest prieku cilvēku ikdienā. Tāpēc šobrīd viņa rada košas dažādu izmēru un formu grieztās sveces. Bet Jurijs Ivanovs pēc seniem paraugiem cenšas atjaunot Zilupes novada tāšu apstrādes labākas tradīcijas. Top trauki ķiploku, putraimu, saldumu, sāls uzglabāšanai, paliktnīši kafijas krūzei vai pannai. Īsts meistarstiķis ir darbarīku rokturu izgatavošana.

Darbnīcā ir iespēja izgatavot tāšu glezniņu, tāšu tauri, uzrakstīt īpašu vēstuli kādam ļoti mīļam cilvēkam. Savukārt meistars Vladislavs Tararaks rada moderna dizaina velteņus, kas ir ne vien skaisti un praktiski, bet arī ērti un kvalitatīvi ekoloģiski apavi.