Visas tavas slimības, nelaimes gadījumi, kas ar tevi notiek, tava sliktā pašsajūta, dusmas un neapmierinātība ar dzīvi – tās ir sekas informatīvajām indēm un sārņiem, kas nonāk tavā galvā. Tu saslimi. Kāpēc? Jo iepriekšējā dienā kāds tevi apvainoja. Tu paslīdēji un uzsiti punu. Kāpēc? Jo stundu pirms tam kāds tevi nokritizēja.

Tu jūti spēcīgu nogurumu un nevēlēšanos dzīvot, jo viens no tavas ģimenes locekļiem nemitīgi dara tev pāri.

Tu esi iebaidīts un bīsties ķerties pie paša vienkāršākā darba, jo kāds pateica, ka tu ne uz ko neesi spējīgs.

Tu esi vājš un iekarots. Tava dvēsele ir okupēta.

Visi iepriekš minētie notikumi ir psiholoģiskās indes darbības rezultāts. Indes iedragā tavu imunitāti un citus aizsardzības spēkus. Diemžēl tu nevari aizliegt cilvēkiem kritizēt sevi, bet tu vari atteikties uzklausīt kritiku. Tieši domu līmenī. Tas nenozīmē, ka pie pirmā mēģinājuma kritizēt tavu darbību ir jāiekliedzas: “Aizveries! Neko negribu zināt!”, bet pēc tam visu dienu staigāt un domās lamāties: “Skat, kāds nelietis, uzdrošinājās kritizēt mani. Nu, es viņam pierādīšu…” Tas nozīmētu, ka tu kritiku tik un tā esi pieņēmis.

Bet kritiku nav jāpieņem, proti, par to nav jādomā

Tas pats attiecas uz jebkuriem citiem sārņiem. Līdzko kāds mēģina piesārņot tavu galvu ar šo drazu, tev ir jāaizcērt “durvis” pašā sārņu deguna priekšā. Lai to paveiktu, tev ir pietiekami pārzināt divas prasmes: pirmā – atpazīt sārņus, otrais – liegt tiem nokļūt tavā galvā. Pat tad, ja nekādi nespēj atbrīvoties no aizvainojuma vai bailēm, dažkārt ir pietiekami zināt, ka inde ir tavā galvā un par tās atrašanos esi atbildīgs tu pats, nevis kāds cits.

Ceļa aizšķērsošana sārņiem ir daudz sarežģītāka prasme, nekā to atpazīšana. Lai to paveiktu, tavā galvā jābūt uzstādītam galvenajam blokam – “MAN IR NEPATĪKAMI, TĀDAT MAN TO NEVAJAG!” – un diviem papildu blokiem – “MELI!” un “NAV INTERESANTI!”

Vismaz vienam no blokiem ir jārodas kā nosacītam refleksam uz atbilstošiem apkārtējo vēstījumiem. Jāatgādina, ka tā ir smadzeņu bloķēšana, nevis vārdi, kurus jums ir jāsaka skaļi. Atbildēt tu vari to, ko pieprasa pieklājība, bet tavai dvēselei jāpaliek tīrai laikus aizcirstu “durvju” dēļ: “MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG! MELI! NAV INTERESANTI!”

Tevi kritizē – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!

Tevi apsūdz – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!

Tevi biedē – MELI! (NAV INTERESANTI!)

Negatīvs pareģojums – MELI!

Tev pazemina pašapziņu – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!

Uz tevi apvainojas – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!

Tev dara pāri – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!

Ziņas televizorā rada man trauksmi – NAV INTERESANTI!

Iedarbini šo programmu savās smadzenēs, lai strādā, lai atsijā toksisko informāciju. Turklāt vienmēr vērtē cilvēkus nevis pēc kritērija – “Vai viņš man gribēja nodarīt sliktu?”, bet pēc kritērija – “Vai man kļūst slikti no viņa vārdiem un darbībām?”

Lai vēl drošāk aizsargātos pret sārņu nonākšanu galvā, vēlams veidot savu dzīvi pēc SPOGUĻA PRINCIPA. Tas radīs dubultu barjeru, kas liegs nonāk indēm tavā galvā. Apzinies tikai vienu lietu: “Es pats pret cilvēkiem tā nekad neizturos!” Tas sniedz visas tiesības atteikties no šādiem apkārtējo “pakalpojumiem”. Protams, to ir jāsaka tikai ārkārtīgi retos gadījumos, tomēr dažkārt ir vērts pateikt: “Es nekad nevienu nekritizēju, un arī mani nevajag kritizēt!”

Mācīt cilvēku var, taču tikai atbilstošās situācijās un tikai veidojot viņam pozitīvu programmu. Vienmēr jāmāca cilvēks, nesaindējot viņa prātu!

Noteikumi, kurus jāizmanto, lai atspoguļotu visus sārņus, kas grasās nonākt tavā dvēselē.
1. Nekritizē – neklausies kritiku.

2. Neapvaino pat domās – neizjūti vainas apziņu.

3. Nedari pāri – neapvainojies.

4. Izsaki citiem (un sev) tikai pozitīvus pareģojumus, bet tad, ja vajag brīdināt, tad dari to, bez
emocijām pavēstot tikai konkrētus faktus. Piemēram, saki: “Šajā rajonā pēdējās nedēļas laikā ir izdarīti trīspadsmit noziegumi,” nevis -“Neej tur! Tevi tur noteikti nogalinās!”

5. Nebiedē – nebaidies.

6. Nepazemini citu cilvēku pašvērtējumu – neklausies tajos, kuri mēģina pazemināt tavu pašvērtējumu.

7. Nenorādi citiem uz viņu trūkumiem – nepievērs uzmanību, ja tev norāda uz tavējiem.

8. Neveido postošas programmas citiem – neļauj citiem tādas vērst pret tevi.

Ja ņem vērā, ka vārda daļu “ne” zemapziņa neuztver, citi SPOGUĻA NOTEIKUMU formulējumi saziņā ar cilvēkiem ir šādi.
1. Atzīsti par labu!

2. Izproti citu sliktas rīcības motivāciju!

3. Saudzē citu psihi!

4. Izsaki tikai pozitīvas prognozes vai saki: “Tev viss būs labi!”

5. Nomierini!

6. Paaugstini citu pašapziņu!

7. Norādi citiem uz viņu labajām īpašībām!

8. Ja proti, ievies citiem zemapziņā pozitīvas programmas, ievērojot divus nosacījumus:
– programmām jābūt pozitīvām no viņu viedokļa, nevis no tavējā;
– programmas nedrīkst saturēt ļaunumu attiecībā pret kādu trešo.

Ja tu gribi norādīt kādam uz viņa nepareizo uzvedību un likt viņam uzvesties citādi, neaizmirsti, ka vienu un to pašu domu var paust gan kā negatīvu, gan pozitīvu apgalvojumu. Paud to pozitīvā veidā.

Atradināt no kaut kā – tas nozīmē iemācīt kaut ko pretēju. Pārtraukt kādu darbību – tas nozīmē sākt darīt kaut ko citu.

Var izvēlēties dažādu dzīvesveidu. Cilvēks var tikt piekauts un var sist citus, uzskatot, ka citādi nevar. Bet šajā gadījumā vienmēr ir risks gūt smagu sakropļojumu. Var izturēties ar cieņu pret citiem un sevi, sargāt sevi un citus, saprotot, ka ikviens cilvēks ir personība ar pašcieņu.

Tas attiecas ne tikai uz dzīves fizisko, bet arī psiholoģisko pusi, uz psiholoģisko pat vairāk. Mūsu gadsimtā mēs esam pietiekami kulturāli, lai nesistu cits citu fiziski, bet psiholoģiski tas notiek visur. Tas ir mazāk pamanāmi, bet ne mazāk sāpīgi. Diemžēl mūsu viduslaiku kāre pēc nāves sodiem nekur nav pazudusi, vienkārši tagad to nav pieņemts demonstrēt, tagad ir moderni izskatīties labam.

Turklāt novest cilvēku līdz pašnāvībai ar psiholoģisku sišanu ir daudz vieglāk, nekā ar fizisku ietekmēšanu – tam ir daudz apstiprinājumu. Tas pats attiecas uz traumām. Sitienu ar kāju pa vēderu ir vienkāršāk izārstēt, nekā kuņģa čūlu, ko izraisījusi garīga trauma, jo otrajā gadījumā ir grūtāk noteikt un aizvākt postošo aģentu, kas var darboties cilvēka galvā vēl ilgu laiku un būvēt tur iznīcinošu programmu. Bet šo programmu vienkārši ar medikamentiem izārstēt nevar.

Nesit citus un uzliec savai dvēselei aizsargbruņas pret apkārtējo sitieniem! Lai viņi atsit sev dūres, bet nekas netraucēs tavai labklājībai.

Avots: “econet.ru”